7. pants

Izdošanas process un nepieciešamie dokumenti

1. Visi izdošanas lūgumi tiek nosūtīti pa diplomātiskiem kanāliem, iekļaujot arī 10.pantā minēto nosūtīšanas kārtību.

2. Visi lūgumi satur:

(a) dokumentus, izklāstu vai cita veida informāciju par izdodamās personas identitāti un iespējamo atrašanās vietu;

(b) informāciju par noziedzīga nodarījuma faktiem un lietas procesuālo vēsturi;

(c) izklāstu par attiecīgo tiesību normu tekstu, kas raksturo tāda noziedzīga nodarījuma būtiskās sastāva pazīmes, par kuru ir lūgta izdošana;

(d) izklāstu par attiecīgo tiesību normu tekstu, kas nosaka sodu par noziedzīgu nodarījumu;

(e) izklāstu par tiesību normu tekstu, raksturojot jebkādus kriminālvajāšanas termiņus; un

(f) dokumentus, izklāstu vai cita veida šī panta 3. un 4.punktā minēto informāciju.

3. Lūgums par personas izdošanu kriminālvajāšanai satur arī:

(a) tiesneša, tiesas vai citas kompetentas iestādes lēmuma par apcietināšanu kopiju;

(b) apsūdzības dokumentu kopiju; un

(c) tādu informāciju, kas dotu pietiekamu pamatu uzskatīt, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir lūgta izdošana.

4. Izdošanas lūgums attiecībā uz personu, kas ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru ir lūgta izdošana, arī satur:

(a) notiesājoša sprieduma kopiju vai, ja kopija nav pieejama, tiesas iestādes ziņojumu, ka persona ir notiesāta;

(b) informāciju, kas norāda, ka izdodamā persona ir persona, kuras vaina ir konstatēta;

(c) piespriestā soda kopiju, ja izdodamajai personai ir piespriests sods, un paziņojumu par izciesto sodu daļu; un

(d) gadījumā, ja persona ir notiesāta aizmuguriski, 3.punktā minētos dokumentus.

5. Lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzēju valsti sniegt papildu informāciju norādītā saprātīgā laika posmā, ja tā uzskata, ka sniegtā informācija par izdošanas lūgumu nav pietiekama, lai tiktu ievērotas šī panta prasības. Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra tieši var lūgt un sniegt papildu informāciju.

6. Ja lūguma iesniedzēja valsts paredz iespējamību sniegt īpaši sensitīvu informāciju, kas pamato tās izdošanas lūgumu, tā var apspriesties ar lūguma saņēmēju valsti, lai noteiktu, kādā mērā lūguma saņēmēja valsts spēj aizsargāt informāciju. Ja lūguma saņēmēja valsts nevar aizsargāt informāciju tādā veidā, kā to pieprasa lūguma iesniedzēja valsts, lūguma iesniedzēja valsts nosaka, vai informācija tomēr tiks iesniegta.