21. pants

Deklarācijas uz rēķina-faktūras izrakstīšanas nosacījumi

1. Deklarāciju uz rēķina-faktūras,

kā minēts 16. (1) (b) pantā, var izrakstīt:

a) atzīts eksportētājs 22. panta

izpratnē;

b) jebkurš cita eksportētājs

sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas

satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6,000

eiro.

2. Deklarācija uz rēķina-faktūras

var tikt izrakstīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta

par Slovēnijas, Latvijas vai 3.un 4. pantā uzskaitīto valstu

izcelsmes produkciju un izpilda citas šī Protokola prasības.

3. Eksportētājam, kas izraksta

deklarāciju uz rēķina-faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc

eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus

atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas

izcelsmes statusu, kā arī garantēt citu šī Protokola prasību

izpildi.

4. Eksportētājam deklarācija uz

rēķina-faktūras, kuras teksta piemērs dots IV Pielikumā, ir

jānoformē drukātā vai iespiestā uz rēķina-faktūras, kravas

pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no

lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar

eksportētājvalsts nacionālo likumdošanu. Ja deklarācija ir

rakstīta ar roku, tad tai jābūt aizpildītai ar tinti drukātiem

burtiem.

5. Deklarācijām uz rēķina-faktūras

ir jābūt parakstītām ar eksportētāja paraksta oriģinālu. Tomēr,

atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šādu

deklarāciju, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts

muitas iestādēm rakstisku solījumu par to, ka uzņemas pilnu

atbildību par katru rēķinu-faktūru, kas identificē to kā

parakstītāju.

6. Deklarāciju uz rēķina-faktūras

var sastādīt eksportētājs tad, kad produkcija, uz kuru tā

attiecas, tiek eksportēta vai pēc arī tam ar nosacījumu, ka tā

tiek iesniegta importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā

divus gadus pēc attiecīgo preču importa.