2. pants

Lini

Latvija

pieprasa sniegt papildu ES atbalstu 120 eiro par ha apmērā

šķiedras liniem papildus ES tiešajiem maksājumiem 5 gadu laikā

pēc iestāšanās ES.

Pamatojums:

Klimatisko apstākļu dēļ izaudzēto

linu salmiņu apjoms Latvijā ir mazāks nekā citās ES dalībvalstīs,

kur tiek audzēti lini (Latvijā - 3 t linu salmiņu no ha, Beļģijā

un Francijā - 7 t linu salmiņu no ha). Tādēļ linu audzētājiem

tiek piešķirts valsts atbalsts (sk. tabulu).

Valsts atbalsts linu

audzētājiem 1

Gads

Linu sējumu platība, tūkst

ha

Kopējais valsts atbalsts

eiro/gadā

Vidējais atbalsta apjoms

eiro/gadā

2001

1,4

395 183

293

2000

1,6

411 864

261

1999

2,0

439 372

242

1998

2,2

814 915

469

1997

1,6

507 457

332

vidēji 1997-2001

319

vidēji 1997-1999

348

Pēc Latvijas iestāšanās ES

atbalsts linu sektoram, salīdzinot ar pirmsiestāšanās laiku,

krasi samazināsies, tādējādi radot negatīvas ekonomiskas un

sociālas sekas Latgalē, kas pēc EUROSTAT datiem ir

visnabadzīgākais reģions ES kandidātvalstīs. Pamatojoties uz

Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts uz 1

iedzīvotāju Latgalē 2000. gadā sastādīja tikai 37% no valsts

vidējā rādītāja.

Lini galvenokārt tiek audzēti

Latvijas austrumdaļā (Latgales novads), kur vietējie apstākļi ir

nelabvēlīgi pārejai uz citiem lauksaimnieciskās ražošanas

veidiem. Latgales linu nozari raksturojoši rādītāji:

* Lini ir galvenā lauksaimniecības

kultūra, kas tiek audzēta Latgalē. Linkopībai ir senas tradīcijas

Latgalē;

* Darbojas 3 linu pirmapstrādes

uzņēmumi (ražošanas jauda 7 500 t).

Pieprasītais papildu atbalsts

balstās uz līdzīgu argumentāciju (proti, kompensācija par lielāku

agrāk maksājamo atbalstu), kā tas noteikts Regulas 1673/200

4.pantā attiecībā uz Nīderlandi un Beļģiju. Tādēļ Latvija lūdz

piešķirt papildu atbalstu linu audzētājiem 120 eiro/ha

apjomā.

Augļi un

dārzeņi

Ābolu

kvalitātes standarti

ES normatīvais akts:

Komisijas regula (EEC) Nr.920/89,

kas nosaka kvalitātes standartus burkāniem, citrusaugļiem un

deserta āboliem un bumbieriem un papildina Komisijas regulu (EEC)

Nr.58 (III pielikums par kvalitātes standartiem deserta āboliem

un bumbieriem).

Latvija precizē Pozīcijas

dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas

ābolu un bumbieru šķirnes Komisijas regulas (EEC) Nr.920/89 III

pielikuma sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu

ieviešanas procedūru (Vadības komiteja): ābolu šķirnes

"Konfetnoe", "Antonovka", "Zarya alatau"; bumbieru šķirnes -

"Suvenirs", "Belorusskaya pozdnaya".

Latvija precizē

Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas

ābolu un bumbieru šķirnes: ābolu šķirnes - "Lawfam", "Rāja",

"Stars", "Atmoda", "Wealthy", "Žiguļovskoje"; bumbieru šķirnes -

"Desertnaja", "Rosoņanskaja", "Dina".

Pamatojums:

Sagatavojot Pozīcijas dokumentu

2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā

Latvijas teritorijā audzētās speciālās ābolu un bumbieru šķirnes.

Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt ābolu

un bumbieru šķirņu nosaukumus.

Plūmju kvalitātes

standarti

ES normatīvais akts:

Komisijas regula (EEC) Nr.

1168/1999, kas nosaka ražošanas standartus plūmēm.

Latvija precizē Pozīcijas

dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas

plūmju šķirnes Komisijas regula (EC) Nr.1168/1999 pielikuma

sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas

procedūru (Vadības komiteja): "Julius", "Kometa".

Latvija precizē

Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas

plūmju šķirnes: "Rausve", "Vengerka Krupnoplodnaja".

Pamatojums:

Sagatavojot Pozīcijas dokumentu

2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā

Latvijas teritorijā audzētās speciālās plūmju šķirnes.

Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt plūmju

šķirņu nosaukumus.

________________

1 Pārrēķināts no tonnām uz hektāriem