58. pants
) paredz, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par to,

lai tās teritorijā visos zvejas produktu tirdzniecības posmos no

pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp

transportēšanā, tiktu kontrolēta Kopējās zivsaimniecības

politikas regulas Nr. 1380/2013 attiecīgu nosacījumu

piemērošana.

Tāpat arī visi jūras zvejas kontroles inspektori nodrošināti

ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu šo sistēmu attālinātai

izmantošanai.

Izmantojot dažādu fondu atbalstu iegādāti arī tādi tehniskie

kontroles palīglīdzekļi kā kuģis "Mare", automašīnas,

laivas, to dzinēji, piekabes, portatīvie datori, planšetes,

eholotes, rācijas, GPS iekārtas, droni, portatīvās drukas

iekārtas, termokameras, nakts redzamības ierīces, GoPro kameras,

videokameras, zivju šķirošanas galdi, elektroniskie svari, svaru

indikatori, tālskaši, hidrotērpi, darba apģērbi u. c.

Nodrošināts programmā noteiktais minimālais ikgadējais valsts

finansējums 1 268 362 euro (Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogramai

23.01.00 Valsts vides dienests) un 36 995 euro

(Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogramām 25.01.00 Zivju

izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte un 25.02.00 Zivju

fonds).

Nodrošināts, ka jūras zveju kontrolē vismaz 36 Valsts vides

dienesta darbinieki; Zemkopības ministrijai nosakot

zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas

jomā, tajā skaitā iedalot zvejas limitus. Valsts ieņēmumu

dienesta Muitas pārvaldei pārbaudot zvejas produktu importa,

eksporta un reeksporta nozvejas sertifikātus; zvejas kontrolē

iesaistītajiem darbiniekiem rīkoti dažādi apmācības pasākumi.

Laikapstākļu vai tehnisko iespēju robežās kontrolēti zvejas

kuģi jūrā (mencas, laša, reņģes un brētliņas zvejas reisu kuģiem

jūras inspekciju mērķis no 2014. līdz 2018. gadam augsta

riska kuģiem bija vismaz 2,5 %, bet ļoti augsta riska kuģiem

- vismaz 5 % pārbaudītu reisu):

Gads

Zvejas reisu pārbaudes jūrā, kurus veic augsta riska

zvejas kuģiem

Vismaz 2,5 % zvejas reisu pārbaužu jūrā, kuras

veic augsta riska zvejas kuģiem, %

Zvejas reisu pārbaudes jūrā, kurus veic ļoti augsta

riska zvejas kuģiem

Vismaz 5 % zvejas reisu pārbaužu jūrā, kuras veic

ļoti augsta riska zvejas kuģiem, %

2014

32

1,21

33

1,28

2015

43

1,62

73

2,26

2016

52

2,18

76

2,96

2017

50

2,26

54

3,61

2018

55

2,81

48

2,52

Gads

Vismaz 60 % no visām

zvejas kuģu pārbaudēm jūrā ir veiktas zvejas kuģos, kas

pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska

kategorijās, pārbaužu skaits

Vismaz 60 % no visām

zvejas kuģu pārbaudēm jūrā ir veiktas zvejas kuģos, kas

pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska

kategorijās, %

2019

108

90

2020

94

90

Kontroles noteikumu īstenošanas lēmums Nr. 2018/1986

(1. panta 2. punkts, un III pielikuma

4. punkts) ar 2019. gada 1. janvāri atcēla Eiropas

Savienības dalībvalstīm iepriekš noteiktos un arī Latvijas Zvejas

kontroles programmā attiecīgi plānotos zvejas kontroles

mērķkritērijus augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģiem

jūrā un ostās, to vietā nosakot, ka abu grupu kuģiem jūrās un

ostās jāvelta vismaz 60 % no zvejas reisu pārbaudēm.

Zvejas kuģu kontrole ostās:

Gads

Augsta riska kuģu izkraušanās pārbaužu skaits ostā

Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 10 %

no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši augsta riska zvejas

kuģi, %

Ļoti augsta riska kuģu izkraušanās gadījumi ostā

Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 15 %

no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši ļoti augsta riska

zvejas kuģi, %

2014

393

14,89

434

16,87

2015

426

16,06

589

18,27

2016

342

14,31

503

19,59

2017

409

18,52

294

19,53

2018

285

14,54

293

15,36

Gads

Vismaz 60 % no visām

zvejas kuģu pārbaudēm ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas

pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska

kategorijās, pārbaužu skaits

Vismaz 60 % no visām

zvejas kuģu pārbaudēm ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas

pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska

kategorijās, %

2019

609

92

2020

538

82

Kontrolēta zvejas produktu aprite, pārbaudīti nozvejas

sertifikāti zvejas produktu importam un apstirpināti nozvejas

sertifikāti zvejas produktu eksportam:

Gads

Pārbaudes zivju uzglabāšanas,

transportēšanas un tirdzniecības vietās, pārbaužu skaits

(Valsts vides dienesta Lielrīgas, Valmieras, Ventspils un

Liepājas reģionālā vides pārvaldes veic vismaz piecas

inspekcijas mēnesī)8

Valsts vides dienesta

izskatītie zivju importētāja nozvejas sertifikāti,

skaits

Zemkopības ministrijas

apstiprinātie nozvejas sertifikāti zvejas produktu

eksportam, skaits

2014

298

716

1216

2015

279

525

436

2016

272

807

327

2017

274

986

533

2018

248

967

627

2019

286

933

399

2020

232

936

272

Mencas krājumu saglabāšanai 2019. gadā piemērots tās

specializētās zvejas liegums (Komisijas 2019. gada

22. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/1248, ar ko

nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas

(Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai

(zaudējusi spēku)) un 2020. gadā arī pastiprinātas kontroles

pasākumu un papildu prasības zvejniekiem, lai nodrošinātu mencu

piezvejas kvotas ievērošanu (Zemkopības ministrijas

2019. gada 30. decembra lēmums Nr. 4.1-12e/163

"Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu

regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas

liegumu" un tā grozījumi).

Visvairāk un smagākie pārkāpumi jūras zvejas kontrolē atklāti

zvejas kuģu izkraušanas inspekcijās ostās. Visbiežāk sastopamais

pārkāpuma veids ir nepareiza nozvejas daudzuma reģistrācija,

pārsniedzot pieļaujamo 10 % pielaidi. Pēdējos piecos gados

jūras zvejas kontrolē ir konstatēti 16 smagi zvejas noteikumu

pārkāpumi, par kuriem zvejas licences turētājam un zvejas kuģa

kapteinim ir piešķirti soda punkti. Vidējā soda nauda šajos

gadījumos bija 2 232 euro.

Kopumā programmas darbības laikā nodrošinātas Eiropas

Savienības prasības jūras zvejas kontrolē. Īpaši, fiziskās

inspekcijas atbalstot ar elektronisku kontroles informācijas

apriti un riska analīzi, jau preventīvi mazinot nelegālu,

nereģistrētu un neregulētu zveju un nelegālas darbības ar zvejas

produktiem. Tādā veidā veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības

attīstību un zivju krājumu saglabāšanos.

Viens no Kopējās zivsaimniecības politikas labas pārvaldības

principiem ir reģiona īpatnību ievērošana, izmantojot

reģionalizētu pieeju. Baltijas jūras reģiona zvejniecības

institūcija ir Baltijas Jūras zivsaimniecības forums (BALTFISH).

Tajā apspriež reģionā aktuālus zivsaimniecības politikas un tās

īstenošanas jautājumus un tā darbojas kā starpnieks starp

Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Komisiju. Baltijas

Jūras zivsaimniecības forums darbojas divos līmeņos: Augsta

līmeņa grupa (pārstāvēti attiecīgo valstu ministriju

zivsaimniecības departamentu direktori un vadītāji) un Kontroles

ekspertu grupa (pārstāvētas attiecīgo valstu par zvejas kontroli

un zvejas kontroles politikas ieviešanu atbildīgās

amatpersonas).

Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvi

regulāri piedalās gan Augsta līmeņa, gan Kontroles ekspertu

grupas darbā. Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam

Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma Augsta līmeņa grupa pieņēma

ikgadējās Baltijas jūras reģiona valstu kopīgās rekomendācijas

par Baltijas jūras zivju krājumu zvejas iespējām, zvejas rīkiem

(konkrēti Bacoma tīkliem), daudzgadu lašu pārvaldības plānu,

Baltijas jūras daudzgadu plānu, kā arī izskatīja jautājumus par

mencas selektivitātes pasākumiem, un turpināja Baltijas jūras

cūkdelfīnu aizsardzības kopējas rekomendācijas izstrādi.

Savukārt, Kontroles ekspertu grupas sanāksmēs apsprieda tādus

aktuālus zvejas kontroles problēmjautājumus kā: izkraušanas

pienākuma īstenošana, Tehnisko pasākumu regulas

Nr. 2019/1241 prasību piemērošana, zvejas kuģu dzinēju

jaudas verifikāciju nodrošināšana u.c. Notika diskusijas par

Kontroles regulas Nr. 1224/2009 pārskatīšanu, kā arī

apspriesti vairāki citi ar kontroli saistīti jautājumi.

2021. gada 1. jūlijā Latvija pārņēma Baltijas Jūras

zivsaimniecības foruma viena gada Prezidentūru. Prezidentūrai

pastāvīgi jānodrošina gan Augsta līmeņa grupas, gan Kontroles

ekspertu grupas darbība. Tāpat jāorganizē ikgadējais Forums, kas

sastāv no dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Baltijas Jūras

konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kā arī citu attiecīgo Baltijas

jūras zivsaimniecības poliitkā ieinteresētu personu pārstāvjiem;

parasti Forums notiek prezidējošajā dalībvalstī.

1 Daudzgadu plānu

principi, mērķi un saturs noteikti Eiropas Parlamenta un

Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES)

Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko

groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK)

Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK)

Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu

Nr. 2004/585/EK 9. un 10. pantā.

2 Eiropas Komisijas

tīmekļvietnē publicētā informācija par Kopējo zivsaimniecības

politiku:

https://ec.europa.eu/oceans-and-fisheries/policy/common-fisheries-policy-cfp_en

3 Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais informatīvais

ziņojums "Latvijas Nacionālā jūras zvejas kontroles

programma 2014.-2020. gadam" un informatīvie ziņojumi par

tās īstenošanu piejami Politikas plānošanas dokumentu datu

bāzē: http://polsis.mk.gov.lv/

4 Sk.

https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/zvejnieciba/apraksti?nid=700#jump

5

Sk. https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/73/21/Pirmo_pirceju_apliecibas_uz_25022021.pdf

6 Minētā regula uz šī ziņojuma sagatavošabnas

brīdi zaudēja spēku, bet bija spēkā informatīvā ziņojuma

skatāmā posma sākumā.

7 Saskaņā ar Nelegālas

zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 2. panta

8. punktu.

8 Sākot ar

2020. gada 1. janvāri Valmieras un Madonas reģionālās

vides pārvaldes apvienotas Vidzemes Reģionālājā vides pārvaldē,

bet Ventspils un Liepājas - Kurzemes reģionālajā vides

pārvaldē.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs