30. pants

Atrunas

1. Katra Valsts parakstīšanas brīdī, vai ratifikācijas,

pieņemšanas vai apstiprināšanas raksta deponēšanas brīdī, vai

vēlākā laikā, var paziņot, ka tā atrunā savas tiesības:

a) nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz citas Puses

2.panta 1.punkta b) apakšpunktā uzskaitītajām nodokļu

kategorijām, ar noteikumu, ka tā Konvencijas A pielikumā nav

iekļāvusi jebkurus šīs kategorijas iekšzemes nodokļus;

b) nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo

sodu piedziņā attiecībā uz visiem 2.panta 1.punktā minētajiem

nodokļiem, vai tikai attiecībā uz vienas vai vairāku kategoriju

minētajiem nodokļiem;

c) nesniegt palīdzību attiecībā uz nodokļu prasījumu, kas

attiecībā uz šo valsti pastāv uz Konvencijas spēkā stāšanās

datumu, vai, ja saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu ir noteikta

atruna, kas pastāv pirms datuma, ar kuru atsaukta šāda atruna

attiecībā uz attiecīgo nodokļu kategoriju;

d) nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz

visiem 2.panta 1.punktā minētajiem nodokļiem, vai tikai attiecībā

vienas vai vairāku kategoriju minētajiem nodokļiem;

e) neveikt dokumentu izsniegšanu izmantojot pastu, kā noteikts

17.panta 3.punktā;

f) piemērot 28.panta 7.punktu, tikai, lai sniegtu

administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas

sākas 1.janvārī, vai pēc tā, trešajā gadā pirms gada, kad ar

2010.gada Protokolu grozītā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz

šo Valsti, vai ja attiecībā uz administratīvo palīdzību attiecībā

uz nodokļu uzlikšanu nav taksācijas perioda, ar 1.janvāri vai pēc

tā, trešajā gadā, pirms gada, kurā ar 2010.gada Protokolu grozītā

Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Valsti.

2. Citas atrunas nevar tik noteiktas.

3. Pēc Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz Pusi, tā drīkst

noteikt vienu vai vairākas 1.punktā minētās atrunas, kuras tā nav

noteikusi ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā.

Šīs atrunas stājās spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs

mēnešu periodam pēc datuma, kurā viens no Depozitārijiem ir

saņēmis atrunu.

4. Katra Puse, kas atbilstoši 1. un 3.punktam ir noteikusi

atrunu, var to pilnībā vai daļēji atsaukt nosūtot paziņojumu

vienam no Depozitārijiem. Atsaukums stājās spēkā datumā, kad

attiecīgais Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu.

5. Katra Puse, kas ir noteikusi atrunu attiecībā uz šīs

Konvencijas noteikumiem, nevar prasīt jebkurai citai Pusei

piemērot šos noteikumus, ja atruna ir daļēja, Puse var prasīt šo

noteikumu piemērošanu tiktāl, ciktāl tā pati tos ir

pieņēmusi.