Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi

tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā

Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo

pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā,

uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tai

peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo

pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts

uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,

izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā

Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms

tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un

atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību

tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu

darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts

atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības

vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos

un vispārējos administratīvos izdevumus, saskaņā ar šīs valsts

nodokļu normatīvo aktu noteikumiem un ierobežojumiem. Tomēr, šādi

atskaitījumi netiek atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā

faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā

galvenajam uzņēmumam vai kādam citam tā birojam kā

autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par

patentu, zinātības (know-how) vai citu tiesību izmantošanu, vai

kā komisijas maksu vai citu maksu par vadības vai īpašu

pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma

gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām, kuras ir

aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot pastāvīgās

pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas (citādas kā

faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība saņem no

galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja kā autoratlīdzību,

atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu,

zinātības (know-how) vai citu tiesību izmantošanu, vai kā

komisijas maksu vai citu maksu par vadības vai īpašu pakalpojumu

sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, kā

procentu maksājumus par naudas summām, kas ir aizdotas galvenajam

uzņēmumam vai kādam citam no tā birojiem.

4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai

tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus

uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

5. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko

attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu

un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties

citādi.

6. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi

aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu

pantu noteikumus.