26. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic
informācijas, kas ir paredzami svarīga šī Līguma noteikumu vai
nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai prasību izpildei
attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti
Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai
pašvaldības labā, tiktāl, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav
pretrunā ar šo Līgumu, apmaiņa. Līguma 1. un 2.pants neierobežo
informācijas apmaiņu.
2. Saskaņā ar 1.daļā noteikto jebkura informācija, ko saņem
Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā
informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem
aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm
(tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir
iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā,
likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā.
Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi
iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju
atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.
3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumus nedrīkst
izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij
pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un
administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti
piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras
izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (order
public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt
informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto savi
informācijas iegūšanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto
informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija
otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas
vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums ir pakļauts uz
3.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus
nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij
atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav
nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.
5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot
tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu attiekties sniegt
informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,
cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz
pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar
īpašumtiesībām personā.