22. pants

1. Noilguma termiņš prasībai, kas ir saistīta ar pasažiera nāvi, miesas bojājumiem vai jebkuru citu kaitējumu viņa fiziskai vai garīgai veselībai, ir trīs gadi.

Noilguma termiņu sāk skaitīt kopš tās dienas, kad persona, kura cietusi zaudējumus, ir par to uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt. Tomēr šis termiņš nevar pārsniegt piecus gadus kopš negadījuma dienas.

2. Noilguma termiņš visām citām prasībām, izņemot tās, kuras minētas šā panta 1. punktā, bet ir saistītas ar pārvadājumu pēc šīs Konvencijas, ir viens gads.

Noilguma termiņu sāk rēķināt kopš transportlīdzekļa ierašanās dienas pasažiera iekāpšanas vietā vai neierašanās gadījumā kopš tās dienas, kad transportlīdzeklim vajadzēja tur ierasties.

3. Rakstiska pretenzija aptur prasības noilgumu līdz tai dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida pretenziju un atgriež tai klāt pieliktos dokumentus, kas apstiprina pretenziju. Pretenzijas daļējas atzīšanas gadījumā, prasības noilguma laiks atkal sāk ritēt tikai attiecībā uz to pretenzijas daļu, kas paliek spēkā. Turpmākās pretenzijas, kas attiecas uz to pašu lietu, neaptur prasības noilgumu, ja pārvadātājs nepiekrīt tās izskatīt.

4. Ievērojot iepriekšējā punkta priekšrakstus, noilguma termiņa pagarināšanu nosaka likumu priekšraksti, pēc kuriem vadās tiesa, kas izskata lietu, izņemot noteikumus, kas attiecas uz likumu pretrunīgumu. Šie likumi nosaka arī prāvā no jauna radušās tiesības.