7. pants

Vides ministrijai reizi

trijos gados līdz 1.novembrim sagatavot un iesniegt Ministru

kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas

gaitu.

Ministru

prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2006.gada 6.jūnija rīkojums

Nr.426)

Latvāņu

izplatības ierobežošanas programmas 2006.-2012.gadam

kopsavilkums

Situācijas

apraksts

Latvijā pastiprinās problēmas, ko

izraisa invazīvās augu sugas - Sosnovska latvāņa -

negatīvā ietekme uz ekosistēmu. Negatīvi tiek ietekmēta

bioloģiskā daudzveidība un Latvijas laukiem tradicionālās ainavas

vizuālās vērtības. Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo

latvāņu audzes rada arī ekonomiskus zaudējumus un nopietnus

draudus cilvēku veselībai.

Latvāņi ar dažādu izplatības

intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos.

2002.gadā latvāņi aizņēma vairāk kā 12000 ha lielu platību.

Nav precīzu datu, cik lielās platībās latvāņi ir sastopami

pašlaik.

Latvāņu straujo un sekmīgo

vairošanos nodrošina sugas konkurētspēju veicinošie faktori

(bioloģiskie un ekoloģiskie) un efektīva sēklu izplatīšanās, ko

veicina cilvēki, ūdens un vējš. Latvāņu izplatība katru gadu,

salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaug vismaz par 10 %. Tiek

prognozēts - ja netiks veikti pasākumi latvāņu izplatības

ierobežošanā - 2010.gadā latvāņi aizņems ap 30000 ha lielu

platību.

Laikposmā no 2001.gada līdz

2004.gadam Latvijā ir pētīta latvāņu izplatī­ba, bioloģija,

ierobežošanas pamatprincipi, ir izstrādātas pagaidu

rekomendā­cijas to izplatības ierobežošanai. Tomēr līdz šim nav

atrasts visaptverošs risinājums latvāņu izplatības mazināšanai.

Latvāņu ierobežošana prasa ilgstošu un mērķtiecīgu darbu un

ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldījumu.

Latvāņu ierobežošanā izmantojamās

metodes tiek izvēlētas atkarībā no to platības un atrašanās

vietas, tāpēc latvāņu ierobežošanas izmaksas būtiski

atšķiras.

Programmas

mērķis

Ieviest koordinētu latvāņu

ierobežošanas sistēmu valstī, samazināt Sosnovska latvāņa kā

invazīvas sugas izplatību, tādējādi:

• mazinot latvāņu izraisītos

draudus cilvēku veselībai;

• neapdraudot vietējās ekosistēmas

un nesamazinot dabisko fitocenožu bioloģisko daudzveidību;

• neradot ekonomiskos zaudējumus

lauksaimniecībai;

• saglabājot Latvijas laukiem

raksturīgās ainavas vizuālo kvalitāti.

Galvenie

uzdevumi

Latvāņu

teritoriālās izplatības noteikšana:

- apzināt un kartēt teritoriālo

izplatību;

- apkopot un analizēt iegūtos

datus.

Gūtās pieredzes

latvāņu ierobežošanā apkopošana un aktualizēšana:

- izveidot latvāņu

ierobežošanas ekspertu padomi, lai panāktu koordinētu zinātnisko

darbību un nodrošinātu procesa uzraudzību;

- apkopot latvāņu

ierobežošanā gūto pieredzi un praksi un sagatavot zinātniski

pamatotas latvāņu ierobežošanas rekomendācijas.

Latvāņu

ierobežošanas sistēmas izveide:

- precizēt finanšu resursu

piesaistes, sadales un administrēšanas principus;

- izstrādāt noteikumus

atbalsta saņēmējiem, tādējādi atrisinot arī jautājumu par latvāņu

ierobežošanu vietās, kurās zemes īpašnieki vai lietotāji to

neveic;

- izveidot atbildības noteikšanas

un sodīšanas politiku un sistēmu;

- izveidot un ieviest uzraudzības

sistēmu;

- izveidot vienotu latvāņu

izplatības un stāvokļa datu bāzi.

Latvāņu

ierobežošanas pasākumu īstenošana:

- nodrošināt finansējuma

sadali;

- identificēt pakalpojuma

sniedzēju vietās, kur zemes īpašnieks nav pieteicies latvāņu

apkarošanai;

- veikt latvāņu platību

samazināšanas pasākumus;

- piemērot soda sankcijas

pret zemes īpašniekiem vai lietotājiem, kuri neveic latvāņu

platību ierobežošanu;

- nodrošināt latvāņu

ierobežošanas uzraudzību (monitoringu), novērtēt stāvokli un

sagatavot atskaites;

- katru gadu aktualizēt un uzturēt

datu bāzi.

Lai izveidotu latvāņu

ierobežošanas sistēmu, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos,

kā arī ir nepieciešams paaugstināt sabiedrības izglītības un

zināšanu līmeni un nodrošināt sabiedrības atbalstu latvāņu

apkarošanai un izpratni par latvāņu apkarošanas

nepieciešamību.

Finansējums

Latvāņu izplatības ierobežošanas

programmas īstenošanai nepieciešami 15351800 latu, tai

skaitā procesa nodrošināšanas izmaksas (tai skaitā

administratīvās) - aptuveni 3351,8 tūkst. latu, latvāņu

apkarošanas izmaksas - aptuveni 12 milj. latu.

Finansēšanas avots - valsts

pamatbudžets un Eiropas Savienības strukturālie fondi.

Vides ministrs R.Vējonis