2. pants

Ja mantojums atklājies laikā no 1991. gada 1. septembra

līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot un mantinieki nav saņēmuši

apliecību par tiesībām uz mantojumu vai nav mantojumu sadalījuši,

saskaņā ar minētā likuma 2. pantu tiesības mantot saglabā tie

Latvijas civilkodeksā norādītie mantinieki, kas mantojumu šajā

kodeksā noteiktajā termiņā pieņēmuši atbilstoši Civillikuma

noteikumiem (pārņēmuši mantojumu valdījumā vai iesnieguši prasību

tiesā), un ar 1992. gada 1. septembri šādas tiesības iegūst

Civillikumā norādītie mantinieki. Katra mantinieka daļas lielums

nosakāms, piemērojoties Civillikuma 392.- 415. panta noteikumiem.

Neatraidāmo mantinieku neatņemamā daļa nosakāma atbilstoši

Civillikuma 424. panta noteikumiem.

Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek šādi:

Ja mantinieki ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu valsts

notariāta kantori līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot, notārs,

izsniedzot apliecību par tiesībām uz mantojumu, pieprasa

mantiniekam iesniegt paziņojumu par tādu mantinieku esamību,

kuriem ir tiesības mantot saskaņā ar Civillikumu.

Ja saskaņā ar Civillikumu nav citu mantinieku, kuriem ir

tiesības mantot vienlaikus ar pieteikuma iesniedzēju, vai arī

tādi mantinieki ir, bet viņi iesnieguši valsts notariāta kantorī

paziņojumu par mantojuma atraidīšanu, notārs iesniedzējam pēc

viņa pieprasījuma izsniedz apliecību par tiesībām uz mantojumu,

ja līdz 1992. gada 31. decembrim ir notecējis Civillikuma 693.

pantā paredzētais mantojuma pieņemšanas termiņš.

Ja paziņojumā norādīti mantinieki, kuri savas tiesības var

realizēt tikai pēc 1992. gada 1. septembra, notāram jāatsakās

izsniegt apliecību par tiesībām uz mantojumu.

Ja mantinieki minētajā laikā nav saņēmuši apliecību par

tiesībām uz mantojumu, apstiprināšana mantojuma tiesībās var

notikt tiesas ceļā atbilstoši Civillikuma un Latvijas

civilprocesa kodeksa noteikumiem.