12. pants

Izvērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

96. pantam, visupirms ir jānoskaidro, vai apstrīdētās normas

ierobežo Pieteikuma iesniedzējam šajā pantā noteiktās

pamattiesības.

Var piekrist Saeimas norādītajam, ka ieslodzījuma vietā esošo

personu tiesības uz privāto dzīvi nav tādas pašas kā brīvībā

esošajām personām un šo personu tiesības sazināties ar ģimenes

locekļiem un citām personām ir ierobežotas atbilstoši

ieslodzījuma jēgai. Sarakste ar ģimenes locekļiem ir viens no

veidiem, kā persona var uzturēt attiecības ar ģimenes locekļiem,

un, aizliedzot personai nosūtīt vēstules saviem ģimenes

locekļiem, tai tiek liegta iespēja šīs attiecības uzturēt.

12.1. Kodeksa 74. panta pirmā daļa noteic, ka

notiesātajiem, kas ievietoti izolatorā, nav tiesību satikties,

saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas

produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām, lietot galda spēles,

turklāt viņiem aizliegts smēķēt.

Lai gan Kodeksā nav dota jēdziena "privātpersona" definīcija,

sistēmiski interpretējot Kodeksā ietvertās tiesību normas, var

secināt, ka jēdziens "privātpersona" ietver sevī arī ģimenes

locekļus. Kodeksā nav citas speciālas tiesību normas, kas

paredzētu notiesātajam, kas ievietots soda vai disciplinārajā

izolatorā, iespēju nosūtīt vēstules ģimenes locekļiem. Turklāt

aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām ir tikai viens no

Kodeksa 74. panta pirmajā daļā ietvertajiem tiesību

ierobežojumiem. Tātad notiesātajam, kas ievietots izolatorā,

nosūtīt vēstules ģimenes locekļiem pēc būtības liedz nevis visa

Kodeksa 74. panta pirmā daļa, bet tikai tās vārdi "nosūtīt

vēstules privātpersonām". Arī no konstitucionālās sūdzības

izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt

tikai Kodeksa 74. panta pirmās daļas vārdu "nosūtīt vēstules

privātpersonām" atbilstību Satversmei.

12.2. Noteikumu Nr. 423 88. punkts (Noteikumos Nr. 413

noteiktajā redakcijā) paredz soda vai disciplinārajā izolatorā

ievietotajam notiesātajam gan tiesības rakstīt vēstules valsts un

pašvaldību iestādēm, gan aizliegumu rakstīt vēstules

privātpersonām.

Šī apstrīdētā norma expressis verbis noteic, ka

notiesātajam, atrodoties izolatorā, ir aizliegts rakstīt vēstules

privātpersonām. Tomēr no Noteikumu Nr. 423 88. punkta

iepriekšējās redakcijas un Kodeksa 74. panta pirmās daļas izriet,

ka Noteikumu Nr.423 88. punkts spēkā esošajā redakcijā liedz

personai nosūtīt vēstules privātpersonām. Secināms, ka

notiesātajam, kas ievietots izolatorā, nosūtīt vēstules

privātpersonām pēc būtības liedz spēkā esošās Noteikumu Nr. 423

88. punkta redakcijas vārdi "izņemot vēstules

privātpersonām".

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam

Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības ierobežo Kodeksa 74.

panta pirmās daļas vārdi "nosūtīt vēstules privātpersonām" un

Noteikumu Nr. 423 88. punkta vārdi "izņemot vēstules

privātpersonām".