Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

AUTORATLĪDZĪBAS

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko

izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt

nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus

atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā

Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas, bet, ja autoratlīdzības

patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,

nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, ja

autoratlīdzības izmaksā Līgumslēdzējas Valsts sabiedrība otras

Līgumslēdzējas Valsts sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) un

ir autoratlīdzības patiesā labuma guvēja;

b) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos

gadījumos.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē

jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru

autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras

autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu, arī

kinofilmām un filmām vai ierakstiem un citiem attēla vai skaņas

reprodukcijas līdzekļiem radio vai televīzijas pārraidēm, uz

jebkuru patentu, preču zīmi, dizainu vai paraugu, plānu, slepenu

formulu vai procesu, vai par ražošanas, komerciālo vai zinātnisko

iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par

informāciju attiecībā uz ražošanas, komerciālo vai zinātnisko

pieredzi.

4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja

autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas

Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,

kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo

pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos

pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto

pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta

autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo

pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no

apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts

rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī.

Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā,

vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,

izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai

tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radies pienākums

izmaksāt autoratlīdzību, un ja šo autoratlīdzību izmaksā (sedz)

šī pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts,

ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā

pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un

patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu

personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu,

tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz

summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais

labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad

šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo

minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo

summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas

Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs Konvencijas pārējos

noteikumus.