16. pants

Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki

Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības

tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Satversmes 91. pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši

saistīti principi: vienlīdzības princips - panta pirmajā teikumā

- un diskriminācijas aizlieguma princips - otrajā teikumā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr.

2005-02-0106 9.3. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības principa

uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts

prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai

likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr.

2009-46-01 7. punktu). Vienlīdzības princips pieļauj un pat

prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 13.

punktu).

Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips papildina,

precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu konkrētās

situācijās. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka diskriminācijas

aizlieguma būtība un mērķis ir novērst personas pamattiesību

ierobežojumus un izskaust nevienlīdzīgu attieksmi, ja tā balstīta

uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15.

punktu).

Kritēriji, uz kuriem tiek balstīta atšķirīga attieksme, ir

dažādi. Atkarībā gan no attiecīgā kritērija specifikas, gan arī

konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem var atšķirties kritērija

izmantošanas attaisnojamība. Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru

izmantošana nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru

izmantošanu noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes

tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Kodeksa 50.4

pants (turpmāk arī - apstrīdētā norma) paredz uz dzimuma

kritēriju balstītu atšķirīgu attieksmi pret notiesātajām

personām. Ņemot vērā pieteikumā sniegto argumentāciju un citus

lietas materiālus, Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas

atbilstību visam Satversmes 91. pantam. Tāpēc visupirms

jānoskaidro, vai dzimums ir šā Satversmes panta saturā

ietilpstošs kritērijs.