26. pants

Atzīšana par bezvēsts promesošu,

izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana

1. Lai atzītu personu par bezvēsts

promesošu un izsludinātu par mirušu vai konstatētu nāves faktu,

piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis šī

persona bijusi tai laikā, kad viņš pēc pēdējām ziņām bijis

dzīvs.

2. Lai atzītu personu par bezvēsts

promesošu vai mirušu, vai konstatētu viņa nāves faktu, kompetenta

ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis bija šī persona

laikā, kad pēc pēdējām ziņām viņa bija dzīva.

3. Vienas Līgumslēdzējas Puses

tiesa var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts

promesošu, mirušu vai konstatēt viņa nāves faktu:

1) pamatojoties uz tās personas

lūgumu, kura domā realizēt savas tiesības uz mantojumu, vai

tiesības, kas izriet no mantiskajām attiecībām starp laulātajiem

attiecībā uz bezvēsts promesošās vai mirušās personas nekustamo

īpašumu, kurš atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras

tiesai ir jāpieņem spriedums;

2) pamatojoties uz bezvēsts

promesošās vai mirušās personas laulātā iesniegumu, kurš dzīvo

lūguma iesniegšanas brīdī tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

kuras tiesai ir jāpieņem spriedums.

4. Spriedums, kas pieņemts

pamatojoties uz šī panta 3.daļu, ir spēkā tikai tās

Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesa pieņēmusi šo

spriedumu.