Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu

25. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu

rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai var izraisīt nodokļu

uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona

var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos

normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem,

iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas

Valsts kompetentajai iestādei. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai

triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi

šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati

nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji

vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai

novērstu šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu

uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda

neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts nacionālajos normatīvajos

aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas

savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai

novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo

konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu

nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā neparedzētos

gadījumos.

4. Lai panāktu vienošanos šī panta iepriekšējās daļās

minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes

var sazināties tieši viena ar otru vai arī izmantot apvienotu

komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem.

5. Ja

a) persona saskaņā ar 1. daļas noteikumiem Līgumslēdzējas

Valsts kompetentajai iestādei ir iesniegusi sūdzību, pamatojot,

ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo

personu ir izraisījusi nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs

konvencijas noteikumiem, un

b) kompetentās iestādes divu gadu laikā kopš sūdzības

iesniegšanas otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei

nevar atrisināt radušos situāciju atbilstoši 2.daļas

noteiktumiem,

jebkuru neatrisināto sūdzības jautājumu, pēc personas

pieprasījuma, iesniedz izskatīšanai arbitrāžā. Tomēr, ja par šo

jautājumu vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa vai

administratīvais tribunāls jau ir pieņēmis lēmumu, šo jautājumu

izskatīšanai arbitrāžā neiesniedz. Izņemot, ja lietā tieši

iesaistītā persona neakceptē savstarpējo vienošanos ar kuru tiek

ieviests arbitrāžas lēmums, šis lēmums ir saistošs abām

Līgumslēdzējām Valstīm un tas ir jāpiemēro neatkarīgi no

jebkādiem termiņiem, kādi noteikti šo Līgumslēdzēju Valstu

iekšējos normatīvajos aktos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās

iestādes savstarpēji vienojoties nosaka šīs daļas piemērošanas

veidu.