3. pants
citastarp policijai nosaka šādus uzdevumus: novērst

noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt

noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas

noziedzīgus nodarījumus, kā arī savas kompetences ietvaros

izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus. Valsts policija

ir gan operatīvās darbības subjekts, gan izmeklēšanas iestāde.

Minētie uzdevumi sakrīt ar Biroja uzdevumiem. Tādējādi policijas

darbinieki var tikt uzskatīti par tādu personu grupu, kas atrodas

salīdzināmos apstākļos ar Biroja amatpersonām.

Arī prokuratūra ir tiesībaizsardzības iestāde, kas tieši

saistīta gan ar izmeklēšanu, gan operatīvo darbību. Saskaņā ar

Prokuratūras likuma 2. pantu tā uzrauga pirmstiesas izmeklēšanu

un operatīvās darbības procesu. Tādējādi arī prokurori var tikt

uzskatīti par tādu personu grupu, kas atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos ar Biroja amatpersonām.

11.3. Papildus jānorāda, ka kopš 2011. gada 1. janvāra

VSAA nodrošina vienotu visu izdienas pensiju administrēšanu,

izņemot militārpersonu un SAB darbinieku izdienas pensiju

administrēšanu. Militārpersonu izdienas pensiju administrēšana ir

Aizsardzības ministrijas pārziņā, lai to aprēķini neatšķirtos no

citām sociālajām garantijām, kas pienākas militārpersonām.

Savukārt SAB atzina, ka tā amatpersonu izdienas pensiju izmaksu

varētu veikt centralizēti VSAA, tomēr iebilda pret šo pensiju

piešķiršanas centralizāciju, jo uzskatīja, ka SAB amatpersonu

izdienas pensiju piešķiršana tā darba specifikas dēļ atstājama

paša SAB kompetencē [sk. Ministru kabineta 2009. gada 18.

augusta sēdes protokola Nr.53 38.§ - Informatīvais ziņojums

"Par visu pensiju administrēšanas centralizēšanu Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūrā" (TA-2637), pieejams:

http://likumi.lv/doc.php?id=196385, aplūkots

15.10.2013.].

Tādējādi par personu grupām, kas

atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos, var uzskatīt Biroja amatpersonas, iekšlietu sistēmas

darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm un prokurorus.

12. Analizējot, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos, secināms, ka normatīvajos aktos ietvertais uz

minētajām personu grupām attiecinātais regulējums par izdienas

stāžā ieskaitāmajiem darba (dienesta) periodiem nav identisks.

Apstrīdētā norma paredz, ka Biroja amatpersonu izdienas stāžā

ieskaita tikai laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādēs, bet neieskaita laiku, kas

nodienēts Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestādēs.

Likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas

sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" 3.

panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka izdienas stāžā, kas dod

tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita izdienu - laiku, ko

darbinieks nodienējis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Šī

norma izdienas stāžā ieskaitāmo laiku neaprobežo tikai ar

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs

nodienēto periodu, bet ļauj izdienas stāžā ieskaitīt arī Latvijas

PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku.

Tātad apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret Biroja

amatpersonām un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

speciālajām dienesta pakāpēm.

Prokuroru izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 1.

punkts noteic, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas

pensiju, ieskaita prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas

struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā

nodienēto laiku. Tātad arī šī norma ļauj izdienas stāžā ieskaitīt

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto

laiku, taču tikai to, kas nodienēts noteiktos ar izmeklēšanu

saistītos amatos, proti, amatos, kuru pienākumi ir salīdzināmi ar

prokurora amata pienākumiem. Tātad apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām un prokuroriem, jo

neparedz iespēju Biroja amatpersonu izdienas stāžā ieskaitīt

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pat

salīdzināmos amatos nodienēto laiku.

Tādējādi apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām salīdzinājumā ar

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm un prokuroriem.

13. Tā kā apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi

pret personu grupām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai šādai atšķirīgai

attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir

leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajā normā ietvertais

regulējums, iespējams, ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt

to, lai Biroja amatpersonas būtu lojālas valstij.

Saeima norāda, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar

speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroru un tiesnešu izdienas

stāža aprēķināšanā tiek ņemtas vērā speciālās garantijas, kas

tika sniegtas Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā,

savukārt Birojs tika izveidots pēc valstiskās neatkarības

atjaunošanas, pamatojoties uz 2002. gada 18. aprīļa Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Minētā likuma 2. panta

pirmā daļa paredz specifiskas Biroja funkcijas: korupcijas

novēršana un apkarošana, kā arī politisko organizāciju (partiju)

un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrole. Kaut

arī Birojs neesot valsts drošības iestāde, tā darbība esot tieši

saistīta ar valsts drošības, neatkarības un demokrātijas

aizsardzību.

Arī Birojs ir norādījis, ka tas nav valsts drošības iestāde,

tomēr tā darbība esot tieši saistīta ar valstiskās drošības,

neatkarības un demokrātijas aizsardzību. Tāpēc uz Biroja

amatpersonām un darbiniekiem attiecoties tikpat stingri

ierobežojumi kā uz valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Minēto

ierobežojumu mērķis esot valsts dienesta pienācīga darbība,

lojalitāte valstij, amata pienākumu veikšana valsts un

sabiedrības interesēs, kā arī demokrātiskas valsts iekārtas un

nacionālās drošības apdraudējumu novēršana (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 36.lpp.).

Savukārt Tiesībsargs pauž viedokli, ka atšķirīgajai attieksmei

konkrētajā situācijā nav leģitīma mērķa.

Ievērojot iepriekš teikto, varētu pieņemt, ka atšķirīgās

attieksmes mērķis ir saistīts ar nepieciešamību aizsargāt

demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību, neļaujot

personām iegūt papildu sociālās garantijas saistībā ar to darbību

nedemokrātiska režīma iekšlietu sistēmā un tādējādi panākot, ka

minētās personas nepiesakās darbam Birojā.

Tomēr Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai ar izraudzīto

līdzekli var sasniegt šādu leģitīmo mērķi.

14. Dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestādēs pats par sevi nevar liecināt, ka persona būtu

darbojusies pret Latvijas Republikas interesēm. Personas, šajās

iestādēs dienot, veica dažādas funkcijas. Līdz ar to nevar

apgalvot, ka visas šīs personas noteikti būtu vērsušās pret

Latvijas Republikas neatkarību vai demokrātisko iekārtu. Savukārt

prasība par lojalitāti savai valstij ir vienlīdz attiecināma uz

visām valsts amatpersonām, tostarp arī uz Latvijas Republikas

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar

speciālajām dienesta pakāpēm un prokuroriem. Likumi ļauj šo

personu izdienas stāžā ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestādēs nodienēto laiku. Tātad šie likumi

apliecina: likumdevējs attiecīgajos gadījumos nav uzskatījis, ka

dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs

būtu tāds fakts, kas pats par sevi raksturo personas attieksmi

pret Latvijas Republiku.

Pat ja dienests Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestādēs kādos konkrētos gadījumos tiešām varētu radīt šaubas par

personas lojalitāti valstij, šā dienesta neieskaitīšana izdienas

stāžā tomēr nav piemērots līdzeklis tam, lai nodrošinātu Biroja

amatpersonu uzticību Latvijas valstij. Neieskaitot attiecīgo

laiku personas izdienas stāžā, bet ļaujot tai strādāt Birojā, šis

mērķis netiek sasniegts. To varētu sasniegt, nosakot konkrētām

personām aizliegumu strādāt Birojā. Piemēram, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta trešās daļas 8.

punkts liedz strādāt Birojā tām personām, kuras strādājušas PSRS

Aizsardzības ministrijā, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības

komitejā noteiktos amatos.

15. KNAB izdienas pensiju likuma projekta anotācijā

norādīts: "Nepieciešamību izdot normatīvo aktu nosaka tas,

ka, atšķirībā no citām tiesībaizsardzības iestādēm, Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām netiek paredzētas

izdienas pensijas, tādējādi nostādot Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja amatpersonas nevienlīdzīgā situācijā ar citu

tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām. Vienlaicīgi vēršam

uzmanību uz to, ka citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem,

pārnākot uz darbu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā,

nav iespējas saņemt izdienas pensiju, līdz ar to viņi zaudē

iespēju izmantot tās sociālās garantijas, kas viņiem pienācās,

strādājot citās tiesībaizsardzības iestādēs"

(likumprojekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja amatpersonu izdienas pensiju likums" anotācijas

1.punkts, http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/

D10AD13C0D195D54C225722E004CB020?OpenDocument, aplūkots

25.10.2013.).

Tātad KNAB izdienas pensiju likums tika pieņemts ar mērķi

nodrošināt vienlīdzību starp Biroja amatpersonām un citu

tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī sekmēt to, ka par

Biroja amatpersonām kļūst personas, kuras pirms tam bijušas citu

tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un kurām ir profesionālā

pieredze. Šādā kontekstā ir īpaši svarīgi nepieļaut nepamatotu

atšķirīgu attieksmi pret Biroja amatpersonām un Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta

pakāpēm.

Nav pamata uzskatīt, ka personas, kas iepriekš dienējušas

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un šobrīd

atbilst visām likumā izvirzītajām amata prasībām, būtu mazāk

kvalificētas konkrēto uzdevumu izpildei. Tieši otrādi, jau

iepriekš minētā KNAB izdienas pensiju likuma projekta anotācija

norāda uz nepieciešamību Birojam piesaistīt tādas personas, kuras

iepriekš ir strādājušas tiesībaizsardzības iestādēs un kurām ir

vajadzīgā pieredze.

Pirms Biroja izveidošanas tam nodotās funkcijas galvenokārt

veica dažādas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes [sk.

First Evaluation Round. Evaluation Report on Latvia. Greco Eval I

Rep (2002) 2E. Adopted by GRECO at its 9th Plenary Meeting

(Strasbourg, 13-17 May 2002),

http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/

round1/GrecoEval1%282002%292_Latvia_EN.pdf, aplūkots

25.10.2013.]. Tātad nav saskatāms pamatojums tam, kāpēc

personai, kura pēc Biroja izveidošanas turpinājusi darbu

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, izdienas stāžā var

ieskaitīt Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs

nodienēto laiku, bet personai, kura pēc Biroja izveidošanas darbu

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nomainījusi pret darbu

Birojā, turklāt veicot vienas un tās pašas funkcijas, šo laiku

izdienas stāžā ieskaitīt nevar.

Arī šobrīd Biroja funkcijas korupcijas apkarošanas jomā lielā

mērā sakrīt ar citu izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības

subjektu funkcijām, piemēram, Valsts policijas funkcijām.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.

panta pirmajai daļai Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas

funkcijas: 1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts

amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par

administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā; 2) veic

izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā

paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā,

ja tie ir saistīti ar korupciju. Arī Valsts policijas

amatpersonas sauc personas pie administratīvās atbildības un

piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem, kā arī veic

izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā

paredzētos noziedzīgos nodarījumus.

Ņemot vērā Biroja un Valsts policijas funkcijas, nav saskatāms

nekāds saprātīgs un objektīvs pamatojums atšķirīgai attieksmei

pret šo iestāžu amatpersonām izdienas stāža noteikšanā.

16. Nav pamata atšķirīgo attieksmi attaisnot arī ar to,

ka Biroja speciālās kompetences dēļ tam nepieciešama lielāka

neatkarība nekā, piemēram, Valsts policijai. Gan ANO

Pretkorupcijas konvencijas 6. un 36. pants, gan arī Eiropas

Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 20. pants

prasa nodrošināt korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādēm

tām nepieciešamo neatkarību. Taču prasība pēc šo iestāžu

neatkarības ir saistīta ar to darbības specializācijas jomu,

nevis ar to, ka šādu iestāžu funkcijas pēc būtības būtu citādas

nekā policijas iestāžu funkcijas (sk., piemēram, Institutional

Arrangements to Combat Corruption. A Comparative Study. United

Nations Development Programme, 2005, p.5-6,

http://regionalcentrebangkok.undp.or.th/practices/governance/documents/

corruption_comparative_study-200601.pdf, aplūkots

15.10.2013.). Prasība pēc neatkarības nenorāda uz to, ka

Biroja amatpersonas veiktu kādas funkcijas, kas būtiski atšķirtos

no, piemēram, Valsts policijas amatpersonu funkcijām. Eiropas

Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas

paskaidrojošajā ziņojumā pat norādīts, ka pretkorupcijas iestādes

darbam jābūt, cik vien iespējams, integrētam un saskaņotam ar

policijas un prokuratūras darbu (Criminal Law Convention on

Corruption. Explanatory Report, paras. 95-100,

http://www.conventions.coe.int/Treaty/en/Reports/Html/173.htm,

aplūkots 15.10.2013.).

Turklāt ne ANO Pretkorupcijas konvencija, ne Eiropas Padomes

Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija neprasa, lai korupcijas

novēršanas un apkarošanas iestādes obligāti būtu no policijas

iestādēm nošķirtas vai lai tās nebūtu padotas valdībai (sk.,

piemēram, Institutional Arrangements to Combat Corruption. A

Comparative Study. United Nations Development Programme, 2005,

p.5-6, http://regionalcentrebangkok.undp.or.th/practices/

governance/documents/corruption_comparative_study-200601.pdf;

Criminal Law Convention on Corruption. Explanatory Report,

paras. 95-100,

http://www.conventions.coe.int/Treaty/en/Reports/Html/173.htm,

aplūkots 15.10.2013.).

Tādējādi arī nepieciešamība nodrošināt Birojam pietiekamu

neatkarību nenorāda uz saprātīgu un objektīvu atšķirīgās

attieksmes pamatu.

17. Tā kā pret personām, kas atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos, ir pieļauta atšķirīga attieksme, kurai

nav objektīva un saprātīga pamata, apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam

un nonāk pretrunā arī ar Satversmes 109. pantu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta

3. punktu, ciktāl tas neparedz izdienas stāžā ieskaitīt dienestu

Latvijas PSR Iekšlietu sistēmas iestādēs, par neatbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris