Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

28. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību viena otrai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura ir iesniegusi lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā Valsts saskaņā ar tās likumiem, kuri tiek piemēroti šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi, saskaņā ar šīs Valsts likumiem.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumiem. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākošies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta 3. vai 4. punkta noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentas iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās laba. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara to zināmu otrajai Valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens "nodoklis" nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procenti.