Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Radošas teritorijas un kultūras

pakalpojumu pieejamība:

4.1. kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu

attīstības un pieejamības nodrošināšana;

4.2. radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaistes

sekmēšana un radošas vides veidošana ārpus Rīgas;

4.3. attīstīt Rīgu par Ziemeļeiropas kultūras metropoli

un veicināt tās pozitīvu ietekmi uz Latvijas līdzsvarotu

izaugsmi.

Politikas

indikatori (rezultatīvie rādītāji)

Politikas rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Bāzes vērtība

(2008.)

2014.

2017.

2020.

Nodrošināta kvalitatīvu un

daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstība un

pieejamība

profesionālās mākslas pasākumu skaita

pieaugums reģionos, %

100

125

130

135

kultūras pieminekļu atjaunošanas aktivitāšu

dinamika: pieminekļi, kuru stāvoklis novērtēts kā labs un

apmierinošs, %

88

(2012.)

88

89

90

digitāli pieejamo krājuma vienību īpatsvara

pieaugums (muzeji, arhīvi, bibliotēkas), %

100

102

105

110

Sekmēta radošu un ekonomiski

aktīvu cilvēkresursu piesaiste un radošas vides veidošana

ārpus Rīgas

sekmēta nemateriālā mantojuma popularizēšana

reģionos (pasākumu norišu vietu skaits "Satiec savu

meistaru")

100

100

100

nodrošināts valsts atbalsts radošajam

procesam un sabiedrības radošajām iniciatīvām kultūras jomā

(VKKF reģionālo kultūras programmu skaits)

4

4

4

4

amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits

uz 100 iedzīvotājiem2

3,3

3,3

3,6

3,6

ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits,

tūkst.3

1435 (2012.)

1650

1722

Sekmēta Rīgas kā Ziemeļeiropas

kultūras metropoles attīstība un tās pozitīvā ietekme uz

Latvijas līdzsvarotu izaugsmi

profesionālās mākslas pasākumu skaita

pieaugums Rīgā, %

100

117

117

120

renovēto kultūras infrastruktūru skaits

-

-

-

2

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un

pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, tostarp Eiropas

Savienības struktūrfondi, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu

instruments, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms,

veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības, kā

arī citus risinājumus privātā kapitāla piesaistei. Pamatnostādnēs

noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī

citu avotu finansējums, tostarp citas ārvalstu finanšu palīdzības

finansējums.

Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu laikposmā no 2014. līdz

2020. gadam kultūrpolitikas īstenošanai ir paredzēti

304 550 000 euro. Saskaņā ar likumu

"Par valsts budžetu 2014. gadam" 2014. gada

budžeta izdevumi pamatnostādņu īstenošanai ir

127 666 103 euro. Likumā "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam" ir

atbalstītas jaunās politikas iniciatīvas

2015. gadam 20 504 622 euro apmērā un

2016. gadam - 23 256 750 euro apmērā.

Nepieciešamais papildu finansējums pamatnostādņu īstenošanai

plānots 2015. gadā -

47 464 350 euro apmērā,

2016. gadā - 57 378 775 euro

apmērā, 2017. gadā -

80 078 362 euro apmērā,

2018. gadā - 84 548 363 euro

apmērā, 2019. gadā -

54 489 167 euro apmērā un

2020. gadā - 54 489 167 euro apmērā.

Aprēķini ir provizoriski un var mainīties. Citu ministriju

atbildībā esošo kultūras institūciju attīstību un finansējuma

pieaugumu katra ministrija plāno sava budžeta ietvaros, iespēju

robežās ņemot vērā pamatnostādņu uzstādījumus. Detalizētus

aprēķinus citu ministriju atbildībā esošo kultūras institūciju

attīstībai veic katra ministrija.

Turpmākie trīs gadi

(euro)

2014.

2015.

2016.

Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos,

t. sk.:

izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos

izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos,

t. sk.:

50 083 397

59 997 822

izmaiņas valsts budžeta izdevumos

47 464 350

57 378 775

izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos

2 619 047

2 619 047

Kopējā finansiālā ietekme, t. sk.:

-50 083 397

-59 997 822

finansiālā ietekme uz valsts budžetu

-47 464 350

-57 378 775

finansiālā ietekme uz pašvaldību

budžetu

-2 619 047

-2 619 047

Kultūras ministre Dace

Melbārde

1

Kultūras aliansē ir apvienojušās trīs lielākās Latvijas kultūras

organizāciju apvienības: Latvijas Radošo savienību padome,

biedrība "Laiks kultūrai" un Laikmetīgās kultūras

nevalstisko organizāciju asociācija.

2 Dati

pārrēķināti saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas

rezultātiem.

3

Rādītājs no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm

2014.-2020. gadam.