11. pants

Kūdras

izmantošana un gaisa kvalitāte

Attiecībā uz kūdras izmantošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti,

jāatzīmē, ka kopumā kūdras izmantošana sadedzināšanas iekārtās

līdz šim rada mazāk kā 1 % no kopējām slāpekļa oksīdu, daļiņu

PM2,5, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un sēra

dioksīda emisijām (skatīt 36. attēlu), kas ir ļoti nenozīmīgs

daudzums, salīdzinot ar biomasas sadedzināšanas rezultātā

radītajām emisijām. Atbilstoši šī brīža emisiju prognozēm arī

nākotnē netiek prognozēts, ka būtiski pieaugs kūdras izmantošana

sadedzināšanas iekārtās.

36. att. Gaisu piesārņojošo vielu

emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana sadedzināšanas iekārtās, %

no kopējām valsts emisijām

Lai izvairītos no negatīvās ietekmes un gaisu piesārņojošo

vielu emisijām, ko varētu radīt kūdras izmantošana sadedzināšanas

iekārtās, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā

2020.-2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada

16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma

samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam") ir paredzēti

papildu pasākumi emisiju samazināšanai gan enerģētikas, gan

mājsaimniecību sektoros, lai nākotnē izvairītos no kūdras

sadedzināšanas rezultātā radītās negatīvās ietekmes uz gaisa

kvalitāti. Piemēram, esošo mājsaimniecību radītā piesārņojuma

samazināšanai paredzēts veicināt pieslēgšanos pie centralizētās

siltumapgādes, kā arī veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu

nomaiņu, kas rada augstas emisijas. Pašvaldību līmenī teritorijās

ar gaisa kvalitātes problēmām būtu jāizstrādā saistošie noteikumi

par siltumapgādes veida izvēli un attiecīgi jāierobežo vai

jānosaka papildus prasības attiecībā uz tādu iekārtu un kurināmo

izmantošanu, kas esošo situāciju vēl vairāk pasliktinātu.