10. pants

1. Atkarībā no nepieciešamības un lietderības apsvērumiem un

pēc savstarpējas saskaņošanas Pusēm ir jāveic pasākumi, lai

nodrošinātu robežūdeņu krastu nemainīgu stāvokli un nostiprinātu

krastus.

2. Lai novērstu robežūdeņu krastu stāvokļa izmaiņas, šie

krasti ir jānostiprina vietās, kuras noteikusi Kopējā komisija.

Šādus darbus veic un attiecīgās izmaksas sedz tā Puse, kurai

pieder krasts, ja vien iepriekš minētais nav saistīts ar otras

Puses darbību.

3. Upes gultnes izmaiņu gadījumā valsts robežas, kas noteikta

pa upi, atrašanās nemainās, ja vien Puses nevienojas citādi.

4. Konstatējot robežūdeņu ūdensteces gultnes izmaiņas faktu,

Kopējā komisija vērtē iepriekšējās gultnes atjaunošanas iespēju

un lietderību.

5. Ja nav iespējams vai nav lietderīgi atjaunot robežūdeņu

ūdensteces gultni tās iepriekšējā stāvoklī, Kopējā komisija

izstrādā priekšlikumus par demarkācijas izmaiņām vai valsts

robežas atrašanās izmaiņām, bet, ja nepieciešams, - par to zemes

gabalu savstarpēju kompensēšanu, kas atdalījušies no Pušu valstu

teritorijas robežūdeņu ūdensteces gultnes dabīgo izmaiņu

rezultātā.

6. Dokumentus, kuros konstatētas dabas parādību rezultātā

radušās valsts robežas atrašanās izmaiņas, noformē kā

redemarkācijas dokumentus, un tie stājas spēkā dienā, kad

notikusi notu apmaiņa par to valsts iekšējo procedūru pabeigšanu,

kas nepieciešamas, lai tie stātos spēkā. Turklāt šie dokumenti

aizstāj daļu no redemarkācijas dokumentiem, kuros fiksēta valsts

robežas iepriekšējā atrašanās.

7. Ja, veicot valsts robežas inventarizāciju, tiks konstatēts,

ka mērījumu dati, kas norādīti redemarkācijas dokumentos,

nesakrīt ar datiem, kas iegūti dabā veikto kopīgo mērījumu gaitā,

taču robežzīmju izvietojums nav mainījies, jāvadās no pēdējiem

dabā veikto mērījumu datiem, kurus noformē kā redemarkācijas

dokumentus.