32. pants

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits

4 35078

Aplēsēs izmantotās metodikas

apraksts, vienlaikus nodrošinot, ka aplēses tiek aprēķinātas

pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī.

Aplēsē izmantoti EIKIS sistēmas dati par enerģētiski

nabadzīgo mājsaimniecību skaitu Latvijā (uz 2025. gada

martu) un EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētā

projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu

izstrādē" (TSI projekts) 2. nodevuma rezultāti (skatīt

4. tabulu), kura ietvaros tika veikta Regulā 2023/955

noteikto mazaizsargāto grupu apzināšana un analizēts

potenciālais ETS 2 ietekmes palielinājums.

Enerģētiski nabadzīgās

mājsaimniecības

Saskaņā ar EIKIS sistēmas datiem (skatīt SKF plāna

1.4.1. sadaļu), Latvijā uz 30.09.2025. ir identificētas 879

654 mājsaimniecības, no kurām 348 581 mājsaimniecības jeb

39,63% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās

nabadzības riskam.

Mazaizsargātas

mājsaimniecības

Kopējais prognozētais mazaizsargāto

mājsaimniecību skaits ir 341 333 mājsaimniecības.

Aprēķins balstīts uz Regulā 2023/955 noteikto definīciju,

proti, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas

enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un

2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā

ietekme. Attiecīgi, mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ir

summa, ko veido:

EIKIS sistēmas dati par mājsaimniecībām, kas

pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (348 581

mājsaimniecības), un

TSI projekta dati par ETS 2 prognozēto

ietekmi (3 000 mājsaimniecības) uz mazaizsargāto

mājsaimniecību skaita palielinājumu (pie ETS 2 emisijas

kvotu cenas 60 EUR/t CO2).

Mazaizsargātie transporta

lietotāji un personas, kuras ir transporta nabadzīgas

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto izpēti un

analīzi, paredzams, ka mājsaimniecībām, kas izmanto benzīnu

vai dīzeļdegvielu, oglekļa cena radīs papildu izdevumus, un

ka tie būs lielāki apakšējās ienākumu decilēs un mazāki -

augšējās ienākumu decilēs.

Mājsaimniecību apdzīvotības blīvumam ir liela nozīme

ETS2 ietekmes noteikšanā. Paredzams, ka ETS 2 izmaksas

vairāk skars mājsaimniecības reti apdzīvotās teritorijās,

jo lielāka daļa no to kopējiem izdevumiem tiks novirzīta

šīm izmaksām. Gan pilsētu, gan lauku teritorijās

mājsaimniecībām degvielas izmaksas palielināsies līdzīgi.

Taču pilsētu mājsaimniecībām ierasti ir lielāki ienākumi,

tāpēc tām var būt vieglāk absorbēt finansiālo ietekmi, kā

arī transporta izmaksas sastāda mazāku daļu no to kopējiem

izdevumiem nekā lauku teritorijās dzīvojošajām

mājsaimniecībām. Ir svarīgi norādīt, ka daudzām

mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav transportlīdzekļa.

Šīm mājsaimniecībām var nebūt tiešu izdevumu palielinājumu

ETS2 izmaksu dēļ, bet tās var tikt ietekmētas, ja šīs

izmaksas ietekmē sabiedrisko transportu, kā arī citus

transporta veidus, piemēram, skolu autobusus, koplietošanas

transportlīdzekļus, transportlīdzekļus, ko izmanto sociālo

pakalpojumu sniegšanai utt. Šīs mājsaimniecības joprojām

var saņemt atbalstu no Fonda, ja tās tiek uzskatītas par

transporta nabadzīgām. Tiek pieņemts, ka 20% personu

pirmajā ienākumu kvintilē nevar atļauties automašīnu

finansiālu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar TSI projekta ietvaros veikto novērtējumu

Latvijā aptuveni 10% mājsaimniecību un aptuveni 13%

iedzīvotāju (kas atbilst 246 200 personām) tiek uzskatīti

par mazaizsargātām transporta nabadzības kontekstā

un tās īpaši ietekmē ETS 2 ieviešana. Ietekmēto

mājsaimniecību un indivīdu skaitu ETS 2 emisijas kvotu cena

ietekmē tikai nedaudz (skatīt 14.attēlu), kas nozīmē, ka

ETS 2 ietekme ir ierobežota - lielākā daļa mājsaimniecību

un personu, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām

transporta nabadzības kontekstā un īpaši mazaizsargātām

pret ETS 2 ieviešanu, tiek identificētas pat pie oglekļa

cenas 0 EUR/tCO2.

14.

attēls. Mājsaimniecības un iedzīvotāji, kurus skar

transporta nabadzība un kurus būtiski skar ETS 2 radītā

ietekme (% no kopējā apjoma)

(Avots:

TSI projekta ziņojuma rezultāti (2025))

Citi rādītāji liecina, ka transporta nabadzība ir

īpaši raksturīga iedzīvotāju grupām ar zemākiem ienākumiem

un lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotājiem ir apgrūtināta

piekļuve sabiedriskajam transportam - 8,6% lauku

iedzīvotāju norādīja, ka piekļuve sabiedriskajam

transportam ir ļoti apgrūtināta, salīdzinot ar 4,8% no

kopējā iedzīvotāju skaita. Automašīnas trūkums ir lielāka

problēma ienākumu sadales zemākās kvintiles iedzīvotājiem,

kur 22% aptaujāto apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu.

Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo ciemos un piepilsētās,

tikpat bieži apgalvo, ka nevar atļauties automašīnu, kā

iedzīvotāji pilsētās.

Mazaizsargāti

mikrouzņēmumi

ETS 2 ietekmes novērtējums uz mikrouzņēmumiem tika

novērtēts TSI projekta ietvaros. Atbilstoši TSI projekta

ietvaros veiktajam novērtējumam, Latvijā pakalpojumu

nozares mikrouzņēmumi, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā

apkurei un citām vajadzībām, veido aptuveni 41% no visiem

mikrouzņēmumiem, kas ir aptuveni 42 500 uzņēmumu. No tiem

aptuveni 11 000 tiek uzskatīti par mazaizsargātiem. Turklāt

aptuveni 19% mikrouzņēmumu (aptuveni 19 500 uzņēmumu)

pieder transportlīdzekļi, neņemot vērā transporta nozares

uzņēmumus, bet tikai 4 350 no tiem var uzskatīt par

mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem.

Paredzams, ka ETS 2 ietekme uz enerģijas patēriņu un

izmaksām transporta nozarē un mikrouzņēmumos, kas regulāri

izmanto transportu, būs lielāka nekā parastiem uzņēmumiem.

Lielākā ietekme ir uz mikrouzņēmumiem, kas nodarbojas ar

kravu autopārvadājumiem.

Mikrouzņēmumu enerģijas patēriņš Latvijā var pārklāties

ar mājsaimniecību enerģijas patēriņu, jo īpaši gadījumos,

kad personas dzīvo un strādā vienā ēkā. Turklāt, ņemot vērā

salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu daudzos reģionos,

ievērojama daļa mikrouzņēmumu var būt mazaizsargāti pret

pieaugošajām transporta izmaksām, jo to darbība bieži ir

atkarīga no transportlīdzekļu izmantošanas. No

mikrouzņēmumu apsekojuma rezultātiem gaidāms plašāks

ieskats mikrouzņēmumu kontekstā Latvijā.

TSI projekta ietvaros veiktā

analīze un metodika

TSI projekta ietvaros veiktajā analīzē tika izmantoti

dažādi dati, tostarp:

makro- un mikro - modelēšana, pamatojoties

uz ES līmeņa apsekojumu datu kopām un citiem ES līmeņa

avotiem;

ETS 2 ietekme uz degvielas un kurināmā cenas

palielinājumu79;

valsts un reģionālie statistikas dati,

tostarp tādi rādītāji kā enerģijas patēriņš, emisiju

līmenis un sociālekonomiskie rādītāji;

konsultācijas ar ekspertiem, lai

apstiprinātu pieņēmumus un uzlabotu ietekmes novērtējuma

pamatotību;

metodoloģiskas diskusijas ar EK;

pirmajā ieinteresēto pušu iesaistes pasākumā

gūtie rezultāti, kā arī divpusējās diskusijas;

TSI projekta ekspertu grupas datu

analīze;

datu analīze un kvalitatīvā analīze, ko

veica valsts ekspertu komanda.

TSI projekta veiktā analīze par mājsaimniecību un

transporta lietotāju mazaizsargātību ir balstīta uz ES

"Statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem"

(EU-SILC) 2023 un ES "Mājsaimniecību budžeta

apsekojumu" (HBS) 2015. Attiecībā uz HBS datiem, tika

izmantoti 2015. gada dati, lai izvairītos no COVID-19

pandēmijas ietekmes, kas atspoguļojas HBS 2020. gada datos.

Tomēr šis novērtējums, iespējams, pārspīlē ETS 2 faktisko

ietekmi, jo laika periodā no 2015. līdz 2027. gadam

mājsaimniecību fosilā kurināmā patēriņa samazinājumu

apkurei un transportam ietekmē arī citi enerģētikas un

klimata politikas pasākumi, kā arī vispārējas šo kurināmo

cenu izmaiņas. Neskatoties uz to, tiek pieņemts, ka

mazaizsargāto grupu gadījumā šie samazinājumi ir mazāk

izteikti, un 2015. gada dati joprojām ir pamatots

pašreizējās situācijas atspoguļojums, jo šīm grupām trūkst

līdzekļu ieguldījumiem klimatam draudzīgās alternatīvās.

Šādu ieguldījumu veicināšana ir Fonda mērķis.

15. attēlā un 4. un 5. tabulā sniegts pārskats par

galvenajiem TSI projekta 2. nodevuma (2025) ietvaros

aprēķinātajiem un analizētajiem datiem.

15. attēls. Benzīna,

dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenas palielinājums pie ETS 2

emisijas kvotu cenas 30 EUR/tCO2 un 60

EUR/tCO2

(cenas palielinājums, salīdzinot ar 2024.gada cenu,

cenās ietverti nodokļi un PVN)

4.

tabula. TSI projekta ietvaros izmantotie pamata dati

Skaits

Datu

avots

Iedzīvotāju skaits

(2023)

1 883 000

Eurostat. Norāda arī

transporta lietotāju skaitu

Mājsaimniecību skaits

(2023)

870 000

Eurostat

Mikrouzņēmumi

100 000

Eurostat SBS

(Uzņēmējdarbības strukturālā statistika)

5.

tabula. TSI projekta ietvaros novērtētā ETS 2 ietekme uz

mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un

mikrouzņēmumiem

Mājsaimniecības, %

Mājsaimniecības, skaits

Iedzīvotāji, %

Skaits

Datu

avots

Mazaizsargāti pret

enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret

ETS2 ieviešanu

Pirms ETS 2

1.2%

10 400

1.2%

23 000

ES HBS

201580

60

EUR/tCO2

1.5%

13 400

1.7%

32 500

Mājoklī ir tekošs

jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati

vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās

17,9%

156 000

18,7%

351 700

EU-SILC

202381

Izdevumi par apkuri

vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējos

izdevumus

24%82

209 400

26%

489 600

ES HBS 2015

Mazaizsargāti pret

transporta nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2

ieviešanu

Pirms ETS 2

9%

82 400

13%

243 000

ES HBS 2015

60

EUR/tCO2

10%

83 700

13%

246 200

Nevar atļauties

automašīnu

12%

104 700

10%

188 300

EU-SILC 2023

Ļoti apgrūtināta

piekļuve sabiedriskajam transportam

5%

90 800

EQLS

201683

%

Skaits

Piezīmes

Mazaizsargāti

mikrouzņēmumi

4.25%

4 350

Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem paredzams, ka ETS 2

mēreni palielinās apkures enerģijas izmaksas gan

mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem, kas izmanto fosilo

kurināmo. Arī mājsaimniecībām, kas izmanto ar dīzeļdegvielu

vai ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus, būs jārēķinās

ar ikgadēju izmaksu pieaugumu, jo īpaši tām

mājsaimniecībām, kas veic lielākus attālumus un patērē

vairāk degvielas. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju daļa, kas tiek

uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un

īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu Latvijā, pieaugs

par 0,3 (uz mājsaimniecībām) un 0,5 procentpunktiem (uz

iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar situāciju pirms ETS2

ieviešanas. Šie rezultāti ir balstīti uz pieņēmumu, ka ETS

2 tiks noteiktas divas oglekļa cenas vērtības, attiecīgi 30

EUR/tCO2 un 60 EUR/tCO2. Kopumā

nelielais ETS 2 ietekmēto grupu skaits atspoguļo faktu, ka

Latvijā fosilajam kurināmajam ir neliela nozīme

siltumenerģijas bilancē - lielāka nozīme ir centralizētai

siltumapgādei un biomasai, kas nav iekļautas ETS 2.

Kopš 2019. gada atjaunojamie energoresursi ir veidojuši

aptuveni 38 % no kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās,

no kuriem gandrīz visu veido biomasa (galvenokārt koksne un

koksnes granulas), savukārt citu atjaunojamo energoresursu

īpatsvars joprojām ir niecīgs. Dabasgāze un naftas produkti

nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem

sastāda 7,6%. Elektroenerģijas patēriņš ierīcēm,

apgaismojumam un apkurei ir 15,3%, bet centralizētā

siltumapgāde - 30%, un laika gaitā nav vērojams būtisks

samazinājums.

Izmantotā kurināmā veids joprojām var radīt netiešu

ietekmi uz mājsaimniecībām, kuras neizmanto fosilo

kurināmo, jo, pieaugot fosilā kurināmā cenām ETS 2 dēļ, var

palielināties pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas

avotiem, tostarp biomasas. Jānorāda, ka slēptās

enerģētiskās nabadzības (no angļu valodas: hidden

energy poverty) aspekts84 ir īpaši nozīmīgs

Latvijas kontekstā, tāpēc ir svarīgi aplūkot arī

indikatorus, ar kuriem var aptvert arī slēpto enerģētisko

nabadzību. Piemēram, indikatori, kas balstīti uz tādiem

rādītājiem kā "parādi par komunālo pakalpojumu

rēķiniem", neiekļauj slēptās enerģētiskās nabadzības

aspektu, jo potenciāli pastāv liela daļa mājsaimniecību,

kas drīzāk upurē citus izdevumus, nevis riskē uzkrāt

komunālo pakalpojumu rēķinu parādus. Tāpēc tādi rādītāji kā

EIKIS, kas nav vērsti uz parādiem, bet gan uz apkures

izdevumu daļu attiecībā pret ienākumiem (aprakstīts

mājsaimniecību enerģijas patēriņa konteksta rādītāju

nodaļā), atspoguļo citus enerģētiskās nabadzības aspektus.

Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, mājsaimniecības,

kas tiek uzskatītas par slēptās enerģētiskās nabadzības

skartajām mājsaimniecībām, var gūt labumu no SKF plānā

iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.

Turklāt Latvija saskaras ar ievērojamām problēmām, kas

saistītas ar novecojošu dzīvojamo fondu. Šajās ēkās bieži

vien ir slikta siltumizolācija, neefektīvas apkures

sistēmas un nolietojušies konstrukcijas elementi, kas

veicina augstu enerģijas patēriņu un paaugstinātas sadzīves

izmaksas iedzīvotājiem. Problēmas, ko rada šādi ēku

stāvokļi, nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem

ienākumiem - energoefektīvas renovācijas veicināšana

mājsaimniecībām ir nozīmīga enerģētiskās nabadzības

problēmas risināšanas sastāvdaļa.

Fosilā kurināmā izmaksu pieaugums ietekmēs arī

transporta izmaksas, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan

mikrouzņēmumus.

ETS 2 ir daļa no plašāka pasākumu kopuma (t.i., tiesību

aktu kopums "Gatavi mērķrādītājam

55"85). Tāpēc šī atsevišķā pasākuma

ietekmes izolēšana ir sarežģīta un iegūtie rezultāti ietver

ievērojamu nenoteiktības robežu. Tiek pieņemts, ka pēc

tiesību aktu kopumā "Gatavi mērķrādītājam 55"

ietverto pasākumu īstenošanas ar apkuri saistītie izdevumi

varētu samazināties attiecīgi par -0,4% līdz -1,0% no

kopējiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem

mājsaimniecībām ar zemiem un augstiem ienākumiem, jo īpaši

pateicoties zemākiem enerģētikas izdevumiem.

Mazaizsargāto grupu

identificēšana

TSI projekta ietvaros tika analizēti vairāki uz

statistikas un aptaujas datiem balstīti indikatori, kā arī

tika izstrādāts indikators - pielāgots 2M indikators ETS 2

ieviešanas skarto iedzīvotāju grupu identificēšanai (skatīt

SKF plāna 1.4.sadaļu, 2.ievilkumu un 10.attēlu).

Mazaizsargātās

mājsaimniecības siltumapgādes kontekstā un enerģētiski

nabadzīgās mājsaimniecības.

Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajām enerģētiskās

nabadzības apdraudēto mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir

īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu apkures kontekstā

ir 3 % ienākumu grupas apakšējā tercilē un 1,6%

vidējā tercilē, ņemot vērā CO2 cenu

diapazonus. Tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar

situāciju bez ETS 2 ieviešanas, kas liecina, ka 2,1% un

1,5% mājsaimniecību attiecīgi apakšējā un vidējā tercilē

jau tiek uzskatītas par mazaizsargātām. Neviena

mājsaimniecība augšējā tercilē netika uzskatīta par

mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši

mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu. Kopējo izdevumu daļa

kas saistīta ar ETS2 izmaksām apkurei mājsaimniecībām,

kuras izmanto fosilo kurināmo, ir salīdzinoši

nemainīga visās decilēs, bet vislielākā tā ir

mājsaimniecībām pirmajā decilē.

Analizējot aspektus urbanizācijas griezumā, redzams, ka

ETS 2 ietekme ir lielāka reģionos ar vidēju apdzīvotības

blīvumu (75 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60

EUR/tCO2) un vismazākā - mājsaimniecībām, kas

dzīvo blīvi apdzīvotās teritorijās (30 EUR/gadā pie oglekļa

cenas 60 EUR/tCO2). Iespējams, ka ETS 2 mazāk

ietekmē blīvi apdzīvotas teritorijas, jo tajās ir

salīdzinoši liels centralizētās siltumapgādes īpatsvars,

kas daļēji vai pilnībā izmanto atjaunojamos enerģijas

avotus. Liela daļa centralizētās siltumapgādes iekārtu

Latvijā jau ir iekļautas ES ETS, tāpēc ETS 2 tās tieši

neietekmē. Saskaņā ar CSP statistiku un ES ETS ziņojumiem,

2023. gadā aptuveni 52 % centralizētās siltumapgādes

iekārtu Latvijā ir iekļautas ES ETS.

Enerģētiskās nabadzības indikatori liecina par sliktāku

mājokļu stāvokli iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kā

arī iedzīvotājiem lauku reģionos. Latvijā 18,7% iedzīvotāju

(351 709 personas) ir norādījuši, ka mājoklī ir

"tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas

pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās",

tostarp no pirmās ienākumu kvintiles šis rādītājs aptver

24% mājsaimniecību. Šāds mājokļa stāvoklis ir izteiktāks

lauku teritorijās (22% iedzīvotāju) nekā pilsētās (16%

iedzīvotāju). Iedzīvotāju īpatsvars, kuri par kurināmo

iztērē mazāk nekā pusi no valsts vidējā rādītāja un kuru

kopējie izdevumi ir zemāki par valsts vidējo rādītāju (M/2

rādītājs) sasniedz 26% un tas ir ļoti izplatīts starp

mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem - pirmajā ienākumu

kvintilē šis rādītājs skar 63% iedzīvotāju un 57%

mājsaimniecību. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliels

iedzīvotāju skaits norāda, ka viņiem ir parādi par

komunālajiem maksājumiem - 7,1%. Lielais iedzīvotāju

īpatsvars, kas visticamāk dzīvo apstākļos ar neatbilstošu

enerģijas patēriņu (M/2 rādītājs), kopā ar salīdzinoši

nelielo iedzīvotāju skaitu, kuri norāda, ka tiem ir parādi

par komunālajiem maksājumiem, varētu norādīt uz to, ka

Latvijā mājsaimniecības samazina savus izdevumus par

energoresursiem un prioritāri apmaksā rēķinus, lai

izvairītos no parādsaistību uzkrāšanās, norādot uz

iedzīvotāju slēpto enerģētisko nabadzību. Līdztekus to

iedzīvotāju atbalstīšanai, kuri ir mazaizsargāti pret ETS 2

ieviešanu fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, Fonda

ieguldījumus un pasākumus var izmantot arī tam, lai

risinātu ar enerģētisko nabadzību saistītās problēmas.