11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pārrobežu vajāšana
1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 41.pantu vienas Puses darbinieki, kas savā valstī vajā personu par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts Eiropas aresta orderim, drīkst turpināt pārrobežu vajāšanu otras Puses valsts teritorijā. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja vajātā persona izbēgusi no iepriekšējā apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas.
2. Vēlākais šķērsojot valsts robežu, Valsts policija Latvijas Republikā vai Lietuvas policija (Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Policijas departaments un vietējās policijas iestādes) Lietuvas Republikā, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiks turpināta, tiek nekavējoties informētas par to, ka darbinieki, kas veic vajāšanu šķērso valsts robežu, norādot šķērsošanas vietu un laiku, kā arī par darbinieku, kas veic vajāšanu, ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kā arī par speciālajiem sakaru līdzekļiem.
3. Valsts policija Latvijas Republikā vai Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments Lietuvas Republikā nekavējoties pieņem lēmumu par pārrobežu vajāšanas atļaušanu vai aizliegšanu.
4. Pārrobežu vajāšana var tikt turpināta otras Puses valsts teritorijā ne ilgāk kā vienu stundu pēc tās valsts robežas šķērsošanas.
5. Pēc informācijas par pārrobežu vajāšanu saņemšanas tās Puses policijas iestādes, kuras valsts teritorijā tiek turpināta pārrobežu vajāšana, nekavējoties veic pasākumus, lai pārņemtu pārrobežu vajāšanu.
6. Darbiniekiem, kas turpina vajāšanu:
1) jābūt viegli atpazīstamiem kā amatpersonām pēc formastērpa, piedurknes apsēja vai transporta līdzekļa piestiprinātajiem atšķirības zīmēm vai citām atšķirības zīmēm;
2) jābūt dokumentiem, kas apliecina to, ka viņi darbojas oficiāli, un jāuzrāda tos ik reizi pēc tās Puses kompetento iestāžu darbinieku lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta;
3) aizliegts izmantot dienesta ieroci, izņemot gadījumus, kad apdraudēta personas dzīvība;
4) jāievēro šā Līguma noteikumi un tās Puses nacionālie normatīvie akti, kuras valsts teritorijā viņi darbojas, un jāpakļaujas tās Puses kompetento iestāžu norādījumiem;
5) aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās, kā arī aizliegts veikt kādu citu darbību, kas ir pretrunā Šengenas Konvencijas noteikumiem.
7. Vajāto personu aiztur tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta; ja šādi darbinieki nevar pietiekami ātri iesaistīties vajāšanā, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizkavēt vajāto personu, kamēr tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā notiek pārrobežu vajāšana, var aizturēt vajāto personu.
8. Pārrobežu vajāšana tiek nekavējoties pārtraukta pēc tās Puses iestāžu lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta, kas Latvijas Republikā ir Valsts policija un Lietuvas Republikā — Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments. Mutisks lūgums pārtraukt pārrobežu vajāšanu tiek nekavējoties apstiprināts rakstveidā.
9. Ja pārrobežu vajāšana tiek pārtraukta vai pabeigta, darbinieki, kas veica vajāšanu, rakstveidā ziņo par visiem vajāšanas apstākļiem tai attiecīgajai policijas iestādei, kuras valsts teritorijā vajāšana tika turpināta.
10. Šajā pantā minētie darbinieki ir Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki Latvijas Republikā un Lietuvas policijas darbinieki un Valsts robežsardzes dienesta darbinieki Lietuvas Republikā.