98. pants
noteic gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās lietas

iztiesāšanā pirmās instances tiesā ir obligāta. Saskaņā ar šo

pantu, lietās par nepilngadīgo noziedzīgajiem nodarījumiem;

lietās par mēmiem, kurliem, akliem un citām personām, kuras savu

fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas izlietot savu

tiesību uz aizstāvību; lietās par personām, kas neprot valodu,

kurā notiek kiminālprocess; lietās par noziegumiem, par kuriem

var piespriest nāves sodu un tad, ja tiesājamo aizstāvības

interesēs ir pretrunas un kaut vienam no viņiem ir aizstāvis,

aizstāvība ir obligāta un izziņas izdarītājam, prokuroram vai

tiesai ir jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā, ja aizstāvību

nav izraudzījies pats aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais

vai cita persona viņa uzdevumā.

206. Saskaņā ar Kriminālprocesa

kodeksa 99.pantu aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam

ir tiesības atteikties no aizstāvja. Tāda atteikšanās pieļaujama

tikai pēc paša aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā

iniciatīvas un nav šķērslis valsts apsūdzētāja un citu aizdomās

turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvju līdzdalībai lietā. Ja

no aizstāvja atsakās nepilngadīgais, kā arī aizdomās turētais,

apsūdzētais un tiesājamais, kurš savu fizisko vai psihisko

trūkumu dēļ pats nespēj izlietot savas tiesības uz aizstāvību, šī

atteikšanās nesaista izziņas izdarītāju, prokuroru un tiesu.

207. Lai pastāvīgi varētu

nodrošināt aizstāvja savlaicīgu piedalīšanos kriminālprocesā,

Zvērinātu advokātu padome ir noteikusi advokātu dežūras, lai

vajadzības gadījumā būtu iespēja bez vilcināšanās panākt

aizstāvja piedalīšanos lietā.

208. Kriminālprocesa kodeksa