77. pants
noteic, ka iesniegumu par administratīvā akta

apstrīdēšanu iesniedz iestādei, kura izdevusi administratīvo

aktu. Līdz ar to lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu notiesātais

var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes

priekšniekam, kurš ir pieņēmis šo lēmumu.

Tādējādi

apstrīdētā norma neliedz notiesātajam apstrīdēt lēmumu par

disciplinārsoda uzlikšanu un neierobežo no Satversmes 89.panta

izrietošās tiesības uz efektīvu pamattiesību aizsardzību.

10. No lietas materiāliem

izriet, ka jautājums par notiesāto ierobežojumiem sarakstīties ar

valsts un pašvaldību iestādēm pēc sava rakstura galvenokārt ir

teorētisks. Iegūtā informācija liecina, ka notiesātie nav

sūdzējušies par ierobežojumiem no izolatora nosūtīt iesniegumus,

sūdzības un citus sūtījumus valsts, pašvaldību un citām publiskām

institūcijām.

Satversmes tiesa piekrīt

pieteikuma iesniedzējam, ka tiesību normai, kas noteic kādu

personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un precīzai.

Tomēr ikvienā gadījumā tiesību normas piemērotājam iztulkošanas

gaitā ir jānoskaidro šīs normas patiesā jēga. Apstrīdētās normas

iztulkošana un piemērošana brīvības atņemšanas iestādēs nav

pilnīgi vienveidīga, tomēr tas nav pietiekams pamats, lai atzītu

šo normu par neatbilstošu Satversmes normām un spēkā neesošu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32.pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmās daļas vārdus

"nosūtīt vēstules" par atbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 89., 92. un 104.pantam.

2. Latvijas

Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmajā daļā ietvertais termins

"vēstules" ir jātulko sašaurināti - kā "vēstules

privātpersonām".

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš