Par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027.gadam

28. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

KLP stratēģiskajā plānā atbilstoši esošās situācijas

aprakstam un SVID analīzei tiks risinātas šādas vajadzības

saistībā ar KLP specifiskajiem mērķiem:

28.1. lai atbalstītu lauku saimniecību ienākumu pietiekamību

un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā ES, ilgtermiņā

uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības daudzveidību,

kā arī ES lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju,

tiks:

28.1.1. veicināta lauksaimnieku, īpaši mazo un vidējo

saimniecību, ienākumu tuvināšana valsts tautsaimniecības vidējiem

ienākumiem;

28.1.2. līdzsvaroti ienākumi dažādu specializāciju

saimniecībās, tuvināti ienākumi lauksaimniecības un

tautsaimniecības vidējiem ekonomikas ienākumiem tādos sektoros kā

slaucamās govis, liellopi, aitas un kazas, cietes kartupeļi,

sertificēti sēklas kartupeļi, sertificētas stiebrzāļu un

lopbarības augu sēklas, sertificētas labības sēklas, mieži,

vasaras rapsi un vasaras ripsi, dārzeņi, augļi un ogas,

populācijas rudzi un proteīnaugi;

28.1.3. līdzsvaroti ienākumi starp saimniecību lieluma grupām,

saglabājot stabilu pamatienākumu atbalstu mazajām

saimniecībām;

28.1.4. nodrošināti līdzsvaroti ienākumi starp reģioniem,

ņemot vērā ierobežojošos ienākumu gūšanas apstākļus;

28.1.5. veicināta biškopības produkcijas ražošanas

efektivitāte un paplašinātas tirdzniecības iespējas;

28.1.6. veicināta ienākumu svārstību mazināšanās;

28.1.7. sekmēta lauksaimniecības zemju sakopšana un

uzturēšana;

28.2. lai pastiprinātu orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā,

gan ilgtermiņā uzlabotu lauku saimniecību konkurētspēju, tostarp

vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju,

tiks:

28.2.1. sekmēta saimniecību konkurētspējas celšana un tirgus

orientācija, mērķtiecīgi atbalstot mazās un vidējās saimniecības

un jaunos lauksaimniekus;

28.2.2. veicināta lauksaimniecības produktu pievienotās

vērtības radīšana, produktivitātes celšana, eksportspējīgu

augstas pievienotās vērtības produktu ražošana, vērtības

veidošanās ķēdes (primārais ražotājs un pārstrāde) attīstība,

tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā;

28.2.3. risināta finanšu un ražošanas resursu pieejamības

problēma, paredzot mērķētus finanšu instrumentus, tostarp

kombinēšanu ar grantu atbalstu;

28.2.4. stiprināta sadarbība investīciju jomā, tostarp

pārstrādes apjomu un veidu stimulējošs atbalsts, loģistikas un

uzglabāšanas atbalsts, atbalsts produkcijas nogādāšanai uz

tirdzniecības vietām, ostām attālos reģionos strādājošām

saimniecībām;

28.2.5. sekmēta ražošanas infrastruktūras izveide (attīstība)

lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

28.2.6. veicināta zināšanu un prasmju celšana, informācijas

pieejamība un pieredzes apmaiņa, jaunu tehnoloģiju, tostarp

digitālo tehnoloģiju un inovāciju izmantošana;

28.3. lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē,

tiks:

28.3.1. veicināta konkurētspējīgu visu sadarbības formu un

līmeņu veidošanās produktu kvalitātes un komerciālās vērtības

uzlabošanai un virzīšanai tirgū;

28.3.2. sekmētas vietējās produkcijas realizācijas

iespējas;

28.3.3. veicināta pētniecību un jaunu tehnoloģiju ieviešana,

zināšanu apguve un pieredzes apmaiņa par ražotāju sadarbības

iespējām;

28.4. lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos

tām, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju un veicinot

oglekļa piesaisti, kā arī ilgtspējīgu enerģētiku, tiks:

28.4.1. sekmēta ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošana

lauksaimniecībā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG)

emisiju no lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas;

28.4.2. veicināta SEG emisijas mazinošu prakšu īstenošana

lopkopībā, samazinot SEG un amonjaka emisiju no lopkopības;

28.4.3. sniegts atbalsts jaunu un progresīvu tehnoloģiju un

prakšu izmantošanai, palielinot produktivitāti lauksaimnieciskajā

ražošanā un mazinot emisiju uz produkcijas vienību;

28.4.4. sekmēta meliorācijas sistēmu atjaunošana, kas ļautu

gan kāpināt lauksaimniecības un mežsaimniecības produktivitāti,

gan pielāgoties klimata pārmaiņām, palielinot CO2 piesaisti;

28.4.5. veicināta organisko augšņu un neproduktīvo augšņu

apmežošana, samazinot SEG emisiju un palielinot CO2

piesaisti;

28.4.6. atbalstīta lauksaimniecības zemju kaļķošana, kas ļautu

kāpināt lauksaimniecības produktivitāti, mazinot emisiju uz

produkcijas vienību, kā arī barības vielu izskalošanos un noteci

no lauksaimniecības zemes;

28.4.7. veicināta CO2 piesaiste mežos, atbalstot pasākumus

meža produktivitātes uzlabošanai un meža vecumstruktūras

izlīdzināšanai, kas vienlaikus nodrošinātu arī mežu noturību pret

klimata pārmaiņām;

28.4.8. atbalstīta klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu

īstenošana;

28.4.9. veicināta lauku saimniecību un lauksaimniecības

komersantu darbības energoefektivitātes un resursefektivitātes

uzlabošana un atjaunojamās enerģijas pašražošana un

pašpatēriņš.

28.5. lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un efektīvu tādu

dabas resursu pārvaldību kā ūdens, augsne un gaiss, tostarp

samazinot atkarību no ķimikālijām, tiks:

28.5.1. sekmēta augsnes kvalitātes uzlabošana, veicinot

augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes

apsaimniekošanu;

28.5.2. veicināta ūdens kvalitātes uzlabošana, mazinot barības

vielu noteci no lauksaimniecības zemes, īpaši riska ūdensobjektu

teritorijās;

28.5.3. veicināta amonjaka emisijas samazināšana, īstenojot to

samazinošus pasākumus lauksaimniecības nozarē;

28.5.4. veicināta zināšanu pilnveidošanās un pieredzes apmaiņa

ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību īstenošanai praksē;

28.5.5. palielināta ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm

apsaimniekotā platība, veicinot ieguldījumu vides stāvokļa

uzlabošanā;

28.5.6. nodrošināta mērķtiecīgu agrovides pasākumu ieviešana

īpaši jutīgās platībās un riska ūdensobjektos ar nozīmīgu

izkliedētā piesārņojuma ietekmi;

28.5.7. nodrošināta ūdens resursu pieejamība un efektīva

izmantošana, īpaši tādās nozarēs kā dārzkopība, mazinot klimata

pārmaiņu radītos apdraudējumus;

28.5.8. sekmēta ilgtspējīga augsnes auglības pārvaldība,

uzlabojot mēslošanas plānošanu un augu aizsardzības līdzekļu

(AAL) lietošanu;

28.6. lai palīdzētu apturēt un pavērst pretējā virzienā

bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabojot ekosistēmu

pakalpojumus un saglabājot biotopus un ainavas, tiks:

28.6.1. veicināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

zālājos un meža zemēs, uzlabojot esošos un ieviešot jaunus

pasākumus, kas nepieciešami dažādām sugām un dzīvotnēm;

28.6.2. palielināts bioloģiskās lauksaimniecības, integrētās

augu audzēšanas un citu vides pasākumu ieguldījums ekosistēmas

pakalpojumu sniegšanā, kā arī lauksaimnieki tiks motivēti pārejai

uz integrētās augu audzēšanas un bioloģiskās lauksaimniecības

sistēmām;

28.6.3. nodrošinātas kompensācijas par ierobežojumiem

bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

28.6.4. nodrošināta tipisko lauksaimniecības zemes ainavu un

to elementu aizsardzība, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli

pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavas struktūru un

elementu daudzveidību;

28.6.5. turpināta lauksaimnieku un mežsaimnieku, kā arī citu

zemes īpašnieku izglītošana par bioloģiskās daudzveidības nozīmi

un saglabāšanas iespējām;

28.6.6. sekmēta augu apputeksnēšana, veicinot

ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, tostarp

veidojot buferzonas, un bišu izplatību tradicionālajā un

bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā;

28.7. lai piesaistītu un noturētu gados jaunus lauksaimniekus

un citus iesācējus lauksaimniekus un veicinātu ilgtspējīgu

darījumdarbības attīstību lauku apvidos, tiks:

28.7.1. sekmēta finanšu resursu pieejamība gan darbības

uzsākšanai, gan produkcijas ražošanai, tostarp lauksaimniecībā

izmantojamās zemes iegādi;

28.7.2. sniegts ieguldījumu atbalsts saimniecības tālākai

attīstībai un paplašināšanai;

28.7.3. sekmēta lauksaimniecības izglītības apgūšana;

28.7.4. sekmēta konsultantu profesionālās kvalifikācijas

paaugstināšana lauksaimnieciskajā izglītībā;

28.7.5. sekmēta lauksaimniecības popularizēšana gan skolas

vecuma bērnu un jauniešu vidū, gan sabiedrībā kopumā;

28.8. lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu

līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, sociālo

iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī aprites

bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, tiks:

28.8.1. sekmēta mazā un vidējā uzņēmējdarbība, nodarbinātības

un ienākumu iespēju radīšana;

28.8.2. sekmēta pārtikas īso piegāžu ķēžu darbība, tostarp

zaļo publisko iepirkumu nodrošināšanai;

28.8.3. sekmēti kompleksi risināmi lauku teritoriju problēmu

risinājumi kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanai, nodrošinot

pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru;

28.8.4. sekmēta finanšu resursu pieejamība uzņēmējdarbības

uzsākšanai un attīstībai (īpaši, mazajiem un vidējiem lauku

uzņēmējiem);

28.8.5. sekmēta teritorijas identitātes (tostarp teritoriju

zīmolu) attīstība;

28.8.6. nodrošināta kvalitatīva izglītība un zināšanas -

pieejamība, kā arī kvalifikācijas celšana un

pārkvalificēšanās;

28.9. lai uzlabotu ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz

sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz

prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas

pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, prasību samazināt

pārtikas atkritumus, panākt dzīvnieku labturību un apkarot

rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AML), tiks:

28.9.1. veicināta produkta atpazīstamība un sabiedrības

informētība par kvalitatīviem produktiem, tostarp kvalitātes

shēmām;

28.9.2. sekmēts zaļais publiskais iepirkums, izmantojot tā

sniegtās iespējas un potenciālu;

28.9.3. samazināta AML lietošana, tostarp veicinot sekmīgu

dzīvnieku veselības pārvaldību;

28.9.4. veicināta augstāku dzīvnieku labturības prasību

piemērošana, kā arī zināšanu un informācijas nodošana dzīvnieku

īpašniekiem par dzīvniekiem un videi saudzīgu lauksaimniecības

praksi;

28.9.5. veicināta informācijas pieejamība un izpratne par AAL

lietošanu, tostarp ilgtspējīgu un samazinātu pesticīdu

lietošanu;

28.9.6. sekmēta bioloģiskajai ražošanai nepieciešamo resursu,

t.sk. sēklu ražošanas, attīstība;

28.9.7. veicināta kvalitātes shēmu produktu ražošana un

patēriņš;

28.9.8. veicināta videi draudzīga iepakojuma izstrāde un

ilgtspējība;

28.9.9. sekmēta bezatlikumu tehnoloģiju attīstība;

28.9.10. veicināta tradicionālo graudaugu šķirņu saglabāšana

un attīstība;

28.10. lai modernizētu lauksaimniecības un lauku apvidu

nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot

zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudinot lauksaimniekus

tās apgūt, un šajā nolūkā uzlabojot piekļuvi pētniecībai,

inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai, tiks:

28.10.1. veicināta zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņa

paaugstināšanās lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas

ražošanā, kā arī sabiedrībā kopumā;

28.10.2. stiprināta Lauksaimniecisko zināšanu un inovāciju

sistēma (AKIS) un pilnveidota tās darbība, kas nodrošina zināšanu

plūsmu starp personām, organizācijām un institūcijām, rada un

izmanto zināšanas lauksaimniecībā un ar to saistītās jomās. AKIS

īstenošanā tiek realizēta apvienojot valsts sektoru (dažādas

nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību institūcijas, kā

arī plānošanas reģioni un Zemkopības ministrijas

kapitālsabiedrība, kas ir galvenais neatkarīgu lauksaimniecības

konsultāciju pakalpojumu sniedzējs SIA "Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centrs", Valsts Lauku tīkls, vietējās

pašvaldības, ka arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru,

kas strādā pie Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomas

"Zināšanu ietilpīga bioekonomika"), pētniecības un izglītības

sektoru, nevalstisko un privāto sektoru;

28.10.3. sekmēta inovāciju radīšana un izmantošana (pētniecība

un eksperimentālā ražošana), tostarp paredzot finansējumu Eiropas

Inovāciju partnerības (EIP) projektu atbalstam;

28.10.4. veicināta zināšanu un konsultatīvā atbalsta

pieejamība, īpaši jaunajiem lauksaimniekiem, uzsācējiem un

mazajām saimniecībām;

28.10.5. nodrošināta konsultantu profesionālās kvalifikācijas

paaugstināšana;

28.10.6. veicināta tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, kāpinot

to efektivitāti, kas vienlaikus palīdzētu risināt arī darba spēka

trūkumu, kā arī uzlabotu uzņēmumu digitalizāciju (e-pakalpojumi,

datu pieejamība lēmumu pieņemšanai, pakalpojumu pieejamības

nodrošināšana e-vidē);

28.10.7. veicināta lauksaimniecības popularizēšana un prestiža

celšana gan skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū, gan sabiedrībā

kopumā;

28.10.8. veicināta demonstrējumu saimniecību izmantošana,

padziļinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu

tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju

izmantošanu;

28.10.9. sekmēta zināšanu un inovāciju pārnese lauksaimniecībā

un mežsaimniecībā, kā arī pārtikas ražošanā un Latvijā radīto

izejvielu izmantošana.