5. pants

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta

2006. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 264 "Par

ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas

vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts""

(Latvijas Vēstnesis, 2006, 63. nr.; 2007, 121. nr.;

2008, 190. nr.).

Ministru prezidente Laimdota

Straujuma

Kultūras ministre Dace

Melbārde

(Ministru kabineta

2014.gada 29.jūlija

rīkojums Nr.401)

Kultūrpolitikas pamatnostādnes

2014.-2020.gadam

"Radošā Latvija"

(kopsavilkums)

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam

"Radošā Latvija" (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja

termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts

kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laikposmam līdz

2020. gadam un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa

politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi izmaiņas līdzšinējā plānošanas

procesā un devusi jaunu, pieredzē balstītu izpratni par valsts

izaugsmes virzītājspēkiem un avotiem. Jauna kultūrpolitikas

dokumenta izstrādes nepieciešamību nosaka arī vienotas integrētas

pieejas ieviešana valsts un Eiropas Savienības politikas un

budžeta plānošanā.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību

un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un

ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un

konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam,

saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju

radošumu.

Pamatnostādnes izstrādājusi Kultūras ministrijas izveidota

darba grupa. Metodoloģiski to saturs ir veidots, izmantojot gan

lejupvērsto (top-down), gan augšupvērsto

(bottom-up) pieeju politikas plānošanas vadībai: no vienas

puses, integrēti hierarhiski augstākos - nacionāla līmeņa

- dokumentos noteiktie politikas mērķi un uzdevumi, no

otras puses, ņemtas vērā prioritātes, kas formulētas kultūras

nozaru un starpnozaru attīstības stratēģijās, kuras sadarbībā ar

Kultūras ministrijas nozaru padomēm ir izstrādātas līdztekus

pamatnostādņu veidošanas procesam. Nozaru stratēģijas kalpos kā

resurss pamatnostādņu īstenošanas detalizētai plānošanai visā to

darbības periodā. Inovatīvs faktors pamatnostādņu sagatavošanā ir

kultūras nevalstiskā sektora - Kultūras

alianses1 - aktīva

līdzdalība dokumenta izstrādes procesā.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums plānots,

prognozējot optimistisku valsts ekonomikas attīstību, tādēļ to

faktiskā īstenošana var nenotikt plānotajā apmērā, bet atbilstoši

valsts budžeta iespējām var tikt nodrošināta kārtējam gadam

piešķirtā finansējuma ietvaros.

Pamatnostādņu

virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu

kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi,

radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un

augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādnēs ir definētas četras prioritātes (stratēģiskie

mērķi) politikas mērķa sasniegšanai: