Par Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību 32. pants

Autentiskie

teksti

Šīs Konvencijas oriģināls, kura

angļu, krievu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, tiek

nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas

Ģenerālsekretāram.

1. pielikums

Bīstamās vielas bīstamo darbības

veidu noteikšanai

Tālāk dotie vielu daudzumi

attiecas uz katru darbību vai darbību grupu. Ja daudzuma

diapazons dots I daļā, tad robeždaudzumi ir katrā diapazonā

norādītie maksimālie daudzumi. Piecus gadus pēc šīs Konvencijas

stāšanās spēkā katrā diapazonā norādītais minimālais daudzums, ja

tas netiek mainīts, kļūst par maksimālo daudzumu.

Ja viela vai produkts, kas

konkrēti nosaukts II daļā, ietilpst arī kādā I daļā minētajā

kategorijā, tad tiek izmantots II daļā norādītais maksimālais

daudzums.

Lai noteiktu bīstamās darbības,

Puses ņem vērā attiecīgās bīstamības palielināšanās varbūtējo

iespēju, kā arī bīstamo vielu daudzumu un to tuvumu neatkarīgi no

tā, vai tās atrodas viena vai vairāku operatoru pārziņā.

I daļa

Vielu un

produktu klases, kas nav konkrēti nosauktas II daļā

Kategorija

Maksimālais

daudzums (tonnās)

1. Uzliesmojošas gāzes (1a),

ieskaitot LPG

200

2. Viegli uzliesmojoši šķidrumi

(l b)

50 000

3. Ļoti toksiskas vielas

(1c)

4. Toksiskas vielas (1d)

500-200

5. Vielas, kas ir spēcīgi

oksidētāji (1e)

500-200

6. Sprādzienbīstamas vielas

(1f)

200-50

7. Uzliesmojoši šķidrumi (1g)

(apiešanās īpašos spiediena vai temperatūras apstākļos)

200

8. Videi bīstamas vielas

(1h)

200

II daļa

Konkrētas

vielas

Viela

Maksimālais

daudzums (tonnās)

1. Amonjaks

500

2. (a) Amonija nitrāts 2/

2500

(b) Amonija nitrāts mēslojuma

veidā 3/

10 000

3. Akrilnitrils

200

4. Hlors

5. Etilēnoksīds

6. Ciānūdeņradis

7. Fluorūdeņradis

8. Sērūdeņradis

9. Sēra dioksīds

250

10. Sēra trioksīds

11. Svina alkilsavienojumi

12. Fosgēns

0.75

13. Metilizocianāts

0.15

PIEZĪMES

(1) Indikatīvie kritēriji.

Ja trūkst citu attiecīgu kritēriju, Puses, klasificējot vielas

vai produktus šā pielikuma I daļas mērķiem, var izmantot šādus

kritērijus:

(a) UZLIESMOJOŠAS GĀZES: vielas,

kuras gāzveida stāvoklī normālā spiedienā un maisījumā ar gaisu

kļūst uzliesmojošas un kuru viršanas temperatūra normālā

spiedienā ir 20°C vai zemāka;

(b) VIEGLI UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI:

vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 21°C, bet

viršanas temperatūra normālā spiedienā pārsniedz 20°C;

kuru īpašības atbilst 1. vai 2. tabulā norādītajām īpašībām un

kuras savu fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ spēj radīt

rūpnieciskās avārijas briesmas.

1. tabula

LD50 (orāla iedarbība) (1)

LD50 (iedarbība uz ādu) (2)

LC50 (inhalatīva

iedarbība)(3)

mg/kg ķermeņa svara

mg/1

LD50 ² 25

LD50 ² 50

LC50 ² 0.5

(1) LD50 orāla iedarbība uz

žurkām.

(2) LD50 iedarbībā uz žurku vai

trušu ādu.

(3) LC50 inhalatīva (ieelpojot)

iedarbība (četras stundas) uz žurkām.

2. tabula

Raksturīgā deva mg/kg ķermeņa

svara < 5

Gadījumos, kad vielas toksiskums

orālā iedarbībā uz dzīvniekiem, noteikts ar fiksētās devas

metodi;

(d) TOKSISKĀS VIELAS: vielas, kuru

īpašības atbilst 3. vai 4. tabulā norādītajām īpašībām un kuru

fizikālās un ķīmiskās īpašības spēj radīt rūpnieciskās avārijas

briesmas.

3. tabula

LD50 (orāla iedarbība) (1)

LD50 (iedarbība uz ādu) (2)

LC50 mg/1 (inhalatīva

mg/kg ķermeņa svara

iedarbība) (3)

25 < LD50 ² 200

50 < LD50 ² 400

0.5 < LC50 ² 2

(1) LD50 orāla iedarbība uz

žurkām.

(2) LD50 iedarbība uz žurku vai

trušu ādu.

(3) LC50 inhalatīva iedarbība

(četras stundas) uz žurkām.

4.tabula

Raksturīga deva mg/kg ķermeņa

svara = 5

Gadījumos, kad vielas toksiskums

orālā iedarbībā uz dzīvniekiem noteikts ar fiksētās devas

metodi.

(e) VIELAS, KAS IR SPĒCĪGI

OKSIDĒTĀJI: vielas, kas mijiedarbībā ar citām vielām, īpaši,

uzliesmojošām, izraisa strauju eksotermisku reakciju;

(f) SPRĀDZIENBĪSTAMAS VIELAS:

vielas, kas var sprāgt atklātas liesmas iedarbībā vai kas ir

jūtīgākas pret triecieniem un berzi nekā dinitrobenzols;

(g) UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI: vielas,

kurām uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55°C un kuras

spiediena iedarbībā saglabā šķidro agregātstāvokli, ja konkrēti

tehnoloģiskā procesa nosacījumi, tādi kā augsts spiediens un

augsta temperatūra, var radīt rūpnieciskās avārijas briesmas;

(h) VIDEI BĪSTAMAS VIELAS: vielas,

kam ūdens vidē raksturīgs liels toksiskums, kāds atbilst 5.

tabulā minētajiem rādītājiem.

5. tabula

LC50 (1)

EC50 (2)

IC50 (3)

mg/1

LC50 ² 10

EC50 ² 10

IC50 ² 10

(1) LC50 iedarbībā uz zivīm (96

stundas).

(2) EC50 iedarbībā uz dafnijām

(48 stundas).

(3) IC50 iedarbībā uz aļģēm (72

stundas),

Gadījumos, kad viela nespēj viegli

sadalīties vai kad logaritms Pow>3.0 (ar nosacījumu, ka

eksperimentāli noteiktais BCF<100).

(i) LD - letāla deva

(j) LC - letāla koncentrācija

(k) EC - efektīvā

koncentrācija

(l) IC - inhibējošā

koncentrācija

(m) Pow - oktanola/ūdens

sadalīšanās koeficients

(n) BCF - biokoncentrācijas

faktors

(2) Šajā kategorijā ietilpst

amonija nitrāts un amonija nitrāta maisījumi, kuros slāpekļa

saturs amonija nitrātā pārsniedz masas 28%, kā arī amonija

nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija

pārsniedz 90% masas.

(3) Šajā kategorijā ietilpst uz

amonija nitrāta bāzes veidotie vienkāršie mēslošanas līdzekļi, kā

arī kombinētie mēslošanas līdzekļi, kuros slāpekļa saturs amonija

nitrātā pārsniedz 28% masas (kombinētie mēslošanas līdzekļi satur

amonija nitrātu kopā ar fosfātu un/vai kāliju).

(4) Maisījumi un produkti, kas

satur šādas vielas, vērtējami gluži tāpat kā tīrās vielas,

izņemot gadījumus, kad zaudē attiecīgās tīro vielu īpašības un

nespēj izraisīt pārrobežu iedarbību.

2. pielikums

Pieprasījums komisijas procedūrā

atbilstoši 4. un 5.pantam

1. Puse vai Puses, kas nosūtījušas

pieprasījumu, paziņo sekretariātam, ka tā vai tās ir iesniegusi

vai iesniegušas jautājumu(us) pieprasījumu komisijai, kas

izveidota saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Paziņojumā formulē

pieprasījuma priekšmetu. Sekretariāts nekavējoties informē visas

šīs Konvencijas Puses par šo iesniegumu.

2. Pieprasījumu komisijā ir trīs

locekļi. Kā iesniedzēja puse, tā arī otra puse pieprasījuma

izskatīšanas procedūrai ieceļ pa vienam zinātniskam vai tehniskam

ekspertam, un abi šādā veidā ieceltie eksperti, savstarpēji

vienojoties, ieceļ trešo ekspertu, kas pilda pieprasījumu

komisijas priekšsēdētāja funkcijas. Priekšsēdētājs nevar būt

nevienas tās puses pilsonis, kas piedalās pieprasījuma

izskatīšanas procedūrā, viņš nedrīkst nevienā no pušu teritorijām

dzīvot, strādāt un nekādā citādā veidā būt saistīts.

3. Ja divu mēnešu laikā pēc otrā

eksperta iecelšanas pieprasījuma komisijas priekšsēdētājs nav

iecelts, tad pēc jebkuras puses lūguma viņu ieceļ Eiropas

Ekonomikas komisijas izpildsekretārs turpmāko divu mēnešu

laikā.

4. Ja viena no pieprasījuma

izskatīšanas procedūras pusēm neieceļ ekspertu viena mēneša laikā

pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, tad otrai pusei ir

tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas

izpildsekretāru, kurš turpmāko divu mēnešu laikā ieceļ

pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas

pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav

iecēlusi ekspertu, izdarīt to viena mēneša laikā. Ja tā neizdara

to šādā termiņā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas

komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo ekspertu turpmāko divu

mēnešu laikā.

5. Pieprasījumu komisija pieņem

savus procedūras noteikumus.

6. Pieprasījumu komisija var veikt

visus atbilstīgos pasākumus savu funkciju izpildei.

7. Pieprasījuma izskatīšanas

procedūras puses atbalsta pieprasījumu komisijas darbu,

izmantojot visus to rīcība esošos līdzekļus:

(a) sniedz pieprasījumu komisijai

visus attiecīgos dokumentus, pakalpojumus un informāciju;

(b) vajadzības gadījumā sagādā

pieprasījumu komisijai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus

un noklausīties to liecības.

8. Puses un eksperti ievēro

konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko tie

saņēmuši konfidenciālā kārtā pieprasījumu komisijas darba.

9. Ja viena no pieprasījuma

izskatīšanas procedūras pusēm neierodas pieprasījumu komisijā vai

nepiedalās savas lietas izskatīšanā, tad otra puse var lūgt

pieprasījumu komisiju turpināt izskatīšanu un pabeigt savu darbu.

Vienas puses neierašanās vai vienas puses nepiedalīšanās savas

lietas izskatīšanā nav šķērslis pieprasījumu komisijas darba

turpināšanai un pabeigšanai.

10. Ja vien pieprasījumu komisija,

ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, nenospriež citādi, tad

pieprasījumu komisijas izdevumus, ieskaitot tās locekļu

atalgojumu, sedz pieprasījuma izskatīšanas procedūrā iesaistītās

puses līdzīgās daļās. Pieprasījumu komisija reģistrē visus savus

izdevumus un iesniedz pusēm galīgu pārskatu par šiem

izdevumiem.

11. Jebkura Puse, kurai par

pieprasījuma izskatīšanas procedūras priekšmetu ir praktiska

rakstura interese un kuru var skart atzinums šajā lietā, ar

pieprasījumu komisijas piekrišanu var piedalīties

izskatīšanā.

12. Pieprasījumu komisijas lēmumi

par procedūras jautājumiem tiek pieņemti ar tās locekļu balsu

vairākumu. Pieprasījumu komisijas galīgais atzinums atspoguļo tās

locekļu vairākuma viedokli un ietver jebkuras uzskatu

atšķirības.

13. Pieprasījumu komisija savu

galīgo atzinumu pieņem divu mēnešu laikā no tās izveidošanas

dienas, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo

termiņu uz laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus.

14. Pieprasījumu komisijas

galīgais atzinums pamatojams ar atzītiem zinātniskiem principiem.

Galīgo atzinumu pieprasījumu komisija nosūta pusēm, kas

piedalījušās pieprasījuma izskatīšanas procedūrā, un

sekretariātam.

3. pielikums

Procedūras atbilstoši 4.

pantam

1. Izcelsmes Puse var pieprasīt

konsultācijas ar otru Pusi atbilstoši šā pielikuma 2.-5. punktam,

lai noteiktu, vai tā patiešām ir skartā Puse.

2. Lai nodrošinātu atbilstošas un

rezultatīvas konsultācijas, Izcelsmes Puse par plānoto vai jau

notiekošu bīstamo darbību apgādā ar paziņojumu attiecīgos līmeņos

jebkuru Pusi, kura, pēc tās domām, var kļūt par skarto Pusi, pēc

iespējas ātrāk un ne vēlāk kā tad, kad par šo plānoto vai jau

notiekošu bīstamo darbību tā informē savus iedzīvotājus. Par

notiekošajām darbībām šāds paziņojums tiek nosūtīts ne vēlāk kā

divus gadus pēc tam, kad šī Konvencija izcelsmes Pusei stājusies

spēkā.

3. Šajā paziņojumā, citstarp,

jāietver:

(a) informācija par bīstamo

darbību, ieskaitot jebkuru pieejamu informāciju vai paziņojumu

kā, piemēram, saskaņā ar 6. pantu paredzēto informāciju par šīs

darbības iespējamo pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas

gadījumā;

(b) norādījums par saprātīgiem

termiņiem, kādos jādod atbilde atbilstoši šā pielikuma 4.punktam,

ievērojot darbības raksturu;

un var ietvert arī šā pielikuma 6.

punktā paredzēto informāciju.

4. Informētās Puses paziņojumā

norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei, apstiprinot

paziņojuma saņemšanas faktu un norādot, vai tās domā uzsākt

konsultācijas.

5. Ja informētā Puse norāda, ka tā

nedomā uzsākt konsultācijas, vai ja tā nedod atbildi paziņojumā

norādītajā laikā, tad šī pielikuma turpmāko punktu noteikumi

netiek piemēroti. Šādos gadījumos izcelsmes Pusei ir tiesības

pašai izlemt, vai tai ir jāveic vērtēšana un analīze uz savas

nacionālās likumdošanas un prakses bāzes.

6. Ja no informētās Puses saņemta

atbilde, kurā apliecināta vēlēšanās uzsākt konsultācijas,

izcelsmes Puse, ja vien tā to vēl nav izdarījusi, sagādā

informētajai Pusei:

(a) attiecīgu informāciju par

analīzes veikšanas termiņiem, norādot piezīmju iesniegšanas

termiņus;

(b) attiecīgu informāciju par

bīstamo darbību un tās pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas

gadījumā;

iespējamo pārrobežu iedarbību saistītas informācijas vai jebkura

ziņojuma novērtēšanā.

7. Skartā Puse pēc izcelsmes Puses

lūguma sniedz pēdējai saprātīgi pieejamu informāciju par

potenciāli skarto rajonu skartās Puses jurisdikcijas robežās, ja

šāda informācija nepieciešama vērtējuma, analīzes un pasākumu

sagatavošanai. Šī informācija tiek sniegta nekavējoties un, kad

tas nepieciešams, izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir.

8. Izcelsmes Puse vajadzības

gadījumā tieši vai izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir,

izsniedz skartajai Pusei analīzes un vērtējuma dokumentāciju, kā

aprakstīts V pielikuma 1. un 2. punktā.

9. Ieinteresētās Puses informē

sabiedrību rajonos, ko reāli apdraud bīstamā darbība, un kārto

analīzes un vērtējuma dokumentācijas izplatīšanu attiecīgā rajona

sabiedrības vidū un nosūtīšanu varas iestādēm. Puses nodrošina

sabiedrībai iespēju izteikt aizrādījumus vai iebildumus par

bīstamo darbību un gādā par tās viedokļu paziņošanu saprātīgos

termiņos atbilstīgajai izcelsmes Puses pilnvarotajai iestādei vai

nu tieši, vai, ja vajadzīgs, izcelsmes Puses starpniecību.

10. Izcelsmes Puse pēc tam, kad

sagatavota analīzes un vērtējuma dokumentācija, bez nepamatotas

vilcināšanās uzsāk konsultācijas ar skarto Pusi par bīstamās

darbības pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā

arī par pasākumiem tās iedarbības samazināšanai vai likvidēšanai

u.c. Šīs konsultācijas var skart šādus jautājumus:

(a) attiecīgās bīstamās darbības

iespējamās alternatīvas, ieskaitot bezdarbības alternatīvu, kā

arī veikt pasākumus pārrobežu iedarbības mazināšanai uz izcelsmes

Puses rēķina;

(b) citus iespējamās savstarpējās

palīdzības veidus jebkuras pārrobežu iedarbības

samazināšanai;

jautājumus.

Šādu konsultāciju sākotnējā posmā

ieinteresētās Puses saskaņo jautājumu par to ilgumu pieņemamās

laika robežās. Jebkuras šādas konsultācijas var sarīkot

attiecīgas kopīgas institūcijas ietvaros tur, kur tāda ir.

11. Ieinteresētās Puses gādā, lai

pienācīgi tiktu reģistrēti saskaņā ar šā pielikuma 9. punktu

saņemtie analīzes un vērtējuma rezultāti, kā arī aizrādījumi par

tiem, un šā pielikuma 10. punktā minēto konsultāciju

rezultāti.

12. Izcelsmes Puse informē skartās

Puses par jebkuru lēmumu, kas attiecas uz šo darbību, norādot

iemeslus un apsvērumus, uz kuriem šis lēmums balstīts.

13. Ja kādai no ieinteresētajām

Pusēm par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību kļūst zināma kāda

būtiska papildinformācija, kura nebija zināma, rīkojot

konsultācijas par šo darbību, šī Puse nekavējoties informē citu

ieinteresēto Pusi vai Puses. Ja kāda no ieinteresētajām Pusēm to

pieprasa, konsultācijas tiek atjaunotas.

4. pielikums

Avāriju novēršanas pasākumi, kas

tiek veikti atbilstoši 6.pantam

Puses, kompetentās institūcijas,

operatori vai arī kopīgiem pūliņiem var veikt šādus pasākumus

atkarībā no nacionālajiem likumiem un prakses:

1. noteikt vispārīgos vai

konkrētos mērķus drošības jomā;

2. pieņemt normatīvos aktus vai

vadlīnijas, kas aptver drošības pasākumus un drošības normas;

3.noteikt tās bīstamās darbības,

kam nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, kuri var ietvert

licencēšanas vai sankcionēšanas sistēmu;

4. novērtēt bīstamo darbību riska

analīzi vai drošības pētījumus un rīcības plānu nepieciešamo

pasākumu īstenošanai;

5.sniegt kompetentajām

institūcijām informāciju, kas nepieciešama riska

novērtēšanai;

6. izmantot vispiemērotāko

tehnoloģiju, lai novērstu rūpnieciskās avārijas un aizsargātu

cilvēkus un vidi;

7. lai novērstu rūpnieciskās

avārijas, attiecīgi izglītot un sagatavot visas personas, kas

iesaistītas bīstamajā darbībā tieši darbības vietās gan parastos,

gan arī ekstremālos apstākļos;

8. izveidot iekšējās struktūras un

pārvaldes metodes, drošības noteikumu efektīvai ievērošanai un

uzturēšanai;

9. pārraudzīt un izvērtēt bīstamās

darbības un veikt inspicēšanu.

5. pielikums

Analīze un vērtējums

1. Bīstamās darbības analīze un

vērtēšana jāveic no izvirzītajiem mērķiem atkarīgā mainīgā apjomā

un dziļumā.

2. Turpmāk tabulā parādīts

jautājumu loks, kas analīzē un vērtēšanā atbilstoši tabulā

minētajiem attiecīgo pantu mērķiem jāņem vērā.

Analīzes mērķis

Apsveramie jautājumi

Ārkārtēju situāciju

plānošana saskaņā ar 8. pantu

1) bīstamo vielu īpašības un

to daudzums attiecīgās darbības vietā;

2) īsi aprakstošs

rūpnieciskās avārijas scenārija modelis, kādu var radīt

bīstamā darbība līdz ar norādi par katras avārijas

iespējamību;

3) katram scenārijam:

a) aptuvens izmetumu

daudzums;

b) izrietošo seku pakāpe un

nopietnība gan attiecībā uz cilvēkiem, gan uz viņu

apkārtējo vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos,

ieskaitot avārijas rezultātā radīto bīstamo zonu

apmērus;

c) laika periods, kura

ietvaros sākotnējais notikums var pāraugt rūpnieciskā

avārijā;

d) jebkura darbība, ko var

veikt, lai līdz minimumam samazinātu avārijas eskalācijas

varbūtību;

4) iedzīvotāju skaits un

izvietojums tuvākajā apkārtnē, aptverot jebkuras lielas

cilvēku koncentrācijas iespējamā bīstamajā zonā;

5) šo iedzīvotāju vecums,

mobilums un kaitējumjutīgums.

Izvietošanas lēmumu

pieņemšana saskaņā ar 7. pantu

Papildus iepriekš minētajiem

1.-5. punktam:

6) cilvēkiem un videi

nodarītā kaitējuma nopietnība atkarībā no izmetumu rakstura

un apstākļiem;

7) attālums no vietas, kurā

notiek bīstamā darbība, kas var izraisīt rūpniecisku

avāriju un kaitīgi iedarboties uz cilvēkiem un vidi;

8) tā pati informācija ne

tikai attiecīgā brīža situācijai, bet arī plānotai vai

iespējamai pamatoti prognozējamai turpmāko notikumu

attīstībai.

Sabiedrības informēšana, kas

tiek sniegta saskaņā ar 9. pantu

Papildus iepriekš minētajiem

1.-4. punktam:

9) cilvēki, kas var ciest

rūpnieciskās avārijas rezultātā.

Avāriju novēršanas pasākumi

saskaņā ar 6. pantu

Papildus iepriekš 4.-9.

punktā minētajiem avāriju novēršanas pasākumiem būs

nepieciešami sīkāki 1.-3. punktā ietverto aprakstu un

vērtējumu varianti. Papildus šiem aprakstiem un vērtējumiem

jāaptver arī šādi jautājumi:

10) apstākļi un daudzumi,

kādos var rīkoties ar bīstamajiem materiāliem;

11) ar nopietnām sekām

saistītu rūpniecisko avāriju scenāriji ar piemēriem visam

dažāda avāriju lieluma diapazonam un norādījumiem par

tuvumā notiekošās darbības ietekmes varbūtību;

12) katrā scenārijā - to

notikumu apraksts, kuri var izraisīt rūpnieciskās avārijas,

kā arī to posmu aprakstus, kādos varētu notikt šo avāriju

eskalācija;

13) katra posma varbūtības

novērtējums vismaz vispārīgās līnijās, ņemot vērā 14.

punktā paredzētos pasākumus;

14) aizsardzības pasākumu

apraksts, minot iekārtas un procedūras, kuru uzdevums ir

līdz minimumam samazināt katra posma iespējamību;

15) iespējamo seku, kādas

var radīt novirzīšanās no normāliem ekspluatācijas

apstākļiem, novērtējums, kā arī izrietošus pasākumus, kas

ārkārtējas situācijas gadījumā veicami, lai droši

pārtrauktu bīstamo darbību vai jebkuru tās daļu, un arī

vajadzību sagatavot personālu, lai nodrošinātu iespējamo

nopietno noviržu drīzāku atklāšanu un attiecīgu pasākumu

veikšanu;

16) pakāpes, kādā

modificēšana, remontdarbi un tehniskās apkopes darbi

bīstamas darbības apstākļos var apdraudēt tehniskās

kontroles pasākumus, novērtējums, kā arī turpmākos

pasākumus kontroles nolūkā.

6. pielikums

Izvietošanas lēmumu pieņemšana

atbilstoši 7. pantam

Turpmākais teksts ilustrē

jautājumus, kas jāņem vērā atbilstoši 7.pantam.

1. Riska analīzes un vērtēšanas

rezultāti, ieskaitot plānotās bīstamās darbības rajona fizisko

īpašību raksturojumus atbilstoši V pielikumam.

2. Konsultāciju rezultāti un

sabiedrības piedalīšanās.

3.Tā riska pieaugšanas vai

samazināšanās analīze, ko izraisa jebkurš notikums skartās Puses

teritorijā sakarā ar izcelsmes Puses teritorijā veikto bīstamo

darbību.

4.Videi radīto risku vērtējums,

ieskaitot jebkuru pārrobežu iedarbību.

5. Tādu jaunu bīstamu darbību

vērtējums, kuras varētu būt riska avots.

6. Jautājuma izskatīšana par jaunu

bīstamu darbību izvietojuma un jau notiekošo darbību ievērojamu

modifikāciju izkārtošanu drošā attālumā no apdzīvotajām vietām,

kā arī drošības zonas izveidošanu ap bīstamas darbības objektiem;

šajos rajonos rūpīgi jāizstudē notikumi, kas rada apdraudēto

iedzīvotāju skaita pieaugumu vai kaut kādā veidā palielina riska

pakāpi.

7. pielikums

Pasākumi gatavībai ārkārtējām

situācijām atbilstoši 8.pantam

1. Nepieciešams koordinēt visus

plānus ārkārtējām situācijām gan darbības vietās, gan ārpus tām,

lai veiktu kompleksus un efektīvus pasākumus avārijas seku

likvidēšanai.

2. Ārkārtējo situāciju plānos

jāietver darbības, kas jāveic, lai lokalizētu ārkārtējās

situācijas, kā arī lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu to

pārrobežu iedarbību. Tajos jāietver arī iedzīvotāju apziņošanas

pasākumi un vajadzības gadījumā - evakuācijas pasākumi un citi

aizsardzības vai glābšanas darbi, kā arī medicīniskā dienesta

pakalpojumi.

3. Ārkārtējo situāciju plānos

jāsniedz bīstamās darbības vietu personālam, apdraudētajām

personām ārpus šim vietām un glābšanas spēkiem sīks tehnisko un

organizatorisko procedūru apraksts, kas nepieciešams, lai reaģētu

uz rūpniecisko avāriju, kurai var būt pārrobežu iedarbība, un lai

novērstu vai līdz minimumam samazinātu iedarbību uz cilvēkiem un

vidi gan attiecīgās darbības vietā, gan ārpus tās.

4. Ārkārtējo situāciju plānos

bīstamās darbības vietās varētu būt ietverti, piemēram, šādi

jautājumi:

(a) organizatorisko funkciju un

atbildības sadalīšana rīcībai bīstamās darbības vietā ārkārtējas

situācijas gadījumā;

(b) to pasākumu apraksts, kas

veicami rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu

gadījumā, lai stāvokli pakļautu kontrolei vai nepieļautu šādu

notikumu, vai arī sīki norādījumi par to, kur šādu aprakstu var

dabūt;

apraksts;

(d) pasākumi, kas veicami, lai par

rūpniecisko avāriju drīzāk paziņotu valsts institūcijai, kura ir

atbildīga par ārkārtējo situāciju likvidēšanas pasākumiem ārpus

bīstamo darbību vietas, ieskaitot sākotnējā paziņojumā ietveramās

informācijas veidu, ka arī pasākumus sīkākas informācijas

nodrošināšanai tās saņemšanas gaitā;

(e) pasākumi personāla

sagatavošanai pienākumiem, kādi no tā tiks prasīti.

5. Ārkārtējo situāciju plānos

ārpus bīstamās darbības vietām varētu būt ietverti, piemēram,

šādi jautājumi:

(a) organizatorisko funkciju un

atbildības sadalīšana rīcībai ārpus bīstamās darbības vietām

ārkārtējas situācijas gadījumā, tai skaitā norādījumi, kā tiek

panākta atbilstība bīstamās darbības vietās veicamo pasākumu

plāniem;

(b) glābšanas un medicīnas

personāla darba metodes un procedūras;

noteikšanas metodes;

(d) pasākumi, kas veicami, lai

nodrošinātu skarto vai potenciāli skarto Pušu tūlītēju

informēšanu par rūpniecisko avāriju un šo sakaru turpmāku

uzturēšanu;

(e) plāna un koordinācijas

pasākumu īstenošanai nepieciešamo resursu noskaidrošana;

(f) pasākumi informācijas

sniegšanai sabiedrībai, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus,

kas veicami, lai papildinātu un atkārtotu informāciju, kas

sabiedrībai tiek sniegta atbilstoši 9. pantam;

(g) pasākumi mācībām un

vingrinājumiem.

6. Ārkārtējo situāciju plānos

varētu ietvert bīstamo vielu un piesārņoto (saindēto) materiālu

apstrādāšanas, savākšanas, attīrīšanas, glabāšanas, izvešanas un

drošas apglabāšanas pasākumus, kā arī atjaunošanas pasākumus.

8. pielikums

Informācijas sabiedrībai

atbilstoši 9.pantam

1. Uzņēmuma nosaukums, bīstamās

darbības vietas adrese un informētājas personas amats.

2. Vienkāršs bīstamās darbības,

tai skaitā riska, apraksts.

3. Bīstamajā darbībā izmantoto

vielu vai produktu vispārpieņemtie vai šai klasei raksturīgie

nosaukumi, vai arī to vispārīga klasifikācija ņemot vērā to

būtiskos bīstamības raksturojumus

4. Vispārīga rakstura informācija,

kas iegūta, novērtējot ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir

pieejama un būtiska.

5. Vispārīga informācija par

bīstamās darbības gaitā iespējamās rūpnieciskās avārijas

raksturu, ieskaitot tās potenciālo iedarbību uz iedzīvotājiem un

vidi.

6. Attiecīga informācija par to,

kā jāapziņo un jāinformē rūpnieciskā avārijā skartie

iedzīvotāji.

7. Attiecīga informācija par to,

kā jārīkojas un jāizturas rūpnieciskā avārijā skartajiem

iedzīvotājiem.

8. Attiecīga informācija par

bīstamās darbības gaitā veiktajiem pasākumiem, ieskaitot sakarus

ar avārijas dienestiem, lai darbotos rūpniecisko avāriju

novēršanas jomā, samazinātu to nopietnību un mazinātu to

iedarbību.

9. Vispārīga informācija par

avārijas dienestu darbības plānu ārkārtējām situācijām ārpus

bīstamo darbību vietām, lai novērstu jebkuru rūpnieciskās

avārijas iedarbību ārpus bīstamo darbību vietām, ieskaitot

pārrobežu iedarbību.

10. Vispārīga informācija par

speciālām prasībām un nosacījumiem, kas regulē bīstamo darbību

saskaņā ar attiecīgiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un/vai

administratīvajiem norādījumiem, ieskaitot licenču vai atļauju

izsniegšanas sistēmas.

11. Sīki dati par attiecīgas

papildinformācijas saņemšanas avotiem.

9. pielikums

Rūpniecisko avāriju izziņošanas

sistēmas atbilstoši 10. pantam

1. Rūpniecisko avāriju izziņošanas

sistēmām jānodrošina maksimāli ātra datu un prognožu pārraidīšana

saskaņā ar iepriekš izstrādātiem kodiem, izmantojot apvienotas

datu pārraidīšanas un apstrādāšanas sistēmas informēšanai par

ārkārtējām situācijām un atbilžu saņemšanai, kā arī pasākumu

veikšanai, lai līdz minimumam samazinātu un ierobežotu pārrobežu

iedarbības mērogus, ievērojot dažādas vajadzības dažādos

līmeņos.

2. Paziņojums par rūpnieciskajām

avārijām ietver šādus elementus:

(a) rūpnieciskās avārijas veids un

mērogi, ar to saistītās bīstamās vielas (ja tās ir zināmas) un

avārijas iespējamās iedarbības nopietnība;

(b) avārijas izcelšanās laiks un

precīza vieta;

informācija, kas nepieciešama rūpnieciskās avārijas seku

efektīvai likvidēšanai.

3. Paziņojums par rūpnieciskajām

avārijām tiek papildināts noteiktos laika intervālos vai

nepieciešamības gadījumā ar turpmāko uz notikumu attiecināmo

informāciju par situācijas attīstību pārrobežu iedarbības

ziņā.

4. Regulāri tiek rīkota

rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu izmēģināšana un

efektivitātes pārbaudes, ieskaitot regulāru attiecīga personāla

sagatavošanu. Kur tas ir lietderīgi šādi izmēģinājumi, pārbaudes

un sagatavošana notiek apvienoti.

10. pielikums

Savstarpējā palīdzība atbilstoši

12. pantam

1.Vispārējā atbildība par

palīdzības sniegšanas vadību, kontroli, koordināciju un

uzraudzību attiecībā uz gulstas uz Pusi, kura lūgusi palīdzību.

Personāls, kas piedalās palīdzības operācijās, darbojas saskaņā

ar attiecīgajiem tās Puses likumiem, kas griezusies ar lūgumu.

Tās Puses attiecīgās institūcijas, kas griezusies ar lūgumu,

sadarbojas ar institūciju, kuru Puse, kas sniedz palīdzību,

saskaņā ar 17. pantu ieceļ par atbildīgo, kam uzdots tieši

operatīvi uzraudzīt personālu un iekārtas, ko piešķīrusi

palīdzētāja Puse.

2. Puse, kas griezusies ar lūgumu,

savu iespēju robežās uz vietas esošās būves un pakalpojumus

paredz pienācīgai un efektīvai palīdzības organizēšanai, un gādā,

lai tiktu aizsargāts personāls, iekārtas un materiāli, ko šiem

mērķiem tās teritorijā ievedusi Puse, kas sniedz palīdzību, vai

arī kas ievesti tās vārdā.

3. Ja ieinteresētās Puses nav

vienojušās par kaut ko citu, palīdzība tiek sniegta uz tās Puses

rēķina, kas griezusies ar lūgumu. Puse, kas sniedz palīdzību, var

jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām pieprasīt

atlīdzību par saviem zaudējumiem.

4. Puse, kas griezusies ar lūgumu,

veic visus iespējamos pasākumus, lai piešķirtu Pusei, kas sniedz

palīdzību, un personām, kas darbojas tās vārdā, nepieciešamās

privilēģijas, imunitāti vai atbalstu viņu palīdzības funkciju

ātrai īstenošanai. Pusei, kas griezusies ar lūgumu, nav pienākums

šo principu piemērot saviem pilsoņiem vai personām, kas pastāvīgi

dzīvo tās teritorijā, vai piešķirt viņiem iepriekš minētās

privilēģijas un imunitāti.

5. Jebkura Puse pēc lūdzējas Puses

vai palīdzētājas Puses lūguma veic pasākumus, lai atvieglotu

tranzītu caur tās teritoriju personālam, par kuru laikus ir

saņemts attiecīgs paziņojums, kā arī paredzētām iekārtām un

īpašumam virzienā uz tās Puses teritoriju, kas griezusies ar

lūgumu, un projām no tās.

6. Puse, kas griezusies ar lūgumu,

atvieglina iebraukšanu savā nacionālajā teritorijā, uzturēšanos

tajā un izbraukšanu no tās personālam, par kuru laikus ir saņemts

attiecīgs paziņojums, kā arī palīdzībai paredzētām iekārtām un

īpašumam.

7. Kas attiecas uz darbību, kura

tieši saistīta ar palīdzības sniegšanu, Puse, kas griezusies ar

lūgumu, cilvēku bojā ejas vai sakropļošanas gadījumā, īpašuma

bojājuma vai zaudējuma gadījumā vai gadījumā, ja nodarīts

kaitējums apkārtējai videi tās teritorijā palīdzības sniegšanas

gaitā, neizvirza apsūdzības Pusei, kas sniedz palīdzību, vai

personām, kas darbojas tās vārdā, atbrīvo tās no materiālās

atbildības uz izmaksā kompensāciju cilvēku bojā ejas vai

sakropļošanas gadījumā, kā arī iekārtu vai cita palīdzības

sniegšanai izmantotā īpašuma zaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā.

Puse, kas griezusies ar lūgumu, ir atbildīga par to pretenziju

noregulēšanu, ko trešās puses izvirza Pusei, kas sniegusi

palīdzību, vai personām, kas darbojas tās vārdā.

8. Ieinteresētās Puses cieši

sadarbojas, lai palīdzētu noregulēt tiesas procedūras un

pretenzijas, kas var rasties palīdzības sniegšanas operāciju

gaitā.

9. Jebkura Puse var lūgt palīdzību

avārijas skarto personu ārstēšanā vai pagaidu izmitināšanā citas

Puses teritorijā.

10. Skartā Puse vai Puse, kas

griezusies ar lūgumu, jebkurā brīdī pēc attiecīgām konsultācijām,

nosūtot paziņojumu, var lūgt izbeigt saskaņā ar šo Konvenciju

saņemto vai paredzēto palīdzību. Tūliņ pēc šāda lūguma

izteikšanas ieinteresētās Puses rīko savstarpēji konsultējas, lai

veiktu pasākumus palīdzības izbeigšanai.

11. pielikums

Informācijas apmaiņai atbilstoši

15. pantam

Informācijā ietverami šādi

elementi, kas var būt arī daudzpusējas vai divpusējas sadarbības

priekšmets:

(a) likumdošanas un

administratīvie pasākumi, politika, mērķi un prioritātes

rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un to seku

likvidēšanā, zinātniskā darbība un tehniskie pasākumi bīstamo

darbību izraisīto rūpniecisko avāriju riska mazināšanai,

ieskaitot pārrobežu iedarbības mazināšanu;

(b) pasākumi un darbības plāni

ārkārtējām situācijām attiecīgā līmenī, kas skar citas Puses;

pētījumu un izstrādņu programmas, ieskaitot to īstenošanu un

uzraudzību;

(d) pasākumi, kas tiek veikti, lai

novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu gatavību tām un

likvidētu to sekas;

(e) rūpnieciskās avārijās uzkrātā

pieredze un sadarbība ar pārrobežu iedarbību saistītu avāriju

seku likvidēšanā;

(f) labāko pieejamo tehnisko

paņēmienu vides aizsardzības pilnveidošanas un drošības

palielināšanai izstrādāšana un izmantošana;

(g) gatavības nodrošināšana

ārkārtējām situācijām un to seku likvidēšanai;

(h) riska prognozēšanai

izmantojamās metodes, ieskaitot monitoringa un pārrobežu

iedarbības vērtējuma kritērijus.

12. pielikums

Savstarpējas palīdzības uzdevumi

atbilstoši 18.panta 4.punktam

1. Informācija un datu vākšana, un

izplatīšana:

(a) izveidot un izmantot

rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu, kas var sniegt

informāciju par rūpnieciskajām avārijām un par ekspertiem, lai

pēc iespējas ātrāk iesaistītu viņus palīdzības sniegšanā;

(b) izveidot un izmantot datu

bāzi, lai saņemtu, apstrādātu un izplatītu nepieciešamo

informāciju par rūpnieciskajām avārijām, ieskaitot informāciju

par to iedarbību, kā arī par veicamajiem pasākumiem un šo

pasākumu iedarbīgumu;

vielu sarakstu, iekļaujot tajā vielu būtiskos raksturojumus un

informāciju par to, kā rīkoties ar tām rūpnieciskās avārijas

gadījumā;

(d) izveidot un uzturēt reģistru

par ekspertiem, kuri var sniegt konsultatīvu un citu palīdzību

rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un seku likvidēšanā,

ieskaitot atjaunošanas pasākumus;

(e) uzturēt bīstamo darbības veidu

sarakstu;

(f) veidot un uzturēt 1. pielikuma

I daļas noteikumos ietverto bīstamo vielu sarakstu.

2. Pētījumi, mācības un

metodoloģija:

(a) izstrādāt un iesniegt modeļus,

kuru pamatā ir rūpnieciskās avārijās uzkrātā pieredze, un

rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku

likvidēšanas scenārijus;

(b) sekmēt speciālistu izglītību

un mācības, organizēt starptautiskos simpozijus un paplašināt

sadarbību pētījumu un izstrādņu jomā.

3. Tehniskā palīdzība:

(a) veikt konsultatīvās funkcijas,

kuru mērķis ir nostiprināt spējas īstenot rūpniecisko avāriju

novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas

pasākumus;

(b) pēc kādas Puses lūguma

uzņemties tās veiktās bīstamās darbības inspekciju, kā arī sniegt

palīdzību tās nacionālo inspekciju organizēšanā saskaņā ar šīs

Konvencijas prasībām.

4. Palīdzība ārkārtējas situācijas

gadījumā

Pēc kādas Puses lūguma sniegt

palīdzību, nosūtot, piemēram, uz rūpnieciskās avārijas vietu

ekspertus konsultatīvas un citādas palīdzības sniegšanai

rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanā.

13. pielikums

Arbitrāža

1. Prasītāja Puse vai prasītājas

Puses paziņo sekretariātam, ka Puses vienojušās nodot strīdu

izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar šīs Konvencijas 21. panta 2.

punktu. Paziņojumā tiek norādīts arbitrāžā izskatāma strīda

priekšmets un iekļauti šīs Konvencijas panti, par kuru

skaidrojumu vai piemērošanu izcēlies strīds. Sekretariāts nosūta

saņemto informāciju visām šīs Konvencijas Pusēm.

2. Arbitrāžas tiesā ir trīs

locekļi. Gan prasītāja Puse vai prasītājas Puses, gan arī otra

Puse vai citas Puses, kas piedalās strīdā, ieceļ pa vienam

arbitram, un divi šādā veidā ieceltie arbitri pēc savstarpējas

vienošanās ieceļ trešo arbitru, kas pilda arbitrāžas tiesas

priekšsēdētāja funkcijas. Viņš nedrīkst būt kādas strīda puses

pilsonis, viņa parastā dzīves vieta nedrīkst būt kādā no šo pušu

teritorijām, viņš nedrīkst nevienā no tām strādāt un nekādā

citādā veidā būt saistīts ar šo lietu.

3. Ja divus mēnešus pēc otrā

arbitra iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs nav iecelts,

tad pēc jebkuras puses lūguma Eiropas Ekonomikas komisijas

izpildsekretārs ieceļ viņu turpmāko divu mēnešu laikā.

4. Ja viena no pusēm neieceļ

arbitru divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas, otrai pusei ir

tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas

izpildsekretāru, kurš ieceļ arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju

turpmāko divu mēnešu laikā. Pēc iecelšanas arbitrāžas tiesas

priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi arbitru, izdarīt

to divu mēnešu laikā. Ja puse to neizdara šajā laikā, tad

priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas

izpildsekretāru, kurš ieceļ šo arbitru turpmāko divu mēnešu

laikā.

5. Arbitrāžas tiesa pieņem savu

lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un atbilstoši šīs

Konvencijas noteikumiem.

6. Ikviena arbitrāžas tiesa, kas

tiek izveidota atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, izstrādā

savus procedūras noteikumus.

7. Arbitrāžas tiesas lēmumi gan

procedūras, gan būtības jautājumos tiek pieņemti ar tās locekļu

balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus

attiecīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Strīda puses sekmē arbitrāžas

tiesas darbu, piemēram, izmantojot visus to rīcībā esošos

līdzekļus:

(a) iesniedz tiesai visus

attiecīgos dokumentus, rada apstākļus darbam un sniedz

informāciju;

(b) vajadzības gadījumā dod tiesai

iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un uzklausīt viņu

liecības.

10. Strīda puses un arbitrāžas

tiesas locekļi ievēro jebkuras informācijas konfidencialitāti, ja

tā saņemta konfidenciālā kārtā, izskatot lietu arbitrāžas

tiesā.

11. Arbitrāžas tiesa pēc vienas

puses lūguma var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no pusēm neierodas

arbitrāžas tiesā vai nepiedalās savas lietas izskatīšanā, otra

puse var lūgt tiesu turpināt izskatīšanu un pieņemt savu galīgo

lēmumu. Vienas puses neierašanās tiesā vai vienas puses

nepiedalīšanās lietas izskatīšanā nav šķērslis lietas

izskatīšanai.

13. Arbitrāžas tiesa var

noklausīties un izlemt pretprasības, kas rodas tiešā sakarā ar

strīda priekšmetu.

14. Ja vien arbitrāžas tiesa

atkarībā no konkrētiem lietas apstākļiem nepieņem citu lēmumu,

tiesas izdevumus, ieskaitot samaksu par tiesas locekļu

pakalpojumiem, sedz abas puses vienlīdzīgās daļās. Tiesa reģistrē

visus savus izdevumus un iesniedz strīda pusēm galīgo pārskatu

par saviem izdevumiem.

15. Jebkurai šīs Konvencijas

Pusei, kurai par strīda priekšmetu ir tiesiska rakstura interese

un kuru var skart lēmums attiecīgajā lietā, ir tiesības ar tiesas

piekrišanu piedalīties lietas izskatīšanā.

16. Arbitrāžas tiesa pieņem savu

lēmumu piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas dienas, ja vien tā

neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo termiņu par laika posmu,

kas nepārsniedz piecus mēnešus.

17. Arbitrāžas tiesas lēmumam tiek

pievienots paskaidrojums par iemesliem. Šis lēmums ir galīgs un

obligāts visām strīda pusēm. Arbitrāžas tiesa nosūta savu lēmumu

strīda pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju

nosūta visām šīs Konvencijas Pusēm.

18. Ikvienu strīdu, kas var

rasties starp pusēm jautājumā par tiesas lēmuma skaidrojumu vai

izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai arbitrāžas tiesā,

kas pieņēmusi šo lēmumu, vai, ja nav iespējams izmantot tās

pakalpojumus, citā tiesā, kas šādā nolūkā tiek izveidota tāpat kā

iepriekšējā.