21. pants

Deklarācijas uz rēķina -- faktūras sastādīšanas nosacījumi

1. Deklarāciju uz rēķina - faktūras, kā minēts 16. (1) (b) pantā, var sastādīt:

(a) atzīts eksportētājs 22. panta izpratnē;

(b) jebkurš eksportētājs jebkuram sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6 000 ECU.

2. Deklarācija uz rēķina - faktūras var tikt sastādīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta kā Latvijas, Turcijas vai 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkcija un izpilda citas šī Protokola prasības.

3. Eksportētājam, kas sastāda deklarāciju uz rēķina - faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī citu šī Protokola prasību izpildi.

4. Eksportētājam jāsastāda deklarācija uz rēķina - faktūras, kuras piemērs dots IV Pielikumā, drukātā vai iespiestā uz rēķina - faktūras, kravas pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar eksportētājvalsts nacionālo likumdošanu. Deklarācija var tikt arī sastādīta rakstiski; šādā gadījumā tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem.

5. Deklarācijām uz rēķina - faktūras jāsatur eksportētāja paraksts. Tomēr, atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šādu deklarāciju, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm rakstisku apstiprinājumu, ka tas uzņemas pilnu atbildību par katru rēķinu - faktūru, kas identificē to kā parakstītāju.

6. Deklarācijas uz rēķina - faktūras var sastādīt eksportētājs kad produkcija, uz kuru tā attiecas, tiek eksportēta vai pēc tam uz nosacījuma, ka tā tiek iesniegat importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo preču importa.