37. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā Komiteja ir tiesīga

pieņemt lēmumu par šī Protokola grozījumiem.

1 Lihtenšteinas hercogistei ir

muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko

Zonu puse

I pielikums

IEVADPIEZĪMES TABULAI II

PIELIKUMĀ

1. piezīme:

Tabulā doti nepieciešamie

nosacījumi visai produkcijai, lai tā tiktu uzskatīta par

pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šī Protokola 6. panta

izpratnē.

2. piezīme:

2.1. Tabulas pirmās divas ailes

ietver iegūtās produkcijas aprakstu. Pirmā ailē norādīts preču

pozīcijas numurs vai grupas numurs, kurus izmanto harmonizētajā

sistēmā un otrā ailē - preču apraksts, kuru izmanto šajā sistēmā

atbilstošajai preču pozīcijai vai grupai. Katram ierakstam

pirmajās divās ailēs atbilst 3. vai 4. ailē norādītie noteikumi.

Dažos gadījumos, ierakstu pirmajā ailē ievada "ex", tas norāda,

ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz to preču pozīcijas

daļu, kura aprakstīta 2. ailē.

2.2. Tur, kur vairāki preču

pozīciju numuri tiek grupēti kopā 1.ailē, kā arī tiek dots grupas

numurs un produkcijas apraksts 2.ailē, tādējādi, dots vispārīgos

jēdzienos, kopīgie noteikumi 3. vai 4. ailēs attiecas uz visu

produkciju, kura pēc harmonizētās sistēmas tiek klasificēta kā

šīs grupas preču pozīcija, vai uz jebkuru preču pozīciju, kas

sagrupēta kopā 1.ailē.

2.3. Ja sarakstā ir atšķirīgi

noteikumi attiecībā uz dažādu produkciju vienā preču pozīcijā,

katra atkāpe satur aprakstu tai preču pozīcijas daļai, kurai

atbilst blakus esošie 3. vai 4.ailes noteikumi.

2.4. Ja ierakstam pirmajās divās

ailēs atbilstošie noteikumi ir aprakstīti gan 3. gan 4.ailē,

eksportētājs var izvēlēties, kā alternatīvu, pielietot vienu vai

otru noteikumu. Ja 4.ailē nav doti izcelsmes noteikumi, jāvadās

no 3.ailē minētajiem.

3. piezīme:

3.1. Šī Protokola 6. panta

noteikumi attiecībā uz produkciju, kas ir ieguvusi izcelsmes

statusu un kura tiek izmantota citas produkcijas iegūšanā,

jāpiemēro neatkarīgi no tā vai šis statuss iegūts rūpnīcā, kurā

šī produkcija tiek izmantota vai arī citā rūpnīcā Slovēnijā vai

Latvijā.

Piemērs:

8407. preču pozīcijas dzinējs,

kuram noteikums nosaka, ka neizcelsmes materiālu, kuri var tikt

iestrādāti, vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ex-works

cenas, ir izgatavots no 7224. preču pozīcijas "citiem tērauda

sakausējumiem, kuri rupji apstrādāti ar kalšanu".

Ja šis kalums ir kalts Slovēnijā

vai Latvijā no neizcelsmes stieņiem tad kalums jau ir ieguvis

izcelsmi, saskaņā ar No ex 7224. preču pozīcijas noteikumu. Šis

kalums var tikt ieskaitīts dzinēja vērtības aprēķinā kā izcelsmes

materiāls neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots tajā pašā vai citā

Slovēnijas vai Latvijas rūpnīcā. Neizcelsmes stieņu vērtība

tādējādi netiek ņemta vērtā, kad tiek saskaitīta izmantoto

neizcelsmes materiālu vērtība.

3.2. Noteikumi sarakstā atspoguļo

minimālo apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas nepieciešams, jo

lielāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana arī piešķir

izcelsmes statusu; attiecīgi pretēji - mazāka apjoma apstrādes

vai pārstrādes veikšana nevar nodrošināt izcelsmes statusu.

Tādējādi, ja noteikumi nodrošina, ka neizcelsmes materiāli

noteiktā ražošanas stadijā var tikt izmantoti, šādu materiālu

izmantošana agrīnā ražošanas stadijā ir atļauta, bet vēlākā -

nē.

3.3. Neietekmējot 3.2 piezīmes

nosacījumus, kas saka, ka "ražošana no jebkuras preču pozīcijas

materiāliem'', tad jebkuras preču pozīcijas materiāli/s (pat

materiāli ar to pašu aprakstu un preču pozīciju kā produkts) var

tikt izmantoti, tomēr pakļaujot tos specifiskiem ierobežojumiem,

kuri arī var būt ietverti noteikumos.

Tomēr izteiciens "ražošana no

jebkuras preču pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus

no preču pozīcijas Nr. ..." vai "ražošana no jebkuras preču

pozīcijas materiāliem, tai skaitā citiem materiāliem tajā pašā

preču pozīcijā kā produkts" nozīmē, ka jebkuras preču pozīcijas

materiāli var tikt izmantoti, izņemot tos, kam tāds pats apraksts

kā produkcijai saraksta 2.ailē.

3.4. Kad noteikums tabulā nosaka,

ka produkcija var tikt ražota no vairāk nekā viena materiāla, tas

nozīmē, ka jebkurš viens vai vairāki materiāli var tikt

izmantoti. Netiek prasīts, lai tiktu izmantoti

visi.

Piemērs:

Noteikums par audumu no HS 5208

līdz 5212 nosaka, ka var tikt izmantotas dabīgās šķiedras un var

tikt izmantoti, citu materiālu starpā, ķīmiskie materiāli. Tas

nenozīmē, ka abiem jābūt izmantotiem; var tikt izmantoti kā

viens, tā otrs, vai abi kopā.

3.5. kad noteikums tabulā nosaka,

ka produkcijai jābūt ražotai no noteikta materiāla, tas,

acīmredzot, nenoliedz citu materiālu izmantošanu, kuri nevar

izpildīt noteikumu tiem piemītošas dabas dēļ (skat. arī piezīmi

6.2. attiecībā uz tekstilu).

Piemērs:

1904. preču pozīcijas noteikums

par gataviem pārtikas produktiem, kurš īpaši izslēdz labības vai

tās atvasinājumu izmantošanu, neliedz izmantot minerālos sāļus,

ķimikālijas vai citus papildinājumus, kuri netiek iegūti no

labības.

Tomēr, tas neattiecas uz

produkciju, kas, lai arī nevar tikt ražota no konkrētā materiāla,

kas minēts tabulā, var tomēr tikt izgatavota no līdzīgas dabas

materiāla agrākā ražošanas stadijā.

Piemērs:

Gadījumā, kad ex 62.grupas apģērbs

ir izgatavots no neaustajiem materiāliem, ja tiek pieļauta tikai

neizcelsmes dzijas izmantošana šai izstrādājumu klasei, nav

iespējams sākt ar neausto audumu - pat tad, ja neaustie audumi

nevar normāli tikt izgatavoti no dzijas. Šādos gadījumos, sākuma

materiāls varētu būt pirms dzijas, tas ir, šķiedras stadijā.

3.6. Ja tabulas noteikumā tiek

noteiktas divas procentuālās vērtības neizcelsmes materiālu, kuri

var tikt izmantoti, maksimālā satura apzīmēšanai, tad šie

procentu rādītāji nevar tikt saskaitīti kopā. Visu izmantoto

neizcelsmes materiālu maksimālā vērtība nekad nedrīkst pārsniegt

augstāko no dotajiem procentu rādītājiem. Bez tam, individuālie

procentu rādītāji nedrīkst tikt pārsniegti attiecībā uz

noteiktajiem materiāliem, uz kuriem tie attiecas.

4. piezīme:

4.1. Jēdziens "dabīgās šķiedras"

tabulā tiek lietots attiecībā uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai

sintētiskās šķiedras. Tas attiecas uz ierobežotu stadiju pirms

vērpšanas, ieskaitot atkritumus, un, ja nav noteikts citādi,

iekļauj šķiedras, kuras ir kārstas, ķemmētas vai citādi

pārstrādātas, bet nevērptas.

4.2. Jēdziens "dabīgās šķiedras"

ietver 0503. preču pozīcijas zirgu astrus, 5002. un 5003. preču

pozīciju zīdu, kā arī 5101. līdz 5105. preču pozīciju vilnas

šķiedru, smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, 5201. līdz 5203.

preču pozīciju kokvilnas šķiedras un citas 5301. līdz 5305. preču

pozīciju augu šķiedras.

4.3. Jēdzieni "tekstila pulpa",

"ķīmiskie materiāli" un "papīra ražošanas materiāli" tiek lietoti

tabulā, attiecībā uz materiālus, kuri nav klasificēti 50. līdz

63. grupās, un kuri var tikt izmantoti mākslīgo, sintētisko vai

papīra šķiedru, vai dziju ražošanai.

4.4. Jēdziens "mākslīgā

štāpeļšķiedra" tiek lietots attiecībā uz 5501. līdz 5507. preču

pozīciju sintētisko vai mākslīgo pavedienu auklu, štāpēļšķiedrām

vai atkritumiem.

5. piezīme:

5.1. Gadījumā, ja produkcija

tabulā ir nosaukta ar atsauci uz šo Piezīmi, tad tabulas 3.ailes

nosacījumi netiek attiecināti uz nevienu tekstila pamatmateriālu,

kurš izmantots tās ražošanā un kas, kopā ņemot, sastāda 10% vai

mazāk no izmantoto tekstila pamatmateriālu svara (skat. zemāk arī

5.3. un 5.4. piezīmi).

5.2. Tomēr, 5.1.piezīmes pieļāvums

var tikt attiecināts tikai uz jaukto produkciju, kura izgatavota

no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Zemāk minētie materiāli ir

tekstila pamatmateriāli:

- zīds,

- vilna

- rupjie dzīvnieku mati,

- smalkie dzīvnieku mati,

- zirgu astri,

- kokvilna,

- papīra ražošanas materiāli un

papīrs,

- lini,

- kaņepāji,

- džuta un citu tekstila lūksnu

šķiedras,

- sizāls un citas Agave dzimtas

tekstila šķiedras,

- kokosriekstu, abakas, rāmijas un

citu tekstilaugu šķiedras,

- sintētiskie pavedieni,

- mākslīgie pavedieni,

- strāvu vadošie pavedieni,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

polipropilēna,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

poliestera,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

poliamīda,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

poliakrilonitrila,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

polimīda,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

politetrafluoroetilēna,

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

poli(fenilēna sulfīda),

- sintētiskās štāpeļšķiedras no

poli(vinilhlorīda),

- citas sintētiskās

štāpeļšķiedras,

- mākslīgās štāpeļšķiedras no

viskozas,

- pārējās ķīmiskās

štāpeļškiedras,

- no poliuretāna izgatavota

šķiedra (dzija), pārklāta ar elastīgu polietera kārtu, gluda vai

reljefa,

- no poliuretāna izgatavota

šķiedra, pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai

reljefa,

- Nr.5605 preču pozīcijas

(metalizētā šķiedra) produkti, kurā ir alumīnija sloksnes, kas

sastāv no alumīnija folijas serdes vai plastmasas plēves serdes,

pārklātas ar alumīnija pulveri vai nepārklātas, platumā, kas

nepārsniedz 5 mm, saspiestas ar caurspīdīgu vai krāsainu lipīgu

materiālu starp plastmasas plēves divām kārtām,

- citi 5605 preču pozīcijas

produkti.

Piemērs:

5205. preču pozīcijas dzija,

izgatavota no 5203. preču pozīcijas kokvilnas šķiedras un 5506.

preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras, ir jauktā dzija.

Tādējādi, neizcelsmes sintētiskā štāpeļšķiedra, kura neizpilda

izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem

materiāliem vai tekstila pulpas), var tikt izmantota, ar

nosacījumu, ka kopējais svars nepārsniedz līdz 10% no dzijas

svara.

Piemērs:

5112. preču pozīcijas vilnas

audums, kurš izgatavots no 5107. preču pozīcijas vilnas dzijas un

5509. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras dzijas, ir

jaukts audums. Tādējādi, sintētiskā dzija, kura neizpilda

izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem

materiāliem vai tekstila pulpas), vai vilnas dzija, kura

neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no

nekārstajām vai neķemmētajām un citādi vērpšanai nesagatavotām

dabīgajām šķiedrām), vai šo divu kombinācija var tikt izmantota

ar nosacījumu, ka to kopējais svars nepārsniedz

10%.

Piemērs:

5802. preču pozīcijas cauršūtie

tekstila audumi, kuri izgatavoti no 5205. preču pozīcijas

kokvilnas dzijas un 5210. preču pozīcijas kokvilnas auduma, tikai

tad uzskatāma par jauktu produkcija, ja pats kokvilnas audums ir

jaukts audums, kurš ir izgatavots no dzijām, kuras klasificētas

divās atsevišķās preču pozīcijās vai, ja izmantotās kokvilnas

dzijas pašas ir jauktas.

Piemērs:

Ja attiecīgais cauršūtais tekstila

audums būtu izgatavots no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas

un 5407. preču pozīcijas sintētiskā auduma, tad, izmantotās

dzijas ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un cauršūtais

tekstila audums, attiecīgi, ir jaukta produkcija.

5.3. Gadījumā, ja audumā

iestrādāta "grodota vai negrodota dzija, kura izgatavota no

poliuretāna segmentiem ar poliestera lokaniem segmentiem", šis

pieļāvums ir 20% attiecībā pret tādu dziju.

5.4. Gadījumā, ja audumi, kuri

satur lentu ar alumīnija folijas serdeni vai plastikāta plēves

serdeni ar vai bez alumīnija pulvera seguma, kuru platums

nepārsniedz 5 mm, kuras no abām pusēm kā sviestmaizē iespiestas

ar caurspīdīga vai krāsaina līmmateriāla palīdzību starp diviem

plastikāta plēves slāņiem, šis pieļāvums sastāda 30% attiecībā uz

šo lentu.

6. piezīme

6.1. Ja tabulā ir atsauce uz šo

Piezīmi, tad var tikt izmantoti arī tekstila materiāli (izņemot

oderes un starplikas), kas neatbilst šīs tabulas 3.ailes

noteikumiem attiecīgajai gatavajai produkcijai, ar nosacījumu, ka

tie tiek klasificēti citā pozīcijā, nekā produkcija, un ka to

vērtība nepārsniedz 8% no šīs produkcijas ex works

cenas.

6.2. Neietekmējot 6.3. piezīmes

nosacījumus, materiāli, kuri netiek klasificēti 50. līdz 63.

grupās, var tikt brīvi izmantoti tekstilprodukcijas ražošanai,

neatkarīgi no tā vai tie satur vai nesatur

tekstilu.

Piemērs:

Ja noteikums tabulā nosaka, ka

noteiktam tekstila priekšmetam, piemēram, biksēm, jāizmanto

dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piemēram, pogas,

jo pogas netiek klasificētas 50. līdz 63. grupās. Tāda paša

iemesla dēļ, tas neliedz izmantot rāvējslēdzējus pat tad, ja šie

rāvējslēdzēji parasti satur tekstilu.

6.3. Tur, kur tiek piemēroti

procentuālie noteikumi, materiālu, kuri netiek klasificēti

50.līdz 63.grupās, vērtībai ir jābūt ņemtai vērā, kad tiek

saskaitīta iestrādāto neizcelsmes materiālu vērtība.

7. piezīme

7.1. Preču pozīciju ex 2707, 2713

līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 nolūkos, ''specifiski

procesi'' ir sekojošie:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) sekundārā destilēšana, precīza

frakcionēšana;

(c) krekings;

(d) riformings;

(e) ekstrakcija ar selektīviem

šķīdinātājiem;

(f) process, kas satur visas

sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu

vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem, atkrāsošana un

attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, , aktivizētām zemēm,

aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) alkilēšana;

(i) izomerizācija.

7.2. 2710, 2711 un 2712 preču

pozīciju mērķiem "specifiski procesi" ir:

(a) vakuuma destilēšana;

(b) pārdestilācija ar

pārtvaicēšanu;

(c) krekings;

(d) riformings;

(e) selektīvā ekstrakcija;

(f) process, kas satur visas

sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu

vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem; atkrāsošana un

attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivizētām zemēm,

aktivizētu kokogli vai boksītu;

(g) polimerizācija;

(h) alkilēšana;

(ij) izomerizācija;

(k) attiecībā uz smagajām eļļām,

kas klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, desulfurizācija ar

ūdeņradi, kuras rezultātā apstrādātajos produktos sēra saturs

samazinās par 85 procentiem (metode ASTM D 1266-59 T);

(l) attiecībā uz precēm,

klasificētām 2710. preču pozīcijā - deparafinizēšana,

filtrēšana;

(m) attiecībā uz smagajām eļļām,

klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar ūdeņradi pie

spiediena vairāk kā 20 bāri pie temperatūras lielākas kā 250° C,

izmantojot katalizatorus atšķirīgus no tiem, kas izsauc

desulfurizāciju, ja ūdeņradis veido aktīvu elementu ķīmiskajā

reakcijā. Turpmākā ex 2710.preču pozīcijā klasificēto smēreļļu

apstrāde ar ūdeņradi (piemēram hidrogenēšana vai atkrāsošana),

lai uzlabotu krāsu vai stabilitāti, netiek uzskatīta par

specifisku procesu;

(n) attiecībā uz degvieleļļām,

klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, destilēšana pie atmosfēras

spiediena ar nosacījumu, ka atgūtais tilpums, ieskaitot zudumus,

ir mazāks par 30 procentiem pie temperatūras ne lielākas kā 300

°C pēc ASTM D 86 metodes;

(o) attiecībā uz smagajām eļļām,

izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, kuras klasificētas ex 2710.

preču pozīcijā, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko lauku;

(p) attiecībā uz jēlproduktiem,

klasificētiem 2712. preču pozīcijā, eļļas atdalīšana destilējot

no produktiem (petrolejas želeja, ozekerīts, lignītvasks vai

kūdras vasks, parafīna vasks, ar eļļas saturu mazāku kā 0,75

procenti).

7.3. 2707, 2713 līdz 2715, ex

2901, ex 2902 un ex 3403. preču pozīciju nolūkos, vienkāršas

operācijas kā attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem,

atsāļošana, atūdeņošana, filtrēšana, iekrāsošana, iezīmēšana,

naftas produkta ar noteiktu sēra saturu iegūšana, pievienojot

dažādus sēra saturošus savienojumus. Jebkura šo operāciju

kombinācija vai līdzīgas operācijas nepiešķir izcelsmi.

III pielikums

EUR. 1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA

PARAUGS UN PIETEIKUMA IESNIEGŠANA EUR.1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA

SAŅEMŠANAI

Iespiešana

1.Katrai veidlapai jābūt 210 x 297

mm lielai; pieļaujamā garuma nobīde ir līdz mīnus 5 mm vai plus 8

mm. Tās izgatavošanā jāizmanto balts, izmēriem atbilstošs

rakstāmpapīrs, kas nesatur mehāniskos piemaisījumus un sver ne

mazāk par 25 g/m2. Tam jāsatur iespiestu zaļu kopējošos

aizmugures pamatni, kas padara acīmredzamu jebkādu viltošanu ar

mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2. Šī Līguma Pušu muitas iestādes var paturēt tiesības pašām

iespiest veidlapas vai var nodot to iespiešanu pilnvarotām

spiestuvēm. Pēdējā gadījumā, katrai veidlapai ir jāsatur atsauce

uz šādu pilnvarošanu. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja vārdam

un adresei vai zīmei, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Uz

tās jābūt arī sērijas numuram, iespiestam vai neiespiestam, pēc

kura veidlapu var identificēt.

Apvienotā Deklarācija par izmaiņu

izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu

rezultātā

Kur, sekojot atbilstoši

grozījumiem nomenklatūrā, izmaiņas izcelsmes noteikumos, kas

ieviesti ar Lēmumu Nr. 1/2002 maina jebkura pirms Lēmuma Nr. 1/2002

pastāvošā noteikuma būtību un izrādās, ka šādi grozījumi rada

kaitējumu attiecīgo sektoru interesēm, tad, ja viena no Pusēm

laikposmā līdz 2004.gada 31.decembrim ieskaitot pieprasa,

Apvienotā Komiteja steidzamības kārtā izvērtē nepieciešamību

atjaunot attiecīgā noteikuma būtību kāda tā bija pirms Lēmuma

Nr. 1/2002.

Jebkurā gadījumā Apvienotā

Komiteja trīs mēnešu laikā no kādas Puses pieprasījuma

iesniegšanas lemj atjaunot vai neatjaunot attiecīgā noteikuma

būtību.

Ja attiecīgo noteikumu būtība ir

atjaunota, Līgumslēdzējas puses paredz juridisko ietvaru

struktūru, lai nodrošinātu, ka jebkuras muitas nodevas, kas

samaksātas par attiecīgām precēm, kuras importētas pēc 2002.

gada1.janvāra, var būt atmaksātas.