Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi

tikai šajā valstī, ja vien uzņēmums neveic uzņēmējdarbību otrā

Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo

pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā,

uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai

tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo

pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar šā panta 3. daļas noteikumiem, ja

Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā

Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo

pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo

pārstāvniecību attiecināma tāda peļņa, kādu tā varētu gūt, ja

būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai

līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un

pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā

pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts

atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības

uzņēmējdarbības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citviet,

tostarp operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr

šādi nav atļauts atskaitīt summas, ko pastāvīgā pārstāvniecība

izmaksājusi (kas nav faktisko izdevumu atmaksa) uzņēmuma

galvenajam birojam vai jebkuram citam tā birojam kā

autoratlīdzību, atalgojumu vai citus līdzīgus maksājumus par

patentu vai citu tiesību izmantošanu vai kā komisijas maksu par

konkrētiem pakalpojumiem vai pārvaldību, vai, izņemot, ja

uzņēmums darbojas banku nozarē, kā ienākumu no parādprasībām

attiecībā uz pastāvīgajai pārstāvniecībai aizdotajiem naudas

līdzekļiem. Tāpat, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu,

neņem vērā summas, ko pastāvīgā pārstāvniecība saņem (kas nav

faktisko izdevumu atmaksa) no uzņēmuma galvenā biroja vai jebkura

cita tā biroja kā autoratlīdzību, atalgojumu vai citus līdzīgus

maksājumus par patentu vai citu tiesību izmantošanu vai kā

komisijas maksu par konkrētiem pakalpojumiem vai pārvaldību, vai,

izņemot, ja uzņēmums darbojas banku nozarē) kā ienākumu no

parādprasībām attiecībā uz uzņēmuma galvenajam birojam vai citam

tā birojam aizdotajiem naudas līdzekļiem.

4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai

tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai ražojumus uzņēmuma

vajadzībām.

5. Lai piemērotu iepriekšējās daļas, peļņu, kas attiecināma uz

pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka, izmantojot vienu un

to pašu metodi, ja vien nav pamatots un pietiekams iemesls

rīkoties citādi.

6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi

aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu

pantu noteikumus.

7. Šis pants neietekmē neviena tāda Līgumslēdzējas Valsts

normatīvā akta darbību, kas attiecas uz uzlikto nodokli

nerezidentu gūtajam ienākumam no apdrošināšanas darbībām ar

nosacījumu, ka gadījumā, ja vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī

spēkā esošais attiecīgais normatīvais akts tiek mainīts (kas nav

nelieli aspekti, lai neietekmētu tā vispārējo būtību) šīs

konvencijas parakstīšanas datumā, Līgumslēdzējas Valstis

savstarpēji apspriežas, lai vienotos par jebkādu šīs daļas

atbilstīgu grozījumu.