12. pants

Teritoriālais princips

1. II Nodaļā minētos nosacījumus

attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Slovēnijas un Latvijas

teritorijās ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas

atrunāti 3.un 4. pantā, kā arī šī panta 3.daļā.

2. Izņemot 3.un 4.pantā minētos

gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Slovēnijas

vai Latvijas, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes

precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka:

a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās

pašas preces, kuras tika eksportētas; un

b) tās nav apstrādātas ne ar kādām

operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā

stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā.

3. Apstrāde vai pārstrāde, kas

veikta ārpus Slovēnijas vai Latvijas ar materiāliem, kas

eksportēti no Slovēnijas vai Latvijas un pēcāk atkārtoti

importēti šajās valstīs, neietekmē

izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II Nodaļā minētiem

nosacījumiem, ar nosacījumu, ka:

(a) minētie materiāli ir pilnībā

iegūti Slovēnijā vai Latvijā vai ir izgājuši apstrādi vai

pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms

to eksporta; un

(b) ir iespējams pārliecinoši

nodemonstrēt muitas iestādēm, ka

(i) re-importētās preces ir

iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus;

un

(ii) kopējā pievienotā vērtība,

kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas, piemērojot šī panta

nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta ex-works

cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss.

4. 3.daļas nolūkos, II nodaļas

noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz

apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Slovēnijas vai Latvijas.

Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais

noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem

ne-izcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu

beigu produktam, kopējā ne-izcelsmes materiālu vērtība, kas

izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo

pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas,

saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos

procentus.

5. 3.un 4.daļas lietošanas nolūkā,

ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas

ārpus Slovēnijas vai Latvijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu

vērtību.

6. 3. un 4.daļas noteikumi netiek

attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā

minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami

apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā

minētās vispārējās vērtības.

7. 3.un 4.daļas noteikumi

neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas

50-63 grupām.

8. Jebkura tāda veida apstrāde vai

pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus

Slovēnijas vai Latvijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par

ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem.