34. pants

1. Jebkurš tāds strīds starp divām vai vairākām līgumslēdzējām

valdībām par šīs konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, ko

nevar atrisināt iestādes, kurām ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas

pilnvaras saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, ir strīda pušu

sarunu priekšmets.

2. Ja šajās sarunās īsā laikā netiek panākta vienošanās,

jebkura puse nosūta šo jautājumu Biroja priekšsēdētājam un lūdz

viņam iecelt samierinātāju. Ja samierinātājs nevar panākt strīdā

iesaistīto pušu vienošanos par risinājumu, viņš savā ziņojumā

priekšsēdētājam ņem vērā un definē strīda būtību un apmēru.

3. Tiklīdz tiek paziņots, ka vienošanās nav panākta, strīds

kļūst par šķīrējtiesas prāvas priekšmetu. Šajā nolūkā jebkura

puse divu mēnešu laikā no dienas, kad ziņojums tika nosūtīts

strīda pusēm, iesniedz Biroja ģenerālsekretāram lūgumu izskatīt

jautājumu šķīrējtiesā, nosaucot savu izvēlēto šķīrējtiesnesi.

Otrai strīda pusei vai katrai no pārējām strīda pusēm divu mēnešu

laikā jānosauc savi attiecīgie šķīrējtiesneši. Ja tas neizdodas,

jebkura puse par to paziņo Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājam,

lūdzot, lai viņš ieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus. Ja

vairākas puses rīkojas vienoti, lai sasniegtu iepriekšējā daļā

minētos mērķus, tās uzskatāmas par vienu subjektu. Šaubu gadījumā

lēmumu pieņem ģenerālsekretārs. Šķīrējtiesneši savukārt izvirza

papildu šķīrējtiesnesi. Ja šķīrējtiesneši nevar vienoties par šo

izvēli divu mēnešu laikā, par papildu šķīrējtiesneša izvirzīšanu

pēc jebkuras puses paziņojuma saņemšanas ir atbildīgs

Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs.

4. Šķīrējtiesas institūcija pieņem lēmumu ar savu locekļu

balsu vairākumu, un, ja šķīrējtiesnešu balsis sadalās vienādi,

papildu šķīrējtiesnesim ir izšķirošā balss. Šis lēmums galīgi un

bez pārsūdzības tiesībām ir saistošs visām strīda pusēm.

5. Jebkura valsts, parakstot vai ratificējot šo konvenciju vai

pievienojoties tai, var paziņot, ka iepriekš minētā 3. un

4. daļas noteikumi tai nav saistoši. Citām līgumslēdzējām

pusēm šie noteikumi nebūs saistoši attiecībā uz tām valstīm, kas

būs izdarījušas atrunas par savu nostāju.

6. Ikviena līgumslēdzēja puse, kas ir izdarījusi atrunu par

savu nostāju saskaņā ar iepriekšējās daļas noteikumiem, var

jebkurā laikā atcelt savu atrunu, paziņojot par to depozitārei

valdībai.