Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

26. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic

informācijas, kas ir paredzami svarīga šīs Konvencijas noteikumu

piemērošanai vai nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai

izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas

uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo

vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav

pretrunā ar Konvenciju, apmaiņa. Konvencijas 1. un 2.pants

neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkura informācija, ko saskaņā ar 1.daļā noteikto, saņem

Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tik pat slepenu kā

informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem

aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm

(ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes ), kas ir

iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā,

izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā

pārraudzību. Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto

vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo

informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti

piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt

informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto savi

informācijas iegūšanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto

informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija

otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas

vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums ir pakļauts

3.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus

nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij

atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav

nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt

informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,

cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz

pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar

īpašumtiesībām otrā personā.