7. pants

Satversmes 106. pants

noteic: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu

darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta

iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana

sakarā ar tiesas lēmumu."

Konstitucionālās sūdzības

pamatojums neskar piespiedu darba aizlieguma pārkāpumu, tādēļ

šajā lietā izvērtējama apstrīdētās normas atbilstība tikai panta

pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Satversmes 106. panta izpratnē tiesības brīvi izvēlēties darba

vietu un nodarbošanos nozīmē, pirmkārt, visām personām

vienlīdzīgu pieeju darba tirgum un, otrkārt, to, ka valsts

nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien

noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona

nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus. Turklāt tiesības

brīvi izvēlēties darba vietu nozīmē arī tiesības saglabāt esošo

darba vietu (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 secinājumu daļas 1. punktu un

Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2002-20-0103 secinājumu daļas 3. punktu).

Satversmes tiesa arī ir

secinājusi, ka attiecībā uz katru nodarbošanos izvirzāmās

kvalifikācijas prasības ietver minimālo izglītības līmeni,

teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpi, kas

nepieciešama šā darba pamatuzdevumu sekmīgai izpildei, un

izglītība ir tikai viens no kritērijiem, lai persona pierādītu

savu piemērotību attiecīgā amata pildīšanai (sk. Satversmes

tiesas 2002. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-16-01

secinājumu daļas 2.2. un 4.2. punktu).

Līdz ar to Satversmes 106. panta

pir­mais teikums noteic personai tiesības brīvi izvēlēties

nodarbošanos, ņemot vērā visu to spēju, zināšanu un prasmju

kopumu, kas raksturo personas sagatavotību un piemērotību zināma

darba izpildei, ņemot vērā gan izglītību, gan praktisko pieredzi

konkrētā darbā, gan arī citas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko

attiecīgā persona ieguvusi un attīstījusi.

Tātad Satversmes 106. pants

neliedz valstij noteikt prasības, saskaņā ar kurām personai,

izvēloties noteiktu nodarbošanos, ir jāapliecina savas spējas un

kvalifikācija. Piemēram, var pieprasīt nokārtot valsts noteiktus

pārbaudījumus vai iegūt izglītību valsts atzītā mācību

procesā.

Tomēr nav pieļaujama patvaļīga

ierobežojumu noteikšana pamattiesību īstenošanai.