12. pants

AUTORATLĪDZĪBA

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek

izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt

nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr, autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var

uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts

normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma

guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis

nepārsniedz 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē

jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura

literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu,

jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai

slepenas formulas vai procesa autortiesību izmantošanu vai

izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar

rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja

autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas

Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,

kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo

pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta

autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo

pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents,

uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī.

Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no

tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,

Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, saistībā ar

kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu

autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība, uzskata, ka

šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā

pārstāvniecība.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un

patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu

personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu,

tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz

summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais

labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad

šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo

minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo

summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas

Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos

noteikumus.