7. pants

Novērošana

1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 40.pantu Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta (to kompetences ietvaros) darbinieki Latvijas Republikā un Centrālās kriminālās policijas, Centrālās tiesībaizsardzības policijas, Policijas prefektūru, Robežsardzes pārvaldes un Nodokļu un muitas pārvaldes (to kompetences ietvaros) darbinieki Igaunijas Republikā, kas savā valsts teritorijā novēro personu par tādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm, vai tādu personu, kuru novērošana var palīdzēt identificēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu vai noteikt tās atrašanās vietu, drīkst turpināt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās Puses centrālās iestādes atļauju. Atļauja turpināt novērošanu tiek izsniegta, atbildot uz pieprasītājas Puses centrālās iestādes lūgumu, un tai var būt noteikti nosacījumi.

2. Novērošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

1) darbinieki, kas veic novērošanu, ievēro šā Līguma noteikumus un tās Puses nacionālos normatīvos aktus, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, un tie ievēro šīs Puses attiecīgo vietējo iestāžu likumiskas prasības;

2) šā panta 1.punktā minētajā situācijā darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir jābūt dokumentam, kas apliecina 1.punktā minētās atļaujas saņemšanu;

3) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir dienesta apliecības un sakaru līdzekļi;

4) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās;

5) darbinieki, kas turpina novērošanu, nedrīkst aizturēt vai arestēt novērošanā esošo personu;

6) dienesta ieroču lietošana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta personas dzīvība.

3. Ja steidzamos gadījumos šā panta 1.punktā minētā atļauja nevar tikt iepriekš pieprasīta, darbinieki drīkst turpināt veikt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1) novērošana tiek veikta attiecībā uz jebkādu noziedzīgu nodarījumu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm;

2) tās Puses centrālās iestādes, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, tiek nekavējoties informētas jau novērošanas laikā par to, ka tiek šķērsota valsts robeža, norādot šādas šķērsošanas laiku un vietu;

3) šā panta 1. punktā minētajam lūgumam jābūt nosūtītam nekavējoties, izklāstot iemeslus valsts robežas šķērsošanai bez iepriekšējas atļaujas; novērošana tiek pārtraukta, tiklīdz kā tās Puses centrālās iestādes, kuras valsts teritorijā tā tiek turpināta, to pieprasa vai, ja atļauja nav iegūta piecas stundas pēc valsts robežas šķērsošanas.

4. Pēc novērošanas pārtraukšanas darbinieki, kas turpināja novērošanu, ziņo par visiem novērošanas apstākļiem šā panta 1.punktā minētajai tās Puses attiecīgajai kompetentajai iestādei, kuras valsts teritorijā novērošana tika turpināta un viņus var pieprasīt ierasties šajā iestādē. Tās Puses kompetentās iestādes, kuru darbinieki ir veikuši novērošanu, sniedz palīdzību izmeklēšanā, kā arī tiesvedībā, kas seko operācijai, kurā tie piedalījušies, ja to lūdz tās Puses kompetentā iestāde, kuras valsts teritorijā novērošana ir notikusi.