Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam

26. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

KLP stratēģiskā plāna snieguma novērtēšanai tiek

nodrošināts snieguma satvars jeb KLP snieguma, uzraudzības un

novērtēšanas sistēma, lai uzskatāmi parādītu paveikto un

novērtētu politikas īstenošanas ietekmi un efektivitāti, kas

ļautu nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas intervencēs, lai

uzlabotu to sniegumu un ieguldījumu mērķos. KLP stratēģiskā plāna

rezultatīvie rādītāji noteikti atbilstoši KLP stratēģiskā plāna

regulai un uzraudzības nolūkā nepārtraukti tiks nodrošināta datu

uzkrāšana gan par piešķirto atbalstu, gan sasniegto izlaidi un

rezultātiem, kas palīdzēs novērtēt KLP stratēģiskā plāna

ieviešanas progresu, kā arī nodrošinās informāciju gan gada

veikuma ziņojumu sagatavošanai, gan divgadējai izvērtēšanai. Šajā

nolūkā KLP stratēģiskā plāna regulā KLP stratēģisko plānu

īstenošanas novērtēšanai visās Eiropas Savienības valstīs ir

noteikts mērķorientētu rādītāju kopums, kas aptver gan izlaides

rādītājus, rezultātu rādītājus un ietekmes rādītājus, nodrošinot

vienotu sistēmu, tostarp neatkarīgu novērtētāju vērtējumu par

īstenotajām atbalsta intervencēm un to rezultātiem un ieguldījumu

konkrētu vērtību izmaiņās. Papildus tam tiks veikta datu

uzkrāšana no īstenotajiem projektiem un pieteikumiem, izsekojot

KLP stratēģiskā plāna intervenču ieguldījumam konkrētu nacionālo

mērķvērtību sasniegšanā (vides un klimata mērķu kontekstā) un

paredzot snieguma izsekošanu nacionālo mērķvērtību sasniegšanas

progresa novērtēšanai, un līdz 2025.gada 30.oktobrim iesniedz

Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par mērķvērtību

sasniegšanas progresu ((CO2 emisijas un piesaiste,

amonjaka emisijas, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu,

antimikrobiālo līdzekļu pārdevums (mg/pcu), piekļuve ātram

platjoslas internetam lauku teritorijās, bioloģiskajā

lauksaimniecībā izmantotās zemes īpatsvars, slāpekļa un fosfora

savienojumu ieplūde virszemes saldūdens objektos (tonnas gadā)).

Pēc normatīvos aktos noteiktās Nacionālā enerģētikas un klimata

plāna 2021.-2030.gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas

rīcības plāna 2020.-2030.gadam pārskatīšanas, konstatējot riskus

tajos noteikto mērķu neizpildei Zemkopības ministrijas atbildības

jomās, veikt nepieciešamās izmaiņas Latvijas Kopējās

lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam

intervencēs, lai sekmētu noteikto mērķu īstenošanu pieejamā

finansējuma ietvaros.