2. pants

VUORDU UN

FORMU PAREIZRAKSTEIBA

2.1.

Lītvuords

2.1.1. Lītvuordu izskaņu

pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys

izskanis:

-aiņs (kulaiņs), -aine (vacaine),

-aite (ziernaite), -aklys (pynaklys),

-akla (vadakla),

-aļs (takaļs), -ale (gruobale),

-āks (bārnāks), -āns (bruolāns),

-eiba (teireiba), -eica (muoseica),

-eits (bruoleits), -eite (prīdeite),

-eja (Latveja), -eklis (adeklis),

-ekle (lutekle), -eļs (zīmeļs),

-ele (dvēsele), -ers (Deļvers),

-iejs (vediejs), -ieja (nesieja),

-ine (meitine), -(i)nīks

(saiminīks, patmaļnīks),

-(i)neica (saimineica,

puorneica), -ins (riekins), -iņs

(iudiņs), -iuņs

(pārkiuņs),

-iune (alkiune), -ive (jaunive),

-īņs (viļcīņs), -īne (tuolīne),

-īts (kolupīts),

-īte (latgalīte), -yns (zūsyns),

-yuns (Rušyuns), -yune (viersyune),

-ols (vīsols), -ola (mosola),

-ova (rīškova), -ovys (rogovys),

-šona (ceļšona), -šonuos (ceļšonuos),

-tivs (kuostivs), -tive (slauktive),

-tova (tierguotova), -tuojs

(skaiteituojs), -tuoja (skaiteituoja),

-ucs (rupucs), -uks (vaiņuks),

-uls (cakuls), -ule (stabule),

-uļs (kukuļs), -ums (teirums),

-uojs (āduojs), -uoja (āduoja),

-uons (bazneicuons), -uve (skotuve),

-ūls (veitūls), -ūņs (lītūņs),

-ūne (meikstūne).

Personvuordūs pīļaunama ari

izskaņa -ija (Marija, Valerija).

2.1.1.1. Nu atgrīziniskūs

darbeibys vuordu atvasynuotajūs lītvuordūs storp prīdiekli un

sakni roksta atgrīziniskū morfemu -sa-:

apsavieršona, atsavasaluošona,

dasarunuošona, īsatīpšona, nūsabeišona,

pasaruodeišona, puorsaiesšona, sasatikšona,

aiz prīdiekļu ar iz-, aiz- roksta a

(aizalīgšona, izarauduošona). Vuordā lītoj tikai

vīnu atgrīziniskū morfemu (aizaklīgšona,

apsarunuošona).

Pīļaunama ari lītvuordu raksteiba

ar za: sazatikšona, nūzabeišona.

Nu 1. konjugacejis darbeibys

vuordu, kuru saknis beidzās ar s un z, ar izskaņu

-šona atvasynuotūs lītvuordus roksta itai: nesšona,

vesšona, krisšona, lauzšona.

2.1.1.2. Lītvuordūs, kuri

atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar izskaņu -eit

nanūteiksmē, izskanis -šona prīškā rokstoms divskaņs

-ei- (peļneit - peļneišona); atvasynuojumūs ar

-jums leidzskaņa -j- prīškā roksta patskani

-e- (nūsacejums).

Lītvuordūs, kuri atvasynuoti nu

darbeibys vuordu ar izskaņu -ēt nanūteiksmē, izskanis

-šona prīškā rokstoms divskaņs -ie- (meklēt -

mekliešona); divskani -ie- roksta ari atvasynuojumūs

ar -jums leidzskaņa -j- prīškā

(mekliejums).

Pīļaunama ari raksteiba ar

-ei-: meklēt - mekleišona, slavēt -

slaveišona.

2.1.2.

Lītvuordu formu pareizraksteiba

2.1.2.1. Pyrmuos

deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni

-s, -ys, -š: golds, orklys,

ceļš. Lītvuordus viejs, kars roksta ar

-s.

2.1.2.2. Ūtruos

deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni

-s: akmiņs, bolūds, dzeļzs,

pasauļs, suņs, suoļs voi golūtni -is:

greislis, gruobeklis, kauslis.

2.1.2.3. Trešuos

deklinacejis īpašvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni

-us:

Jezus Kristus, dativā - golūtni -um: Jezum

Kristum, lokativā - golūtni -ū: Jezū

Kristū.

2.1.2.4. Catūrtuos

deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni

-a: golva, lopa. Aiz cītuo leidzskaņa

vīnskaitļa genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir

golūtne

-ys: golvys, lopys, aiz meikstynuotuo

(meikstuo) leidzskaņa - golūtne -is: dalis,

kuojis, vacainis.

Pīļaunama ari raksteiba ar

golūtni -as: golvas, lopas.

2.1.2.5. Pīktuos

deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa nominativā roksta golūtni

-e: depe, egle, zeme. Vīnskaitļa

genitivā, daudzskaitļa nominativā un akuzativā ir golūtne

-is: depis, eglis, zemis.

Pīļaunama ari raksteiba ar golūtni

-es: depes, egles, zemes.

Vīnskaitļa dativā roksta golūtni

-ei: depei, eglei, zemei, lokativā -

golūtni -ē: depē, eglē, zemē.

2.1.2.6. Sastuos

deklinacejis sīvīšu dzimtis lītvuordu vīnskaitļa nominativā

roksta

golūtni -s: nakts, sirds.

Vīnskaitļa dativā roksta golūtni

-ei: naktei, sirdei.

Vuordus, kuru sakne beidzās ar

b, m, p, v, daudzskaitļa genitivā

roksta itai: dūbu, zemu, upu,

viervu.

2.2. Īpašeibys

vuords

2.2.1. Īpašeibys vuordu izskaņu

pareizraksteiba. Latgalīšu rokstu volūdā ir itaidys

īpašeibys vuordu izskanis: -aids (cytaids),

-aida (cytaida), -ains (dūbains),

-aina (muolaina), -aine (calaine),

-eica (meļneica), -eigs (veseleigs),

-eiga (struodeiga), -eims (vāleims),

-eima (tuoleima), -ejs (viersejs),

-eja (suoleja), -eņš (mozeņš),

-eņa (mozeņa), -iņs (muoliņs pūds),

-ine (kūcine laiva), -iņka (moziņka),

-iņks (moziņks), -iska (geografiska),

-iskys (latgaliskys), -yska

(uoryska), -iškys (meļniškys), -yns

(eistyns), -ojs (sulojs), -oja

(muoloja), -ons (soldons), -ona

(slovona), -uots (lopuots), - uota

(dyumuota).

2.3. Skaitļa

vuords

2.3.1. Pamata skaitļa vuordu

pareizraksteiba: vīns - vīna, div(i),

diveji - divejis, treis, četri - četrys,

pīci - pīcys, seši - sešys, septeni -

septenis, ostoni - ostonis, deveni -

devenis; desmit, četrpadsmit,

pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit,

ostoņpadsmit, deveņpadsmit, četrdesmit,

sešdesmit, septeņdesmit, ostoņdesmit,

deveņdesmit, symts, tyukstūša,

miļjons, miļjards.

Pīļaunamys ari skaitļa vuordu

formys četrupadsmit, četrudesmit.

2.3.2. Kuortys skaitļa vuordu

pareizraksteiba: pyrmais - pyrmuo, ūtrais -

ūtruo // ūtrei, trešais - trešuo,

catūrtais - catūrtuo, pīktais - pīktuo, sastais

- sastuo, septeitais - septeituo, ostoitais -

ostoituo, deveitais - deveituo, dasmytais -

dasmytuo, symtais - symtuo, tyukstūšais -

tyukstūšuo, miļjonais - miļjonuo, miļjardais -

miļjarduo.

Lītojamys ari kuortys skaitļa

vuordu formys ar nanūteiktū golūtni: ūtrys - ūtra,

trešs - treša, dasmyts, pīcpadsmyts,

divdesmit pīkts.

2.4.

Vītnīkvuords

2.4.1. Personu

vītnīkvuordi: es, tu, jis - jei, mes,

jius, jī - juos.

2.4.2. Atgrīziniskais

vītnīkvuords: seve // sevi.

2.4.3. Pīdareibys

vītnīkvuordi: muns - muna, tovs - tova, sovs -

sova, munejs - muneja, tovejs - toveja,

sovejs - soveja, juo - juos; myusu -

myusejais, myusejuo, jiusu - jiusejais,

jiusejuo.

2.4.4. Nūruodomī

vītnīkvuordi: itys - itei, tys - tei, itaids -

itaida, taids - taida, šys - šei, šaids

- šaida. Vītnīkvuordu itys - itei, tys - tei,

šys - šei daudzskaitļa dativa formys ir: itim -

itom, tim - tom, šim - šom.

2.4.5. Nanūteiktī

vītnīkvuordi: cyts - cyta, kaids - kaida, kurs -

kura.

2.4.5.1. Škierti roksta

nanūteiktūs vītnīkvuordus ar:

kas (kas naviņ, kas

nabejs),

kazyn (kazyn kas, kazyn

kaids - kazyn kaida, kazyn kurs - kazyn kura),

nazyn (nazyn kaids - nazyn

kaida, nazyn kas, nazyn kurs - nazyn kura),

koč (koč kaids - koč kaida,

koč kas, koč kurs - koč kura),

kod (kod kaids - kod kaida,

kod kas, kod kurs - kod kura).

Škierti roksta ari nanūteiktūs

vītnīkvuordus kaids nakaids - kaida nakaida, kas

nakas, kurs nakurs - kura nakura, kaids nabejs -

kaida nabejs, kurs nabejs - kura nabejs.

2.4.5.2. Kūpā roksta

nanūteiktūs vītnīkvuordus ar naz-: nazkurs -

nazkura, nazkurais - nazkuruo, nazkas,

nazkaids - nazkaida.

2.4.6. Vaicojamī un

attīksmis vītnīkvuordi: kas, kaids - kaida,

kurs - kura.

2.4.7. Nūteiktī

vītnīkvuordi: kotrys - kotra, pats - poša, vyss

- vysa.

2.4.7.1. Škierti roksta

nūteiktūs vītnīkvuordus vyss kas, kurs kotrys - kura

kotra, taids pats - taida poša, taids pat - taida

pat, tys pat - tei pat, tys pats - tei

poša.

2.4.7.2. Kūpā roksta

nūteiktūs vītnīkvuordus ar sev-: sevkurs - sevkura,

sevkotrys - sevkotra.

2.4.8. Nūlīguma

vītnīkvuordus roksta ar ni-: nikas, nikaids -

nikaida, nivīns -

nivīna.

2.4.9. Vītnīkvuordu

jis - jei, itys - itei, šys -

šei, tys - tei, myusejais -

myusejuo, jiusejais - jiusejuo,

munejais - munejuo, sovejais -

sovejuo, kurais - kuruo, sevkurais -

sevkuruo, kai ari nūteiktūs vītnīkvuordu daudzskaitļa

genitiva formys roksta ar -ūs: jūs, itūs,

tūs, šūs, myusejūs, jiusejūs,

munejūs, sovejūs, kurūs,

sevkurūs.

Pīļaunama ari golūtne -ū:

jū, itū, tū, šū, munejū,

jiusejū, munejū, sovejū, kurū,

sevkurū.

2.5. Darbeibys

vuords

2.5.1.

Nanūteiksme

2.5.1.1. Teišūs darbeibys

vuordu nanūteiksmē roksta golūtni -t, pīmāram,

byut, īt,

runuot, atgrīziniskūs - golūtni -tīs, pīmāram,

vērtīs, runuotīs, smītīs.

2.5.1.2. Ar prīdieklim

atvasynuotūs darbeibys vuordūs storp prīdiekli un sakni roksta

atgrīziniskū morfemu -sa-: atsagrīzt,

nūsapērt, sasasukuot, aiz prīdiekļu iz-,

aiz- roksta -a- (izavest,

aizaklīgt).

Pīļaunama ari darbeibys vuordu

raksteiba ar -za-: sazavasaluot,

pazarunuot.

Vuordā lītoj tikai vīnu

atgrīziniskū morfemu (aizaklīgt, apsarunuot).

2.5.1.3.

Naregularī darbeibys vuordi

1. dūmu īmu asu

2. dūd ej esi

3. dūd īt ir

1. dūmam īmam asam

2. dūmat ejat asat

Pīļaunamys ari vīnskaitļa

1. personys formys dūdu, eimu, asmu,

daudzskaitļa 1. personys formys dūdam, eimam,

daudzskaitļa 2 personys formys dūdat, eimat,

īmat, ejte.

2.5.1.4. Ūtruos

konjugacejis darbeibys vuordu nanūteiksmē roksta izskanis:

-(yn)uot:

staiguot, skoluot, dadzynuot;

-eit: miereit (latvīšu

literarajā volūdā atbylst -īt - mērīt);

-ēt: gribēt (latvīšu

literarajā volūdā atbylst -ēt - gribēt).

2.5.1.5. Trešuos

konjugacejis darbeibys vuordus nanūteiksmē roksta ar

izskaņom:

-eit: gaideit (latvīšu

literarajā volūdā atbylst -īt - gaidīt),

-ēt: ticēt (latvīšu

literarajā volūdā atbylst -ēt - ticēt).

2.5.2.

Konjugacejis

2.5.2.1. Pyrmuo

konjugaceja

2.5.2.1.1. Pyrmuos

konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. un

2. personys golūtnis ir -am, -at (krist

- kreitam, kreitat).

2.5.2.1.2. Tim darbeibys

vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -e,

paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir

-em, -et (ceļt - cēle - cēlem

- cēlet).

2.5.2.1.3. Tim darbeibys

vuordim, kurim paguotnis 3. persona beidzās ar -a,

paguotnis daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir

-om, -ot (augt - auga - augom

- augot).

2.5.2.1.4. Daļai darbeibys

vuordu vīnskaitļa 1. personā mainuos saknis beigu

leidzskaņs:

d : ž (vede - vežu), t :

š (mete - mešu), s : š (nese -

nešu), c : č (sauce - sauču), l :

ļ (cēle - cieļu).

2.5.2.1.5. Darbeibys

vuordim, kurim nanūteiksmis calms beidzās ar s

(nest, vest, krist) voi z

(lauzt), nuokūtnis vīnskaitļa 1. personu roksta itai:

nesšu, vesšu, krisšu, lauzšu,

3. personu - ness, vess, kriss,

lauzs.

2.5.2.2. Ūtruo

konjugaceja

2.5.2.2.1. Darbeibys

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, -ynuot,

tagadnē ir -oj-

(-ynoj-), paguotnē - -uoj- (-ynuoj-),

pīmāram, skoluot - skoloju, skoluoju, dūmuot

- dūmoju, dūmuoju, ratynuot -

ratynoju - ratynuoju.

2.5.2.2.2. Darbeibas

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -uot, ir itaidys

personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. dūmoju dūmuoju

dūmuošu

2. dūmoj dūmuoji

dūmuosi

3. dūmoj dūmuoja dūmuos

1. dūmojam dūmuojom

dūmuosim

2. dūmojat dūmuojot

dūmuosit

Pīļaunamys ari tagadnis

daudzskaitļa 2. personys formys ar -te

(dūmojte), paguotnis formys ar -ov-

(skolovu, dūmovu, ratynovu).

2.5.2.2.3. Darbeibys

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys

personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. peļneju peļneju

peļneišu

2. peļnej peļneji

peļneisi

3. peļnej peļneja

peļneis

1. peļnejam peļnejom

peļneisim

2. peļnejat peļnejot

peļneisit

Pīļaunamys ari paguotnis formys

peļnieju, peļnieji, peļnēja,

peļnējam, peļnējat;

nuokūtnis formys peļnēs, peļnēsim,

peļnēsit.

2.5.2.2.4. Darbeibys

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys

personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. kaveju kavieju

kaviešu

2. kavej kavieji

kaviesi

3. kavej kavēja kavēs

1. kavejam kaviejom

kavēsim

2. kavejat kaviejot

kavēsit

Pīļaunamys ari paguotnis formys

kavēja, kavējam, kavējat; nuokūtnis formys

kaveišu, kaveisi.

2.5.2.2.5. Ūtruos

konjugacejis darbeibys vuordim tagadnis daudzskaitļa 1. i

2. personys golūtnis ir -am, -at

(staiguot - staigojam, staigojat).

2.5.2.3. Trešuo

konjugaceja

2.5.2.3.1. Darbeibys

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -eit, ir itaidys

personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. losu laseju

laseišu

2. losi laseji

laseisi

3. losa laseja

laseis

1. losom lasejom

laseisim

2. losot lasejot

laseisit

Pīļaunamys ari paguotnis formys

lasieju, lasieji, lasēja, lasējam,

lasējat; nuokūtnis formys lasēs, lasēsim,

lasēsit.

2.5.2.3.2. Darbeibys

vuordim, kuri nanūteiksmē beidzās ar -ēt, ir itaidys

personu formys:

Tag. Pag. Nuok.

1. radzu redzieju

redziešu

2. redzi redzieji

redziesi

3. redz redzēja redzēs

1. redzim redziejom

redzēsim

2. redzit redziejot

redzēsit

Pīļaunamys ari paguotnis formys

redzēja, redzējam, redzējat; nuokūtnis

formys

redzeišu, redzeisi.

2.5.2.3.3. Darbeibys

vuordim muocēt, derēt, tecēt tagadnis

daudzskaitļa 1. un 2. personys golūtnis ir -am,

-at (muokam, muokat), paguotnis daudzskaitļa

1. un 2. personā ir -iejom, -iejot

(muociejom, deriejom, teciejom).

2.5.2.3.4. Ūtruos i trešuos

konjugacejis darbeibys vuordim paguotnis daudzskaitļa

1. un 2. personys golūtnis ir -om, -ot

(skoluojom, skoluojot; rakstejom,

rakstejot).

2.5.2.3.5. Vysim 1., 2. i

3. konjugacejis darbeibys vuordim nuokūtnis

daudzskaitļa

1. un 2. persona beidzās ar -sim, -sit

(nessim, nessit; mozguosim,

mozguosit; raksteisim, raksteisit).

2.5.3.

Atgrīziniskī darbeibys vuordi

Vysim bezprīdiekļa atgrīziniskajim

darbeibys vuordim eistineibys izteiksmē vīnkuoršajā

tagadnē, paguotnē i nuokūtnē vīnskaitļa 1. personā roksta

golūtni -ūs, 2. personā - golūtni -īs.

3. personā i daudzskaitļa 1. i 2. personā golūtnis ir

atškireigys: -ās, -amēs, -atēs (tag.

nasās, nasamēs, nasatēs); -uos,

-omēs, -otēs (tag. losuos, losomēs,

losotēs; pag. vuicejuos,

vuicejomēs, vuicejotēs); -īs, -imēs,

-itēs (tag. turīs, turimēs, turitēs,

nuok. ruodeisīs,

ruodeisimēs, ruodeisitēs); -ēs, -emēs,

-etēs (pag. vērēs, vēremēs,

vēretēs).

Ar prīdiekli darynuotūs

atgrīziniskūs darbeibys vuordus lūka taipat kai teišūs darbeibys

vuordus.

2.5.4. Pavielis

izteiksme

Pavielis izteiksmis daudzskaitļa

2. personā ir golūtne -it, -itēs:

nesit!, vuicitēs! Paralelys formys ir darbeibys

vuordam īt: ejte!, ejit!

Darbeibys vuordim, kuri

nanūteiksmē beidzās ar -uot un -ynuot, daudzskaitļa

2. personā pīļaunamys formys ar -te: dūmojte!,

mozgojte!, kavejte!

2.5.5.

Vieliejuma izteiksme

Vieliejuma izteiksmē vysuos

personuos teišajim darbeibys vuordim ir golūtne -tu,

pīmāram, īt - ītu, runuot - runuotu,

atgrīziniskajim darbeibys vuordim - golūtne -tūs, pīmāram,

suoktīs - suoktūs, runuotīs -

runuotūs.

Pīļaunamys ari vieliejuma

izteiksmis ar atškireigom golūtnem kotrai personai: es ītum, tu

ītim, jis, jei ītu, mes ītumem, jius ītumet, jī, juos ītu.

2.5.6.

Atstuostejuma izteiksme

2.5.6.1. Atstuostejuma

izteiksmis vīnkuoršuos tagadnis formys beidzās ar -ūt,

-ūtīs: asūt, mozgojūtīs.

Atstuostejuma izteiksmē tagadnē

lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -s,

-ūte, daudzskaitlī - -ūts: ass,

asūte, asūts, asūši, asūšys;

soks, sokūte, sokūts, sokūši,

sokūšys.

2.5.6.2. Atstuostejuma

izteiksmis vīnkuoršuos nuokūtnis formys beidzās ar -šūt,

-šūtīs, pīmāram, nesšūt, ceļšūt,

mozguošūtīs.

Atstuostejuma izteiksmē nuokūtnē

lītojami ari nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar

-škys, -škūte, daudzskaitlī - ar -škūts,

-škūši, -škūškys, pīmāram: neškys, neškūte,

neškūts; ceļškys, ceļškūte, ceļškūts, laužkys, laužkūte,

laužkūts, laužkūši, laužkūšys.

2.5.7.

Supins

Bez īrūbežuojuma lītoj supinu, kū

roksta ar -tu, -tūs, pīmāram, (īsim)

āstu, (skrīsim) mauduotūs.

2.5.8.

Divdabs

2.5.8.1. Aktivī

divdabi

2.5.8.1.1. Tagadnis aktivajim

lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir izskanis

-ūšs, -ūša, -ūšais, -ūšuo:

dylstūšs, dylstūša, dylstūšais,

dylstūšuo.

2.5.8.1.2. Paguotnis aktivajim

lūkomajim divdabim vīnskaitļa nominativā ir golūtne -s

un izskanis -use, -ušais, -ušuo:

peļnejs, peļnejuse, peļnejušais,

peļnejušuo.

Divdabim, kuri atvasynuoti nu

darbeibys vuordu ar -eit nanūteiksmē, golūtnis voi

izskanis prīškā roksta -ej- (lasejs,

lasejuse, lasejušais, lasejušuo).

Divdabim, kuri atvasynuoti nu darbeibys vuordu ar -ēt

nanūteiksmē, golūtnis voi izskanis prīškā roksta -iej-

(pīredziejs, pīredziejuse, pīredziejušais,

pīredziejušuo).

2.5.8.2. Pasivī

divdabi

2.5.8.2.1. Tagadnes pasivajim

lūkomajim divdabim ir izskanis -ams, -ama,

-amais,

-amuo, -oms, -oma, -omais,

-omuo.

Divdabim, kuri darynuoti nu

darbeibys vuordu, kam daudzskaitļa 1. personā ir

golūtne

-am voi -im, vīnskaitļa nominativā ir izskanis

-ams, -ama, -amais, -amuo

(nasams, nasama, nasamais, nasamuo,

radzams, radzama, radzamais,

radzamuo), divdabim, kuri darynuoti nu darbeibys vuordu, kam

daudzskaitļa 1. personā ir golūtne -om, vīnskaitļa

nominativā ir izskanis -oms, -oma, -omais,

-omuo (gaidoms, gaidoma, gaidomais,

gaidomuo).

2.5.8.2.2. Paguotnis pasivajim

lūkomajim divdabim ir izskanis: -ts, -ta,

-tais, -tuo (dūts, dūta,

dūtais, dūtuo).

Ka darbeibys vuordam, nu kura

atvasynuots divdabs, paguotnē golūtnis prīškā ir z

(lauze), paguotnis pasivajim lūkomajim divdabu izskanis

-ts, -ta prīškā roksta z (lauzts); ka

darbeibys vuordam paguotnē ir s, d, t

(plēse, gryude, syta), izskanis -ts,

-ta prīškā roksta s (plāsts, gryusts,

systs).

2.5.8.3. Daleji

lūkomī divdabi

2.5.8.3.1. Tagadnis

aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskanis rokstomys itai:

-dams,

-dama, -dami, -damys, -damīs,

-damuos (dareidams, dareidama,

dareidami, dareidamys, dareidamīs,

dareidamuos); -s, -ūte, -ūts

(nass, nasūte, nasūts, nasūši,

nasūšys).

Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs

divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami,

-damys, -damīs,

-damuos prīškā rokstoms z, ka paguotnē golūtnis

prīškā ir d, t, z (ēst - ēde,

āzdams, krist - kryta, kryzdams, lauzt -

lauze, lauzdams). Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs

divdabu izskaņu -dams,

-dama, -dami, -damys, -damīs,

-damuos prīškā rokstoms s, ka paguotnē golūtnis

prīškā ir s: dzēst - dzēse, dzāsdams.

2.5.8.3.2. Lītojami ari

tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi ar -s, -ūte,

-ūts, daudzskaitlī - -ūši, -ūšys: nass,

nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys;

nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys,

-škūte, -škūts, daudzskaitlī - ar -škūši,

-škūšys: veškys, veškūte, veškūts,

veškūši,

veškūšys.

2.6. Lūkomūs

vuordu nūteiktūs formu

pareizraksteiba

2.6.1. Īpašeibys vuordu,

kuortys skaitļa vuordu, vītnīkvuordu i divdabu veirīšu dzimtis

vīnskaitļa nominativa golūtne ir -ais: lobais,

pyrmais, munejais, kurais,

plaukstūšais, paguojušais, nasamais,

rokstomais, caltais, sīvīšu dzimtis vīnskaitļa

nominativa golūtne ir -uo: lobuo, pyrmuo,

munejuo, kuruo, plaukstūšuo,

paguojušuo, nasamuo, rokstomuo,

caltuo.

2.6.2. Veirīšu i sīvīšu

dzimtis īpašeibys vuordam, kuortys skaitļa vuordam, vītnīkvuordam

i divdabam daudzskaitļa genitiva golūtne ir -ūs:

lobūs, pyrmūs, munejūs, kurūs,

plaukstūšūs, paguojušūs, nasamūs,

rokstomūs, caltūs, kurūs. Ar -ūs

roksta ari vītnīkvuordu daudzskaitļa genitiva formys jūs,

itūs, tūs, šūs.

Pīļaunama ari golūtne -ū: lobū,

pyrmū, munejū, kurū, plaukstūšū, paguojušū, nasamū, rokstomū,

caltū; jū, itū, tū, šū.

2.6.3. Vīnskaitļa dativā,

lokativā, daudzskaitļa dativā, instrumentalī i lokativā

nūteiktū golūtni roksta ar paplašynuojumu -aj-:

lobajam, pyrmajam, lobajai, pyrmajai, lobajā,

pyrmajā, lobajim, pyrmajim, lobajom,

pyrmajom, lobajūs, pyrmajūs, lobajuos, pyrmajuos.

2.6.4. Veirīšu dzimtis

daudzskaitļa dativa i instrumentaļa golūtne ir -im, sīvīšu

dzimtis -

-om: boltajim, boltajom, vacajim,

vacajom.

2.7. Apstuokļa

vuords

2.7.1. Nu īpašeibys vuordu

darynuotus apstuokļa vuordus roksta itai: lobs - labi,

lāns - lieni, vāls - vieli; gauds - gauži,

sovaids - sovaiži, drūss - drūši, gleits -

gleiši, dreizs - dreiži, augsts - augši;

lāts - lieši, rats - reši, smolks - smaļči,

zams - zemli.

Lītojamys ari apstuokļa vuordu

formys ar -ai (vālai, lātai, ratai,

smolkai, zamai).

2.7.2. Ar ņ roksta

apstuokļa vuordus seņ, naseņ, šudiņ,

rudiņ, svīdiņ, skrītiņ, rautiņ,

pyrmūdiņ, ūtardiņ, trešdiņ,

catūrtdiņ, pīktdiņ, sastdiņ, svātdiņ;

ar n - apstuokļa vuordus augšan, eistyn,

kluotyn, nūstyn, otkon, slapyn.

2.7.3. Kūpā roksta

apstuokļa vuordus ar:

aiz- : aizkam,

aizkuo, aiztuo;

deļ- : deļkam,

deļkuo, deļtuo;

naz- : nazcik,

nazkai, nazkod, nazkur;

pa- : paceļu,

pamozam, papylnam;

par- : parkū,

partū.

2.7.4. Škierti roksta

apstuokļa vuordus ar:

naviņ : cik naviņ, kai

naviņ, kod naviņ, kur naviņ;

nabejs : cik nabejs, kai

nabejs, kod nabejs, kur nabejs;

koč : koč cik, koč

kai, koč kod, koč kur;

kod : kod cik, kod

kai, kod kod, kod kur.

Škierti roksta ari apstuokļa

vuordus kai nakai, kur nakur, kur nabejs,

kod nabejs, kod nakod, škārs garum.

2.7.5. Vītys nūzeimē

lītuotu apstuokļa vuordu pa prīšku roksta škierti, laika

nūzeimē - kūpā, t. i., paprīšku.

2.8.

Prīvuordi

Ar eisu patskani roksta prīvuordus

deļ, nu, pi. Prīvuordus da, iz

lītoj bez īrūbežuojuma.

Prīvuordus aiz, deļ,

par kūpā ar vītnīkvuordu roksta škierti: aiz kuo

(aiz tuo), deļ kuo (deļ tuo), par kū

(par tū).

2.9. Saikli

Škierti rokstomi salyktī saikli

deļtuo ka, partū ka, kai - tai, ni -

ni, kū - tū.

Savīnuojuma saiklis i, kurs

radīs nu vacuokys formys *ir, lītojams bez

īrūbežuojuma.

2.10.

Partikulys

Bīžuok lītojamuos partikulys

roksta itai: koč, kod, viņ, naviņ,

kazyn, nazyn.

Apstyprynuojuma partikula ir

nui, nūlīguma partikula- nā.