16. pants
paredz, ka gadījumā, ja procesa dalībnieks neprot

valodu, kurā notiek tiesvedība lietā, procesa virzītājam

jānodrošina viņam tiesības iesniegt pieteikumus, liecināt,

pieteikt lūgumus, iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī

uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda un izmantot

tulka pakalpojumus. Šis pats pants noteic, ka procesuālie

dokumenti, kas izsniedzami apsūdzētajam, tiesājamam vai citiem

procesa dalībniekiem, kuri nepārvalda procesa valodu, jātulko

tajā valodā, kuru šīs personas pārvalda. Naudas summas, kas

izmaksātas tulkiem, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 92.pantu

un 94.pantu, pieskaitāmi tiesu izdevumiem, kas notiesājošā

sprieduma gadījumā piedzenami no notiesātā.

210. Tiesājamam saskaņā ar

Kriminālprocesa kodeksa 247.pantu ir plašas procesuālās tiesības,

tai skaitā arī tiesības lūgt tiesu aicināt lieciniekus un līdzīgi

citiem procesa dalībniekiem piedalīties to nopratināšanā, uzdodot

jautājumus. Pašam sniegt liecības nav aizdomās turētā, apsūdzētā

un tiesājamā pienākums, bet ir viņa tiesība, tādēļ par

atteikšanos liecināt likums neparedz viņam atbildību.

211. Kriminālprocesa kodeksā nav

ietverta norma par pienākumu palīdzēt apcietinātajam ārvalstu

pilsonim sazināties ar savas valsts pārstāvniecību vai, ja

apcietinātais ir bezvalstnieks, - ar tā mītnes zemes

pārstāvniecību. Tomēr Latvija ir pievienojusies 1963. gada Vīnes

konvencijai par konsulārajiem sakariem, kura paredz apcietinātās

personas tiesības sazināties ar savas pilsonības vai mītnes

valsts pārstāvniecību. Praksē šādi apcietināto ārvalstu pilsoņu

un bezvalstnieku lūgumi sniegt palīdzību sazināties ar attiecīgās

valsts pārstāvniecību tiek izpildīti.

Lietu

izskatīšana, ja tiesājamais ir nepilngadīgs

212. Jaunā Krimināllikuma, kas

stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī, 11.pants samazina vecumu, ar

kuru iestājas nepilngadīgo kriminālatbildība par viņu

izdarītajiem noziegumiem, t.i. no 16 līdz 14 gadiem. Tas

galvenokārt izskaidrojams ar nepilngadīgu personu straujāku

izaugsmi mūsdienās, kā arī ar noziedzības ievērojamu pieaugumu

nepilngadīgo vidū.

213. Taču, ievērojot nepilngadīgo

personu savdabību, Krimināllikums mīkstina atbildību par viņu

izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Krimināllikuma 7.nodaļa

"Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības" nepieļauj personām,

kas līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai nav sasniegušas 18

gadu vecumu, noteikt brīvības atņemšanas laiku virs 10 gadiem,

izņemot brīvības atņemšanu par sevišķi smagiem noziegumiem.

Personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms 18 gadu

vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda,

ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda. Naudas

sods piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi

ienākumi. Personu, kura notiesāta par kriminālpārkāpuma, tas ir,

par nodarījuma, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana

uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods,

izdarīšanu, pēc šī soda izciešanas atzīstama par nesodītu.

214. Ievērojot noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību

iegūtās ziņas, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā

soda, nosakot likumā paredzētus audzinoša rakstura piespiedu

līdzekļus: nodot nepilngadīgo galvojumā, ievietot mācību un

audzināšanas iestādē, uzlikt pienākumu ar savu darbu novērst

radītā kaitējuma sekas u.c.

215. Savukārt Kriminālprocesa

kodekss paredz nepilngadīgajiem papildus garantijas procesa

laikā, nosakot aizstāvja obligātu piedalīšanos nepilngadīgo

lietās (98.pants); nepilngadīgā likumisko pārstāvju piedalīšanos

tiesā (105., 251.pants); skolotāju un psihologu piedalīšanos

nepilngadīgo nopratināšanā (152.pants); īpašu drošības līdzekļu

piemērošanu nepilngadīgajiem - nodošanu vecāku uzraudzībā

(81.pants); īpašus drošības nosacījumus apcietinātiem

nepilngadīgajiem apsūdzētajiem (76., 77-1.pants); īpašus lietas

iztiesāšanas nosacījumus (264.pants).

Pārsūdzības

tiesības

216. Pārsūdzības tiesības Latvijā

garantē pastāvošā trīspakāpju tiesu sistēma, kura noteikta likumā

"Par tiesu varu". Savukārt Kriminālprocesa kodesā tiek regulēta

pārsūdzības tiesību īstenošanas kārtība.

217. Saskaņā ar Kriminālprocesa

kodeksa 433.pantu tiesājamais, attaisnotais, viņu aizstāvji un

likumiskie pārstāvji, cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs

un viņu pārstāvji ir tiesīgi pārsūdzēt apelācijas kārtībā spēkā

nestājušos tiesas nolēmumu nolūkā no jauna izskatīt lietu pēc

būtības kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

218. Kriminālprocesa kodeksā