2. pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir šādi:

a) Latvijā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk — Latvijas nodokļi);

b) Nīderlandē:

(i) ienākuma nodoklis (de inkomstenbelasting);

(ii) algu nodoklis (de loonbelasting);

(iii) uzņēmumu nodoklis (vennotschapsbelasting), ieskaitot valdības daļu tīrajā peļņā, kas gūta no dabas resursu izmantošanas (saskaņā ar 1810. gada Raktuvju likumu) attiecībā uz koncesijām, kas izdotas pēc 1967. gada, vai saskaņā ar 1965. gada Nīderlandes Kontinentālā šelfa raktuvju likumu;

(iv) dividenžu nodoklis (de dividendbelasting);

(v) kapitāla nodoklis (de vermogensbclasting);

(turpmāk — Nīderlandes nodokļi).

4. Konvencija tiks piemērota arī visiem pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otru par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu likumdošanas aktos.