Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
47. Latvija ir veikusi
nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sieviešu diskrimināciju
politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Sieviešu tiesības vēlēt un tikt
ievēlētām
48. Nepastāv ne aktīvo, ne pasīvo vēlēšanu
tiesību ierobežojumi atkarībā no personas dzimuma. Satversme
noteic, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem,
kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu tiesības vēlēt ir Latvijas
pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja
vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2.pantā minētajiem
ierobežojumiem. Tiesību vēlēt nav personām, kuras izcieš sodu
brīvības atņemšanas vietās; aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai
tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir
piemērots apcietinājums; personām, kuras likumā paredzētajā
kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.
49. Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un
pagasta padomes vēlēšanu likumu tiesības vēlēt domi (padomi) ir
Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši
18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma
6.pantā minētajiem ierobežojumiem. Šis likums noteic, ka tiesību
vēlēt nav personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas
par rīcības nespējīgām. Balsošanā nav tiesīgas piedalīties
arīdzan personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās,
kā arī aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, ja
pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.
50. Izvēloties vietu, kur piedalīties Saeimas vai
vietējo pašvaldību vēlēšanās, sieviete nav saistīta ar saviem
vīriešu kārtas ģimenes locekļiem vai to dzīves vietu - tiesības
izvēlēties vēlēšanu vietu personām ir vienlīdzīgas neatkarīgi no
to dzimuma. Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka Saeimas vēlēšanās
persona var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā valstī. Vietējo
pašvaldību vēlēšanās persona pēc sava ieskata var vēlēt tās
pašvaldības teritorijā, kur tā ir pierakstīta vai kur atrodas tās
likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Personai, kura vēlēšanu dienā nekur nav pierakstīta, ir tiesības
vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir tās
pēdējā pieraksta vieta.
51. Pasīvās vēlēšanu tiesības sievietēm tiek
konstitucionālā līmenī garantētas Satversmē, kas paredz, ka
Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš
vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Savukārt
vietējās pašvaldībās var ievēlēt jebkuru Latvijas pilsoni, kurš
vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās
pašvaldības administratīvajā teritorijā bez pārtraukuma ir
pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai
nostrādājis šajā teritorijā vismaz pēdējos sešus mēnešu pirms
vēlēšanu dienas, vai ja viņam pieder nekustamais īpašums šajā
teritorijā. Pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir vienādi abu
dzimumu personām.
52. Saeimā nevar tikt ievēlētas personas, kuras
likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; izcieš
sodu brīvības atņemšanas vietās; ir bijušas sodītas par tīšiem
noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā
stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot
reabilitētos; izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības
stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara
slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to
vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura
piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu
līdzekļa piemērošanas; ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai
ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai
pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; pēc 1991.gada
13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara
un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas
komitejā vai tās reģionālajās komitejās; neprot valsts valodu
atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.
Tādi paši ierobežojumi attiecas uz personas ievēlēšanu vietējās
pašvaldībās.
53. Jāuzsver, ka laika posmā kopš 1995.gada nav
ierosināta neviena krimināllieta pēc Krimināllikuma 90.panta
"Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un piedalīties tautas
nobalsošanā", kurā cietusī persona būtu sieviete.
54. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas
sniegtie dati par sieviešu dalību Saeimas un vietējo pašvaldību
vēlēšanās, sievietes aktīvi izmanto savas pasīvās vēlēšanu
tiesības (skat.tabulu).
Sievietes
Vīrieši
Kandidāti
Ievēlētie
Kandidāti
Ievēlētie
1997.gada vietējo
4843
nav datu
7099
nav datu
pašvaldību vēlēšanas
(41%)
(59%)
1998.gada
288
17
793
83
7.Saeimas vēlēšanas
(26,64%)
(17%)
(73,36%)
(83%)
2001.gada vietējo
5933
1784
7627
2551
pašvaldību vēlēšanas
(43,75%)
(41,15%)
(56,25%)
(58,85%)
55. Jāpiebilst, ka 7.Saeimā
ievēlēto sieviešu skaits pieaudzis salīdzinājumā ar 5. un 6.
Saeimā ievēlēto sieviešu skaitu - kā 5., tā 6.Saeimā tika
ievēlētas 15 sievietes. Savukārt deputātu izmaiņu rezultātā
2001.gada jūlijā 1/5 daļa jeb 20 no 7.Saeimas deputātiem bija
sievietes. Savukārt pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopojums
pierāda, ka, jo mazāka pašvaldība, jo lielāks ir sieviešu
īpatsvars deputātu vidū. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība
uzskata, ka Saeimas vēlēšanām izvirzīto sieviešu kandidātu
īpatsvars attiecībā pret pašvaldību vēlēšanu kandidātēm liecina
par kandidātu sarakstu veidotāju politisko partiju vidē
izplatītajiem stereotipiem attiecībā uz abu dzimumu līdztiesīgu
darbību politikā. Lai šādu sievietēm diskriminējošu rīcību
novērstu, 6.Saeimā tika ierosināts kandidātu sarakstos iekļaut ne
vairāk kā 75% vīriešu dzimuma kandidātu un ne mazāk par 25% -
sieviešu. Saeimā šis ierosinājums tika noraidīts.
56. Saeimā ievēlētās sievietes aktīvi piedalās
Saeimas komisiju darbā, tajā skaitā sievietes bija 7.Saeimas
Mandātu un iesniegumu komisijas, Pilsonības likuma izpildes
komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas (līdz
ievēlēšanai Rīgas Domē 2001.gada martā arī Budžeta un finansu
komisijas priekšsēdētāja bija sieviete) un Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Pilsonības
likuma izpildes komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja biedres. Turklāt
sievietes vadīja arī trīs no septiņām 7.Saeimas frakcijām.
Sieviešu tiesības piedalīties
valsts politikas formulēšanā un ieņemt amatus valsts
institūcijās
57. Latvijas tiesību aktos nepastāv ierobežojumi
sievietēm piedalīties valsts politikas formulēšanā un ieņemt
amatus valsts institūcijās, kā arī izpildīt visas valsts
funkcijas visos valsts pārvaldes līmeņos.
58. Kopš 1999.gada augusta augstākā valsts
amatpersona, tai skaitā valsts bruņoto spēku augstākais vadonis,
ir sieviete. Jāmin, ka V.Vīķe-Freiberga pēc statistiskas datiem
kopš ievēlēšanas ir bijusi populārākā politiķe valstī.
59. Tāpat sievietes ir pārstāvētas arī Latvijas
izpildvaras galvenajā institūcijā - Ministru kabinetā. Pirmajās
divās valdībās kopš neatkarības atjaunošanas sievietes vispār
nebija pārstāvētas, vēlākajās valdībās sieviešu skaits ir
svārstīgs (skatīt tabulu).
Ministru skaits valdībā
(valsts un īpašo uzdevumu ministrus ieskaitot)
To vidū sievietes
Sieviešu ieņemtie amati
I.Godmaņa vadītā Ministru Padome
(07.05.1990- 03.08.1993.)
30
0
_
V.Birkava vadītais Ministru kabinets
(03.08.1993 - 19.09.1994)
27
0
_
M.Gaiļa vadītais Ministru kabinets
(19.09.1994 - 21.12.1995.)
29
4
Finansu ministre I.Sāmīte (26.05.1995 - 21.12.1995),
Valsts reformu ministre V.A.Tērauda,
Valsts ministre ārējo resursu jautājumos I.Sāmīte
(19.09.1994. - 21.12.1995)
Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča
A.Šķēles vadītais Ministru kabinets
(21.12.1995. - 13.02.1997)
28
2
Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre
S.Jēgere
Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča
A.Šķēles vadītais Ministru kabinets
(13.02.1997. - 07.08.1997)
18
1
Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča
G.Krasta vadītais Ministru kabinets
(07.08.1997 - 26.11.1998)
17
2
Kultūras ministre R.Umblija,
Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča
V.Krištopana vadītais Ministru kabinets
(26.11.1998 - 16.07.1999)
21
6
Ekonomikas ministre I.Ūdre,
Kultūras ministre K.Pētersone,
Tieslietu ministre I.Labucka,
Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča,
Vides valsts ministre I.Vaidere,
Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre
T.Koķe
A.Šķēles vadītais Ministru kabinets
(16.07.1999 - 05.05.2000)
14
2
Izglītības un zinātnes ministre S.Golde,
Kultūras ministre K.Pētersone
A.Bērziņa vadītais Ministru kabinets
( 05.05.2000 - 07.11.2002)
14
2
Kultūras ministre K.Pētersone,
Tieslietu ministre I.Labucka
60. Sievietēm nepastāv
ierobežojumi ieņemt amatu valsts civildienestā. Saskaņā ar Valsts
civildienesta likuma 7.pantu uz ierēdņa amatu var pretendēt
persona:
1) kura ir Latvijas Republikas
pilsonis;
2) kura pārvalda latviešu
valodu;
3) kurai ir augstākā
izglītība;
4) kura nav sasniegusi likumā
noteikto pensijas vecumu;
5) kura nav sodīta par tīšiem
noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta
vai dzēsta sodāmība;
6) kura nav atbrīvota no ierēdņa
amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
7) kura nav atzīta par
rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;
8) kura nav vai nav bijusi PSRS,
Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta,
izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
9) kura nav vai nav bijusi ar
likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju
dalībnieks;
10) kura nav iestādes vadītāja vai
tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā,
svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un
māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja
citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju
izpildi.
61. Kaut arī nekāda veida tiesiski vai politiski
ierobežojumi sievietēm nepastāv, tomēr šobrīd nedz lēmējvaras,
nedz izpildvaras institūcijās sievietes nav pārstāvētas
proporcionāli salīdzinājumā ar vīriešiem.
62. Tabulā norādīts statisitikas datu apkopojums
par sieviešu un vīriešu nodarbinātību ne tikai valsts
institūcijās, bet arī visās tautsaimniecības, tirdzniecības,
ražošanas un pakalpojumu sfērās (tūkst. cilvēku)
Vīrieši
Sievietes
1995
1996
1997
1998
1999
2000
1995
1996
1997
1998
1999
2000
Nodarbināti visos darbības
veidos
534.3
520.0
527.8
537.1
535.1
533,5
511.3
497.7
509.0
505.9
502.7
504,4
Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība
118.7
114.3
115.7
112.6
107.2
94,9
69.5
66.9
70.9
65.6
64.1
57,7
lauksaimniecība un
medniecība
105.9
101.6
102.8
99.9
94.0
81,4
67.8
65.2
69.2
63.9
62.4
55,3
mežsaimniecība
12.8
12.7
12.9
12.7
13.2
13,5
1.7
1.7
1.7
1.7
1.7
2,4
Zvejniecība
4.5
4.4
4.8
4.8
4.5
4,6
0.7
0.7
0.7
0.7
0.7
1,7
Rūpniecība - kopā
118.3
111.2
114.9
107.3
105.8
107,9
95.4
90.7
94.3
85.1
78.8
80,0
ieguves rūpniecība un karjeru
izstrāde
2.2
2.2
1.7
1.3
1.5
1,5
0.9
0.9
0.6
0.4
0.5
0,5
apstrādes rūpniecība
102.7
94.6
97.9
92.0
91.0
93,6
90.7
85.3
89.0
79.7
73.2
74,4
elektroenerģija, gāzes un
ūdens apgāde
13.4
14.4
15.3
14.0
13.3
12,8
3.8
4.5
4.7
5.0
5.1
5,1
Būvniecība
48.1
49.0
52.2
54.4
54.9
56,1
8.3
8.5
8.3
9.0
8.9
9,1
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu,
motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves
aparatūras un iekārtu remonts
56.9
51.2
57.9
68.2
69.7
73,9
89.7
85.2
94.0
100.3
100.2
100,0
Viesnīcas un restorāni
5.8
5.2
5.3
4.8
5.4
5,7
17.2
15.3
15.6
17.6
18.5
19,9
Transports, glabāšana un sakari
60.7
59.4
59.2
59.6
58.1
56,3
31.3
30.6
29.8
30.4
30.1
29,1
Finansu starpniecība
4.8
5.0
5.1
5.6
5.1
5,4
9.1
9.7
10.0
9.7
10.4
11,0
Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita
komercdarbība
27.6
22.6
21.6
26.8
31.0
32,3
22.6
18.5
16.5
20.3
21.7
24,7
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana
33.6
35.9
36.9
37.3
35.8
35,9
23.5
25.1
26.2
26.3
28.1
27,6
Izglītība
18.9
18.9
18.1
19.2
19.0
18,7
71.6
71.3
73.0
70.7
70.0
68,7
Veselība un sociālā parūpe
10.7
10.3
10.0
10.2
10.1
8,3
54.1
51.8
51.0
51.5
51.1
50,7
Pārējie komunālie, sociālie un individuālie
pakalpojumi
25.7
32.6
26.1
26.3
28.5
33,5
18.3
23.4
18.7
18.7
20.1
24,2
63. Tā kā lēmējinstitūcijās
praktiski nav sabalansēts ietekmes spēks, kurā lielu daļu noteiku
sievietes pieredze, dzīves izjūta un sociālās dzīves vērtējums,
nevar uzskatīt, ka vienmēr valsts līmenī izlemtais pārstāv visus
viedokļus. Šajā ziņā aktivizējas Latvijā eksistējošās
nevalstiskās organizācijas, kuras vada sievietes.
64. Tabulā tiek sniegta informācija par sieviešu
īpatsvaru Valsts policijā (Latvijā kopumā, Rīgas un rajonu
policijas pārvaldēs) laika posmā no 1995.gada līdz 2002.gada
1.janvārim
1995 (%)
1996 (%)
1997 (%)
1998 (%)
1999 (%)
2000 (%)
2001 (%)
Latvijā
13,7
14,2
16,5
18,1
18,2
19,1
19,2
Rīgā
20,6
22,3
23,3
22,9
24,2
24,9
26,2
rajonos
11,4
14,7
14,7
14,5
14,5
15,5
15,4
65. Policijas darbiniekiem
tiek piešķirtas speciālās dienesta pakāpes un atkarībā no tām
izveidojas sadalījums seržantu un virsnieku sastāvā. Tabulā
sniegti dati par sieviešu īpatsvaru personu ar speciālajām
dienesta pakāpēm vidū.
1997 (%)
1998 (%)
1999 (%)
2000 (%)
2001 (%)
Latvijā
virsnieki
23,5
26,5
25
26,5
25
seržanti
9,6
9,8
11,4
11,7
13,5
Rīgā
virsnieki
35
35,2
30,3
31,7
28,8
seržanti
11,6
10,6
18,2
18,2
23,7
Sieviešu tiesības piedalīties
sabiedrisko organizāciju darbā
66. Sievietes netiek ierobežotas piedalīties
sabiedrisko organizāciju darbībā. Likums "Par sabiedriskajām
organizācijām un to apvienībām" noteic, ka sabiedriskas
organizācijas biedrs var būt persona, kas ir sasniegusi 16 gadu
vecumu un visiem sabiedriskas organizācijas biedriem ir vienādas
tiesības.
Konvencijas