12. pants

172. Satversmes 97.pants noteic,

ka "ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir

tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.". Savukārt

Satversmes 98.pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības brīvi

izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus

Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi

atgriezties Latvijā.".

173. Saskaņā ar līdz šim spēkā

esošajiem normatīvajiem aktiem, personai, izvēloties dzīvesvietu,

bija pienākums tajā reģistrēties. Šī "pierakstu sistēma" ir

atzīta par novecojušu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Civillikums

pieļauj, ka vienai personai var būt vairākas dzīvesvietas. Tādēļ

ir sagatavots "Dzīvesvietas deklarēšanas likuma" projekts, kurš

patlaban tiek izskatīts Saeimā un saskaņā ar kuru personai būs

jādeklarē sava dzīvesvieta, lai tā būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti. 2002.gada 1.februārī spēkā stāsies Ministru

kabineta noteikumi "Pierakstīšanās un izrakstīšanās pagaidu

kārtība", kuros noteikti jauni pierakstīšanās pamati. Šie

noteikumi prezumē personas tiesības uz vairākām dzīvesvietām, no

kurām vienā, pēc personas brīvas izvēles, ir pienākums

reģistrēties, kas ievērojami paplašina tiesību brīvi izvēlēties

savu dzīvesvietu īstenošanu līdz "Dzīvesvietas deklarēšanas

likuma" pieņemšanai.

174. Saskaņā ar 1998.gada

27.augusta Iedzīvotāju reģistra likumu Latvijā ir četras personu

kategorijas, kurām Latvija izsniedz personu apliecinošus un

ceļošanas dokumentus veidi: Latvijas pilsonis, Latvijas

nepilsonis, bezvalstnieks un bēglis. Pamatojoties uz Satversmi,

1994.gada 22.jūlija Pilsonības likumu, 1995.gada 12.aprīļa likumu

"Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai

citas valsts pilsonības", 1997.gada 19.jūnija likumu "Par

patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" un 1999.gada

18.februāra likumu "Par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā"

iepriekš minētajām personu kategorijām Latvija nodrošina personu

apliecinošu dokumentu izsniegšanu un garantē tām brīvu izceļošanu

un atgriešanos valstī jebkurā brīdī.

175. Personām, kuras neatbilst

nevienai no iepriekšminētajām kategorijām, lai tās ieceļotu

Latvijā un viņu uzturēšanās varētu tikt atzīta par likumīgu,

pamatojoties uz likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", nepieciešama vīza

vai uzturēšanās atļauja. Vīza nav nepieciešama to valstu

pilsoņiem, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par bezvīzu

režīma ieviešanu. Pašlaik divpusējie līgumi ir noslēgti ar 33

valstīm. Vienpusējā kārtībā bezvīzu ieceļošanu Latvija ir

noteikusi Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem, Vatikāna, ANO, un

Eiropas Komisijas pasu turētājiem, kā arī personām, kuras kā

ceļošanas dokumentu izmanto ES dalībvalstu diplomātisko vai

dienesta pasi.

176. Nepilsoņu pasu izsniegšanas

un lietošanas kārtība noteikta 2001.gada 30.janvāra Ministru

kabineta noteikumos Nr.42 "Noteikumi par Latvijas nepilsoņu

pasēm". Uz 2002.gada 1.janvāri Latvijā ir izsniegtas 590 274

nepilsoņu pases (1997.gadā - 78 448, 1998.gadā - 252 465,

1999.gadā - 174 612, 2000.gadā - 62 204 un 2001.gadā 22 545).

Nepilsoņu pases satur plašāku informāciju nekā pilsoņu pases.

Tajās papildus norādīta personas acu krāsa un personas augums.

Turklāt tajās ir iestrādāta mašīnlasāmā daļa, kas samazina

iespēju viltot nepilsoņu pases.

177. Bezvalstnieka statuss un

tiesības saņemt personu apliecinošu dokumentu noteiktas likumā

"Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā". Minētajā likumā

īpaši uzsvērts, ka bezvalstniekiem ir tiesības brīvi izbraukt no

Latvijas un atgriezties Latvijā. Bezvalstnieka personu

apliecinoša dokumenta - bezvalstnieka personas apliecības

izsniegšanas kārtība noteikta 1999.gada 24.augusta Ministru

kabineta noteikumos Nr.297 "Noteikumi par bezvalstnieka personu

apliecinoša dokumenta paraugu un bezvalstnieka personu

apliecinoša dokumenta izsniegšanas un nodošanas kārtību". Uz

2002.gada 1.janvāri ir 80 personas, kas atzītas par

bezvalstniekiem Latvijā.

178. Šobrīd Latvijā atrodas 8

bēgļi, kuriem ir dotas tiesības naturalizēties vispārējā kārtībā

saskaņā ar Pilsonības likumu. Bēgļu tiesības izvēlēties

dzīvesvietu noteiktas 1998.gada 20.janvāra Ministru kabineta

noteikumos Nr. 19 "Kārtība, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu

Latvijā". Bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijā atbilstoši

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pakļautībā esošās

Pašvaldību lietu pārvaldes sarakstam, kas sastādīts saskaņā ar

pašvaldību sniegto informāciju par attiecīgās pašvaldības rīcībā

esošām brīvām dzīvojamām telpām. Ja bēglis izvēlas dzīvesvietu,

kura nav norādīta sarakstā, viņam nepieciešama Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centra piekrišana.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācija trīs

dienu laikā pēc saraksta saņemšanas iepazīstina ar to bēgli.

Bēglis septiņu dienu laikā pēc iepazīšanās ar sarakstu izvēlas

dzīvesvietu un ar parakstu apliecina, ka viņš piekrīt dzīvot

attiecīgajā dzīvesvietā. Maksa par īres un komunālajiem

pakalpojumiem vai uzturēšanos internātskolās un pansionātos tiek

garantēta no bēgļiem piešķirtā valsts pabalsta. Bēgļu lietu

centrs ir tiesīgs izsniegt bēglim atļauju uzturēties patvēruma

meklētāju izmitināšanas centrā līdz laikam, kamēr bēglis izvēlas

dzīvesvietu saskaņā ar sarakstu.

179. Šobrīd valdība ir akceptējusi

Identifikācijas karšu un pasu likuma projektu. Likumā tiek

noteikti šādi personu un viņu tiesisko statusu apliecinoši

dokumenti: identifikācijas kartes un pases. Pilsoņa un nepilsoņa

pase, bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments tiks izsniegti

pēc personas vai nepilngadīgas personas vecāku vēlēšanās. Arī

identifikācijas kartes varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu uz

ārvalstīm, ja tas būs paredzēts Latvijas Republikai saistošajos

starptautiskajos līgumos. Ir sagatavots viss nepieciešamais, lai

pēc likuma spēkā stāšanās nekavējoties varētu uzsākt jaunu,

mūsdienu prasībām atbilstošu ceļošanas dokumentu izsniegšanu

pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem. Līdz ar to

ievērojami tiks atvieglotas personu tiesības izbraukt no valsts

un atgriezties atpakaļ. Likumprojekts "Identifikācijas karšu un

pasu likums" šobrīd tiek izskatīts Saeimā un ir plānots to

pieņemt līdz 2002.gada maijam.

PAKTA