26. pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu

informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu

piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai

izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas

uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to administratīvo vienību vai

pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo

konvenciju. Šīs konvencijas 1. un 2. pants neierobežo

informācijas apmaiņu.

2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā

ar šā panta 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā

informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem

aktiem, un to izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp

tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šā

panta 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā,

piespiedu līdzekļu piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai

apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas

personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi

iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju

atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no

iepriekš minētā Līgumslēdzēja Valsts saņemto informāciju var

izmantot citām vajadzībām, ja šādu informāciju var izmantot šādām

citām vajadzībām saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Valstu

normatīvajiem aktiem un informācijas sniedzējas valsts kompetentā

iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā šā panta 1. un 2. punkts nav

interpretējams tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij

pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts

vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts

vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto

administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

public).

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo

pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas

apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja

pieprasītā informācija šai otrajai Līgumslēdzējai Valstij,

iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz

iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas šā panta

3. daļas ierobežojumi, taču nekādā gadījumā šie ierobežojumi

nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij

atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav

nacionālas intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā šā panta 3. daļas noteikumi nav

interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties

sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir

banka, cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas

uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta

ar īpašumtiesībām kādā personā.