7. pants

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņai tiek

uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic

uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu

pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību

minētajā veidā, uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņai var uzlikt

nodokļus otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var

attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Tomēr peļņa, kas gūta

par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu, kas ir tādi paši vai

līdzīgi tiem, kas tiek pārdoti, izmantojot pastāvīgo

pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo

pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana

ir tikusi organizēta tādā veidā, lai izvairītos no nodokļu

maksāšanas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts

uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,

izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā

Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms

tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un

atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību

tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un pilnīgi neatkarīgi veiktu

darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts

atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības

vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos

un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr šādi atskaitījumi

nav atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko

izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam

uzņēmumam vai kādam citam šī uzņēmuma birojam kā autoratlīdzību,

atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai

citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai

īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu

uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām,

kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot

pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas

(citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā

pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja

kā autoratlīdzību, atalgojumu, vai cita veida līdzīgus maksājumus

par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu

par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku

pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, procentu maksājumus par naudas

summām, kuras ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no

tā birojiem.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo

pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu

proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz

Līgumslēdzējai Valstij kā parasti pēc šī principa noteikt peļņas

daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei tomēr

jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem

principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai

tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus

uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

6. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko

attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu

un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties

citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi

aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu

pantu noteikumus.