19. pants

Konvencijas Puses, saskaņā ar

nacionālajos normatīvajos aktos noteikto un nekaitējot apsūdzības

uzturēšanai vai cita veida tiesvedībai, un, cik vien tas ir

iespējams, apņemas:

1. Nodrošināt piemērotu, pagaidu

aprūpi un uzturu bez līdzekļiem palikušajām personām, kas ir

cilvēku tirdzniecības prostitūcijas nolūkos upuri, laikā, kad vēl

nav pabeigti atgriešanai nepieciešamie pasākumi;

2. Atgriezt 18.pantā minētās

personas, kuras vēlas atgriezties vai kuru atgriešanu var

pieprasīt personas, kurām ir vara pār tām, vai kuru izraidīšana

ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Atgriešana

notiek tikai pēc tam, kad ar uzņemošo valsti ir panākta

vienošanās par atgriežamo personu identitāti un tautību, kā arī

par ierašanās pie valstu robežām vietu un datumu. Ikviena šīs

Konvencijas Puse sekmē šādu personu pārvietošanos caur tās

teritoriju.

Ja iepriekšējā rindkopā minētās

personas nevar pašas apmaksāt ar atgriešanu saistītos izdevumus,

un tām nav ne dzīvesbiedru, ne radinieku, ne arī aizgādņu, kas

varētu par tām samaksāt, atgriešanas izmaksas līdz tuvākajai

valsts robežai vai ostai, kurā iespējama iekāpšana, vai lidostai,

no kuras iespējams doties uz šīs personas izcelsmes valsti, sedz

valsts, kurā tie pastāvīgi uzturas, un atlikušās ceļojuma

izmaksas sedz to izcelsmes valsts.