2. pants

Satiksmes ministrijai un Vides

ministrijai nodrošināt šī rīkojuma 1.punktā minētās pozīcijas

izpildi, piedaloties Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku

komisijas un Eiropas Komisijas darba grupās un komitejās.

Ministru prezidenta vietā - Ministru

prezidenta biedrs A.Šlesers

Vides ministrs R.Vējonis

Atbalstīta ar Ministru kabineta

2004.gada 27.marta rīkojumu

Nr.178

Latvijas pozīcija par

pieteikumu Starptautiskajai jūras organizācijai "Baltijas jūras

teritorijas noteikšana par īpaši jutīgu jūras

teritoriju"

Baltijas jūra ir globālā mērogā

unikāla un jūtīga ziemeļu iesāļa ūdens ekosistēma, kam

nepieciešami plaši dabas saglabāšanas un aizsardzības pasākumi.

Baltijas jūras valstis ir atkarīgas no droša, nodrošināta un

ilgtspējīga jūras transporta.

Viens no veidiem kā pasargāt

Baltijas jūru no ietekmes, ko var radīt starptautiskā kuģniecība,

ir tās noteikšana par Īpaši jutīgu jūras teritoriju

(Particularly Sensitive Sea Area - PSSA). Šāda statusa

piešķiršana jūras teritorijām, kas ir ārpus nacionāliem ūdeņiem,

ir iespējama tikai ar Starptautiskās jūras organizācijas

(turpmāk- SJO) palīdzību. Baltijas valstis (Dānija, Igaunija,

Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija) ir

izteikušas priekšlikumu noteikt Baltijas jūras teritoriju,

izņemot Krievijas ūdeņus, par Īpaši jutīgu jūras teritoriju

(PSSA).

Satiksmes ministrija un lielāko

ostu pārvaldes kategoriski iebilst pret jaunu drošības pasākumu

kā kuģu eskortēšanas un loču pakalpojumu obligātu izmantošanu

ieviešanu Baltijas jūrā. Pieteikuma izstrādāšanas laikā

Zviedrijai tika iesniegti Latvijas ekspertu iebildumi attiecībā

uz jaunu drošības pasākumu ieviešanu Baltijas jūrā, kas paredzēja

svītrot no sadaļas IESPĒJAMIE JAUNIE SAISTĪTIE AIZSARDZĪBAS

PASĀKUMI paragrāfa 5.10. tekstu "(3) eskortu un eskortēšanas

velkoņiem, (4) loču izmantošanu", kā arī svītrot šim paragrāfam

sekojošo paragrāfu 5.13. "Eskortēšana un eskortēšanas velkoņi" un

paragrāfu 5.14. "Loču izmantošana". Latvijas viedoklis netika

ņemts vērā. Darba grupas sanāksmē Stokholmā 2003.gada

6.-7.oktobrī Zviedrija uzsvēra, ka sadaļā uzskaitītiem pasākumiem

ir informatīvs raksturs, un, ka šajā stadijā netiek ieteikti

nekādi jauni saistošie aizsardzības pasākumi. Līdz ar to

Pieteikuma pieņemšanas gadījumā dokuments neparedzēs, ka sadaļā

uzskaitītie pasākumi obligāti tiks ieviesti. Nostāja par

augstākminētā teksta svītrošanu tika pausta atkārtoti, bet

diemžēl netika ņemta vērā.

Ja Baltijas jūras teritorijai tiks

piešķirts Īpaši jutīgas jūras teritorijas statuss, Latvija

neatbalstīs kuģu eskortēšanas pasākumu un obligātu loču

pakalpojumu ieviešanu Baltijas jūrā, jo nav argumentēta šādu

dārgu pasākumu pozitīva ietekme uz reģiona ekonomiku un vidi, kā

arī uz kuģošanas drošību Baltijas jūrā.

Latvija atbalsta pieteikumu

Starptautiskajai jūras organizācijai "Baltijas jūras teritorijas

noteikšanu par Īpaši jūtīgu jūras teritoriju". Vienlaikus Latvija

izvirza striktu nosacījumu, ka netiek noteikti tādi jauni

aizsardzības pasākumi, kā pieteikuma sadaļas IESPĒJAMIE JAUNIE

SAISTĪTIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI paragrāfā 5.10. minētie (3)

eskorts un eskortēšanas velkoņi un (4) loču izmantošana.

Latvija neatbalsta tādu

aizsardzības pasākumu ieviešanu Baltijas jūrā un Baltijas jūras

šaurumos, kas uzliek papildu finansiālus apgrūtinājumus kuģiem,

vai var radīt nevienlīdzīgas konkurences iespējas, tādus kā

obligāts eskorts un eskortēšanas velkoņi un obligāta loču

izmantošana Baltijas jūras šaurumos, kuru statuss ir noteikts

1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas

("Starptautiskajai kuģošanai izmantojamie jūras šaurumi") 1., 2.

un 3.nodaļā".