Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu

25. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā

Valstī neattiecas nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības,

kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar

to saistītās prasības, kuras tādos pašos apstākļos, jo īpaši

sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs

otras valsts piederīgajiem.

2. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma

pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt

nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts rezidentam,

kas veic tādu pašu darbību tādos pašos apstākļos. Šo noteikumu

nedrīkst iztulkot tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij

pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem

jebkādu personisku atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu

attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās

rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes

saistības.

3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas,

11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti,

autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts

uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot

šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem

noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts

rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras

Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā

kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā

tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

4. Nekas šajā pantā nedrīkst tikt interpretēts tādējādi, ka

tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij juridisku pienākumu attiecināt

uz otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem atvieglojumus, ko

piešķir jebkura kārtība, priekšrocības vai privilēģijas, kas var

tikt piemēroti jebkurai trešajai valstij vai tās rezidentiem

saskaņā ar muitas savienības, ekonomiskās savienības, brīvās

tirdzniecības zonas izveidošanu vai jebkuru reģionālo vai

apakšreģionālo vienošanos, kas ir pilnīgi vai galvenokārt

saistīta ar nodokļu uzlikšanu vai kapitāla kustību, kurā viena no

pusēm ir šī pirmā minētā valsts.

5. Šī panta noteikumi attiecas uz nodokļiem, uz kuriem

attiecas šī Konvencija.