21. pants

1. Ikviena šīs Konvencijas dalībvalsts var jebkurā brīdī

saskaņā ar šo pantu deklarēt, ka tā atzīst Komitejas kompetenci

pieņemt un izskatīt paziņojumus, kuros dalībvalsts apgalvo, ka

kāda cita dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar šo

Konvenciju. Šādus paziņojumus var pieņemt un izskatīt saskaņā ar

šajā pantā izklāstītajām procedūrām tikai tādā gadījumā, ja tos

iesniegusi dalībvalsts, kas deklarējusi, ka tā attiecībā pret

sevi atzīst Komitejas kompetenci. Komiteja neizskata paziņojumus

saskaņā ar šo pantu, ja tie attiecas uz dalībvalsti, kas nav

izdarījusi šādu deklarāciju. Saskaņā ar šo pantu saņemtos

paziņojumus izskata, ievērojot šādu procedūru:

a) ja kāda dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts

nepilda šīs Konvencijas noteikumus, tā var ar rakstisku

paziņojumu vērst šīs dalībvalsts uzmanību uz šo jautājumu. Triju

mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas attiecīgā valsts

rakstveidā sniedz šādu paziņojumu nosūtījušajai valstij

paskaidrojumu vai jebkādu citu rakstisku informāciju,

izskaidrojot attiecīgo jautājumu; šādā paskaidrojumā vai

informācijā, ciktāl tas iespējams un ir lietderīgi, jānorāda,

kādas iekšējās procedūras un pasākumi jau ir veikti, tiek veikti

vai var tikt veikti attiecīgajā jautājumā;

b) ja jautājums netiek atrisināts abām dalībvalstīm

pieņemamā veidā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā valsts

saņēmusi sākotnējo ziņojumu, jebkurai no šīm valstīm ir tiesības

iesniegt minēto jautājumu izskatīšanai Komitejai, paziņojot par

to Komitejai un otrai valstij;

c) Komiteja lietu, kas tai iesniegta saskaņā ar šo

pantu, izskata tikai pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka

saskaņā ar vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem

attiecīgajā lietā ir izmantoti un izlietoti visi pieejamie

iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Šis noteikums

neattiecas uz gadījumiem, kad šādu līdzekļu piemērošana tiek

nepamatoti novilcināta vai kad ir mazticams, ka tie varētu reāli

palīdzēt personai, kas ir šīs Konvencijas pārkāpuma

upuris;

d) šajā pantā paredzētos ziņojumus Komiteja izskata

slēgtās sanāksmēs;

e) ievērojot c) apakšpunkta noteikumus, Komiteja

attiecīgajām dalībvalstīm sniedz vidutāja pakalpojumus, lai,

ievērojot šajā Konvencijā paredzētās saistības, konkrētajā

jautājumā rastu miermīlīgu risinājumu. Šim nolūkam Komiteja, ja

nepieciešams, var izveidot ad hoc samierināšanas

komisiju;

f) saistībā ar ikvienu lietu, kas iesniegta izskatīšanai

Komitejā saskaņā ar šo pantu, tā var prasīt, lai konkrētās

dalībvalstis, kas minētas b) apakšpunktā, iesniedz attiecīgu

informāciju;

g) iesaistītajām dalībvalstīm, kas minētas

b) apakšpunktā, ir tiesības uz to, ka to pārstāvis piedalās

attiecīgā jautājuma izskatīšanā Komitejā, un tiesības mutiski

un/vai rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus;

h) Komiteja divpadsmit mēnešu laikā pēc

b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma saņemšanas dienas sniedz

ziņojumu:

i) ja risinājums ir rasts saskaņā ar e) apakšpunkta

noteikumiem, tad Komiteja savā ziņojumā īsi izklāsta attiecīgos

faktiskos apstākļus un panākto risinājumu;

ii) ja risinājums nav rasts saskaņā ar

e) apakšpunkta noteikumiem, tad Komiteja savā ziņojumā īsi

izklāsta attiecīgos faktiskos apstākļus; ziņojumam pievieno

attiecīgo dalībvalstu sniegtos rakstiskos apsvērumus un mutisko

apsvērumu protokolu.

Katrā lietā šo ziņojumu nosūta attiecīgajām

dalībvalstīm.

2. Šī panta noteikumi stāsies spēkā tad, kad piecas šīs

Konvencijas dalībvalstis būs izdarījušas šī panta 1. punktā

minētās deklarācijas. Šādas deklarācijas dalībvalstis deponē

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš šo

deklarāciju kopijas nosūta pārējām dalībvalstīm. Deklarāciju

jebkurā laikā var atsaukt, par to informējot ģenerālsekretāru.

Šāds atsaukums nevar ietekmēt neviena tāda jautājuma izskatīšanu,

par kuru jau ir iesniegts šajā pantā paredzētais paziņojums; pēc

tam, kad ģenerālsekretārs ir ticis informēts par deklarācijas

atsaukumu, no nevienas dalībvalsts netiek pieņemti nekādi jauni

paziņojumi, ja vien attiecīgā valsts neizdara jaunu

deklarāciju.