Vairogs
Sākums › Likumi › Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās › 1. pants
Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās, kuras izveidotas, pamatojoties uz Eiropas Savienības sekundāriem tiesību aktiem specifisku tehnisku, zināt­nisku, pārvaldīšanas vai tiesu iestāžu sadarbības uzdevumu veikšanai Eiropas Atomenerģijas kopienas un Eiropas Savie­nības politiku ietva­ros, noteikt šādas atbildīgās un iesaistītās iestādes:

1.1. Aizsardzības ministrija:

1.1.1. Eiropas Aizsardzības aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2015. gada 12. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus);

1.1.2. Eiropas Drošības un aizsardzības koledžā (saskaņā ar Pa­domes 2020. gada 19. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2020/1515, ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2016/2382);

1.1.3. Eiropas Savienības Satelītcentrā (saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. jūnija Lēmumu 2014/401/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi);

1.1.4. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts));

1.1.5. Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu);

1.2. Ārlietu ministrija – Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtā (saskaņā ar Padomes 2014. gada 10. februāra Lēmumu 2014/75/KĀDP par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu);

1.3. Finanšu ministrija:

1.3.1. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK);

1.3.2. Eiropas Banku iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK);

1.3.3. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK);

1.3.4. Vienotā noregulējuma valdē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010);

1.4. Latvijas Republikas prokuratūra:

1.4.1. Eiropas Prokuratūrā (saskaņā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei);

1.4.2. Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI);

1.5. Iekšlietu ministrija:

1.5.1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624);

1.5.2. Eiropas Savienības Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011);

1.5.3. Eiropas Savienības Aģentūrā tiesībaizsardzības sadarbībai (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI);

1.5.4. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. decembra Regulu (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010);

1.5.5. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI);

1.6. Izglītības un zinātnes ministrija:

1.6.1. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/819 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu);

1.6.2. Eiropas Izglītības fondā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu);

1.6.3. Eiropas Savienības Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus). Kultūras ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Izglītības un kultūras izpildaģentūru;

1.6.4. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75);

1.6.5. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/696, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES). Satiksmes ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru;

1.7. Klimata un enerģētikas ministrija – Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru);

1.8. Labklājības ministrija:

1.8.1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94);

1.8.2. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) Nr. 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75);

1.8.3. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi);

1.8.4. Eiropas Darba iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu 2019/1149, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344);

1.9. Satiksmes ministrija:

1.9.1. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91);

1.9.2. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004);

1.9.3. Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009);

1.9.4. Eiropas Jūras drošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Par­lamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu);

1.10. Tieslietu ministrija:

1.10.1. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru);

1.10.2. Tieslietu ministrija (Patentu valde) – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi). Kultūras ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju;

1.10.3. Tieslietu ministrija (Valsts valodas centrs) – Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrā (saskaņā ar Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru);

1.11. Veselības ministrija:

1.11.1. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru);

1.11.2. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru);

1.11.3. Veselības ministrija (Zāļu valsts aģentūra) – Eiropas Zāļu aģentūrā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Savienības procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru);

1.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1.12.1. Eiropas Vides aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu);

1.12.2. Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK);

1.12.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs) – Eiropas Atomenerģijas kopienas Apgādes aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus);

1.12.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Valsts vides dienests) – Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru);

1.13. Zemkopības ministrija:

1.13.1. Kopienas Augu šķirņu birojā (saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību);

1.13.2. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu);

1.13.3. Eiropas Zāļu aģentūrā veterināro zāļu jomā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru).

2