Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

26. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic

informācijas, kas ir paredzami svarīga šī Līguma noteikumu vai

nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai prasību izpildei

attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti

Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai

pašvaldības labā, tiktāl, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav

pretrunā ar šo Līgumu, apmaiņa. Līguma 1. un 2.pants neierobežo

informācijas apmaiņu.

2. Saskaņā ar 1.daļā noteikto jebkura informācija, ko saņem

Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā

informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem

aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm

(tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir

iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā,

likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā.

Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi

iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju

atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumus nedrīkst

izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij

pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti

piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (order

public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt

informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto savi

informācijas iegūšanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto

informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija

otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas

vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums ir pakļauts uz

3.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus

nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij

atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav

nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot

tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu attiekties sniegt

informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,

cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz

pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar

īpašumtiesībām personā.