3. pants

Sadarbības veicināšana, optimizējot publiskā un privātā sektora sadarbību, attīstot starptautisko sadarbību, kā arī nodrošinot Latvijas līdzdalību Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā un Latvijas interešu pārstāvēšanu.

Īstenojot tūrisma attīstības politiku, tiks panākts tūrisma nozares pakalpojumu eksporta pieaugums vidēji par 10–15% gadā, kā arī tūrisma nozares pieaugums iekšzemes kopproduktā līdz 5–7% perioda beigās. Mērķtiecīga tūrisma mārketinga rezultātā palielināsies tūrisma plūsma, ārvalstu ceļotāju skaits pieaugs vidēji par 5–7% gadā, ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem ? vidēji par 15% gadā. Dažādojoties tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājumam (t.sk. ārpus sezonas), palielināsies arī ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums līdz trim diennaktīm. Attiecīgi pieaugs pakalpojumu sniedzēju radītā pievienotā vērtība tūrisma nozarē un ar tūrismu saistītās nozarēs, kā arī palielināsies nodarbinātība tūrismā un ar to saistītajās nozarēs (tūrisma multiplikatīvais efekts nodarbinātībā ir apmēram 1:3). Pieaugot tūrisma sektorā strādājošo skaitam vidēji par 500 cilvēkiem gadā, mazināsies bezdarbs un sociālā spriedze atsevišķos reģionos.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus, 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei tiks izmantoti 1041594 lati, no kuriem tūrisma mārketinga pasākumiem (piemēram, dalībai starptautiskos tūrisma gadatirgos, tūrisma informatīvo materiālu izdošanai, tūrisma darbsemināriem) paredzēts 490420 latu, tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveidei – 105000 latu, vienota tūrisma informācijas centru tīkla uzturēšanai un attīstībai – 60000 latu, starptautiskās sadarbības nodrošināšanai un valsts interešu pārstāvniecībai – 20864 lati, tūrisma attīstības politikas izstrādāšanas un īstenošanas administratīvās darbības nodrošinājumam, t.sk. Latvijas tūrisma biroju ārvalstīs (Helsinkos, Berlīnē, Londonā, sākot ar 2004.gada oktobri – Stokholmā un Maskavā) uzturēšanai, Latvijas reģionālo tūrisma informācijas centru (Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē) un Latvijas Tūrisma informācijas centra Rīgā darbības nodrošināšanai – 331014 lati, tūrismu veicinošo projektu izstrādei, koordinēšanai un līdzfinansējumam – 34296 lati.

No valsts budžeta tūrisma politikas veicināšanai 2005.gadā nepieciešami 2,08 milj. latu, 2006.gadā – 3,12 milj. latu, 2007.gadā – 5,31 milj. latu, 2008.gadā – 7,97 milj. latu. No Eiropas Savienības struktūrfondiem dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma produktu izveidošanai un infrastruktūras attīstībai 2004.gadā paredzēts izmantot 1,3 milj. latu, 2005.gadā – 2,6 milj. latu, 2006.gadā – 2,6 milj. latu, bet Latvijas publiskā līdzdalība 2004.gadā ir paredzēta 0,4 milj. latu apmērā, 2005.gadā – 0,8 milj. latu apmērā un 2006.gadā – 0,8 milj. latu apmērā. Ekotūrisma infrastruktūras attīstībai Natura 2000 programmas teritorijās no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2004.gadā paredzēts izmantot 0,6 milj. latu, 2005.gadā – 1,2 milj. latu, 2006.gadā – 1,2 milj. latu, bet Latvijas publiskā līdzdalība 2004.gadā ir paredzēta 0,2 milj. latu apmērā, 2005.gadā – 0,4 milj. latu apmērā un 2006.gadā – 0,4 milj. latu apmērā.

Tūrisma attīstībai paredzēto atbalstu no citām Eiropas Savienības struktūrfondu prioritātēm (piemēram, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana) nevar precīzi noteikt, jo tūrisma attīstībai paredzēto finanšu līdzekļu apjoms ir atkarīgs no potenciālo projektu iesniedzēju aktivitātes un iesniegto projektu kvalitātes.

Attiecīgi struktūrfondu un Eiropas Kopienas iniciatīvu finansējumu nākamajam programmēšanas periodam (2007?2013) nevar paredzēt, jo vēl nav izstrādāta jaunā finanšu perspektīva – Agenda 2007.

Lai īstenotu tūrisma attīstības pasākumus, valsts un pašvaldības plāno finansējumu budžetā atbilstoši kompetencei. Ņemot vērā, ka katru gadu tiks izstrādāts rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai, papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana tiks izskatīta kopā ar visu ministriju ilgtermiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem attiecīgajam gadam un budžeta iespējām. Publiskajam finansējumam paredzēta arī privātā finansējuma piesaiste.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns